search

keyboard_tab Cyber Resilience Act 2023/2841 LV

 BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR GA HR HU IT LV LT MT NL PL PT RO SK SL SV print pdf

2023/2841 LV cercato: 'smagumu' . Output generated live by software developed by IusOnDemand srl


expand index smagumu:


whereas smagumu:


definitions:


cloud tag: and the number of total unique words without stopwords is: 681

 

8. pants

Kiberdrošības riska pārvaldības pasākumi

1.   Bez liekas kavēšanās un katrā ziņā līdz 2025. gada 8. septembrim katra Savienības vienība savas visaugstākā līmeņa vadības uzraudzībā veic piemērotus un samērīgus tehniskos, operacionālos un organizatoriskos pasākumus, lai pārvaldītu kiberdrošības riskus, kas apzināti satvarā, un lai novērstu vai mazinātu incidentu ietekmi. Ņemot vērā jaunāko tehnikas līmeni un attiecīgā gadījumā relevantos Eiropas un starptautiskos standartus, minētie pasākumi nodrošina tīklu un informācijas sistēmu drošības līmeni visā IKT vidē, kas ir samērīgs ar kiberdrošības riskiem, ar kuriem saskaras. Novērtējot minēto pasākumu samērīgumu, pienācīgi ņem vērā to, cik lielā mērā Savienības vienība ir pakļauta kiberdrošības riskiem, tās lielumu un incidentu varbūtību un smagumu, tostarp sociālo, ekonomisko un starpinstitucionālo ietekmi.

2.   Savienības vienības kiberdrošības riska pārvaldības pasākumu īstenošanā pievēršas vismaz šādām jomām:

a)

kiberdrošības rīcībpolitika, tostarp pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu 6. pantā un šā panta 3. punktā minētos mērķus un prioritātes;

b)

kiberdrošības riska analīzes un informācijas sistēmu drošības rīcībpolitikas;

c)

rīcībpolitiskie mērķi mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošanas ziņā;

d)

attiecīgā gadījumā kiberdrošības revīzija, kas var ietvert kiberdrošības riska, ievainojamību un kiberdraudu novērtējumu, un ielaušanās testēšana, ko regulāri veic uzticams privāts pakalpojumu sniedzējs;

e)

no d) apakšpunktā minētajām kiberdrošības revīzijām izrietošo ieteikumu īstenošana ar kiberdrošības un rīcībpolitikas atjauninājumiem;

f)

kiberdrošības organizācija, tostarp lomu un pienākumu noteikšana;

g)

aktīvu pārvaldība, tostarp IKT aktīvu inventarizācija un IKT tīkla kartogrāfija;

h)

cilvēkresursu drošība un piekļuves kontrole;

i)

darbības drošība;

j)

komunikāciju drošība;

k)

sistēmas iegāde, izstrāde un uzturēšana, tostarp ievainojamības risināšanas un izpaušanas rīcībpolitikas;

l)

ja iespējams, pirmkoda pārredzamības rīcībpolitikas;

m)

piegādes ķēdes drošība, tostarp ar drošību saistītus aspektus, kas attiecas uz attiecībām starp katru Savienības vienību un tās tiešajiem piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem;

n)

incidentu risināšana un sadarbība ar CERT-EU, piemēram, drošības uzraudzības un reģistrēšanas uzturēšana;

o)

darbības nepārtrauktības pārvaldība, piemēram, dublējuma pārvaldība un negadījuma seku novēršana, un krīžu pārvaldība; un

p)

kiberdrošības izglītības, prasmju, izpratnes veidošanas, mācību un apmācības programmu veicināšana un izstrāde.

Pirmās daļas m) apakšpunkta nolūkos Savienības vienības ņem vērā ievainojamības, kas raksturīgas katram tiešajam piegādātājam un pakalpojumu sniedzējam, un savu piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju produktu un kiberdrošības prakšu vispārējo kvalitāti, tostarp drošas izstrādes procedūras.

3.   Savienības vienības veic vismaz šādus īpašus kiberdrošības riska pārvaldības pasākumus:

a)

tehniskie pasākumi, kas dara iespējamu un uztur tāldarbu;

b)

konkrēti pasākumi virzībā uz nulles uzticēšanās principiem;

c)

daudzfaktoru autentifikācijas izmantošana par normu tīklu un informācijas sistēmās;

d)

kriptogrāfijas un šifrēšanas, jo īpaši galšifrēšanas, kā arī droša digitālā paraksta izmantošana;

e)

attiecīgā gadījumā droši balss, video un teksta sakari un drošas ārkārtas situācijas sakaru sistēmas Savienības vienībā;

f)

proaktīvi pasākumi ļaunprogrammatūras un spiegprogrammatūras atklāšanai un izņemšanai;

g)

programmatūras piegādes ķēdes drošības izveide uz programmatūras drošas izstrādes un izvērtēšanas kritēriju pamata;

h)

tādu kiberdrošības mācību programmu izveide un pieņemšana, kas ir samērīgas ar Savienības vienības visaugstākā līmeņa vadībai un tehniskajiem un operatīvajiem darbiniekiem, kam uzdots nodrošināt rezultatīvu šīs regulas īstenošanu, noteiktajiem uzdevumiem un vēlamajām spējām;

i)

regulāra darbinieku apmācība kiberdrošības jomā;

j)

attiecīgā gadījumā dalība savstarpējās savienotības riska analīzē Savienības vienību starpā;

k)

iepirkuma noteikumu uzlabošana nolūkā veicināt vienādu augstu kiberdrošības līmeni, kas darāms:

i)

likvidējot līgumiskos šķēršļus, kuri ierobežo to, kā IKT pakalpojumu sniedzēji var informēt CERT-EU par incidentiem, ievainojamībām un kiberdraudiem;

ii)

ievērojot līgumiskos pienākumus ziņot par incidentiem, ievainojamībām un kiberdraudiem, kā arī ieviest mehānismus pienācīgai reaģēšanai uz incidentiem un to uzraudzībai.

11. pants

IKP uzdevumi

Pildot savus pienākumus, IKP jo īpaši:

a)

sniedz norādes CERT-EU vadītājam;

b)

rezultatīvi uzrauga un pārrauga šīs regulas īstenošanu un atbalsta Savienības vienības to kiberdrošības stiprināšanā, attiecīgā gadījumā arī pieprasot Savienības vienībām un CERT-EU ad hoc ziņojumus;

c)

pēc stratēģiskām diskusijām pieņem daudzgadu stratēģiju kiberdrošības līmeņa paaugstināšanai Savienības vienībās un regulāri un vismaz ik piecus gadus novērtē to un vajadzības gadījumā to groza;

d)

nosaka metodiku un organizatoriskos aspektus brīvprātīgai salīdzinošajai izvērtēšanai, ko veic Savienības vienības, lai mācītos no kopīgas pieredzes, stiprinātu savstarpējo uzticēšanos, panāktu vienādu augstu kiberdrošības līmeni, kā arī uzlabotu Savienības vienību kiberdrošības spējas, nodrošinot, ka šādu salīdzinošo izvērtēšanu veic kiberdrošības eksperti, kurus iecēlusi Savienības vienība, kas nav vērtējamā Savienības vienība, un ka metodika ir balstīta uz Direktīvas (ES) 2022/2555 19. pantu un attiecīgā gadījumā ir pielāgota Savienības vienībām;

e)

uz CERT-EU vadītāja priekšlikuma pamata apstiprina CERT-EU gada darba programmu un uzrauga tās īstenošanu;

f)

uz CERT-EU vadītāja priekšlikuma pamata apstiprina CERT-EU pakalpojumu katalogu un visus tā turpmākos atjauninājumus;

g)

uz CERT-EU vadītāja priekšlikuma pamata apstiprina CERT-EU darbību ieņēmumu un izdevumu gada finanšu plānu, kas ietver arī personāla sastāvu;

h)

uz CERT-EU vadītāja priekšlikuma pamata apstiprina pakalpojumu līmeņa vienošanos nosacījumus;

i)

izskata un apstiprina CERT-EU vadītāja sagatavoto gada pārskatu par CERT-EU darbībām un līdzekļu pārvaldību;

j)

apstiprina un uzrauga CERT-EU galvenos snieguma rādītājus (KPI), kas noteikti uz CERT-EU vadītāja priekšlikuma pamata;

k)

apstiprina sadarbības kārtību, pakalpojumu līmeņa vienošanās vai līgumus starp CERT-EU un citām vienībām atbilstoši 18. pantam;

l)

pieņem vadlīnijas un ieteikumus, balstoties uz CERT-EU priekšlikumu saskaņā ar 14. pantu, un uzdod CERT-EU izdot, atsaukt vai grozīt vadlīniju vai ieteikumu priekšlikumu vai aicinājumu rīkoties;

m)

veido tehniskās padomdevējas grupas ar konkrētiem uzdevumiem palīdzēt veikt IKP darbu, apstiprina to darba uzdevumus un ieceļ to attiecīgos priekšsēdētājus;

n)

saņem un novērtē dokumentus un ziņojumus, ko Savienības vienības iesniegušas saskaņā ar šo regulu, piemēram, kiberdrošības gatavības novērtējumus;

o)

veicina neformālas grupas izveidi, kurā ietilpst vienību vietējie kiberdrošības speciālisti, kuru atbalsta ENISA un kuras mērķis ir apmainīties ar paraugpraksēm un informāciju, kas saistīta ar šīs regulas īstenošanu;

p)

ņemot vērā CERT-EU sniegto informāciju par identificētajiem kiberdrošības riskiem un gūto pieredzi, uzrauga Savienības vienību IKT vižu savienotības pasākumu pietiekamību un konsultē par iespējamiem uzlabojumiem;

q)

izstrādā kiberkrīžu pārvaldības plānu, lai operacionālā līmenī atbalstītu tādu lielu incidentu koordinētu pārvaldību, kas ietekmē Savienības vienības, un veicinātu regulāru apmaiņu ar relevantu informāciju, jo īpaši par lielu incidentu ietekmi un smagumu un iespējamiem veidiem, kā mazināt to sekas;

r)

koordinē 9. panta 2. punktā minēto individuālo Savienības vienību kiberkrīžu pārvaldības plānu pieņemšanu;

s)

ņemot vērā rezultātus, ko devuši Direktīvas (ES) 2022/2555 22. pantā minētie Savienības līmeņa koordinētie kritisko piegādes ķēžu riska novērtējumi, pieņem ieteikumus par 8. panta 2. punkta pirmās daļas m) apakšpunktā minēto piegādes ķēdes drošību, lai palīdzētu Savienības vienībām pieņemt rezultatīvus un samērīgus kiberdrošības riska pārvaldības pasākumus.

21. pants

Ziņošanas pienākumi

1.   Incidentu uzskata par būtisku, ja:

a)

tas ir izraisījis vai spēj izraisīt smagus attiecīgās Savienības vienības funkcionēšanas traucējumus vai finansiālus zaudējumus;

b)

tas ir ietekmējis vai spēj ietekmēt citas fiziskas vai juridiskas personas, radot būtisku materiālu vai nemateriālu kaitējumu.

2.   Savienības vienības iesniedz CERT-EU:

a)

bez liekas kavēšanās un katrā ziņā 24 stundu laikā no brīža, kad uzzinājušas par būtisko incidentu, – agrīnu brīdinājumu, kurā attiecīgā gadījumā norāda, ka būtisko incidentu ir izraisījusi, domājams, nelikumīga vai ļaunprātīga rīcība un vai tam varētu būt pārvienību vai pārrobežu ietekme;

b)

bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā 72 stundu laikā pēc tam, kad uzzinājušas par būtisko incidentu, – paziņojumu par incidentu, kurā attiecīgā gadījumā atjaunina a) apakšpunktā minēto informāciju un norāda būtiskā incidenta sākotnējo novērtējumu, tostarp tā smagumu un ietekmi, kā arī, ja pieejami, aizskāruma rādītājus;

c)

pēc CERT-EU pieprasījuma – starpposma ziņojumu par relevantajiem statusa atjauninājumiem;

d)

galīgu ziņojumu ne vēlāk kā mēnesi pēc b) apakšpunktā minētā paziņojuma par incidentu iesniegšanas, un tajā iekļauj:

i)

detalizētu incidenta aprakstu, arī par tā smagumu un ietekmi;

ii)

draudu veidu vai pamatcēloni, kas, ticamākais, izraisījis incidentu;

iii)

piemērotos un notiekošos mitigācijas pasākumus;

iv)

attiecīgā gadījumā incidenta pārrobežu vai pārvienību ietekmi;

e)

ja šā punkta d) apakšpunktā minētā galīgā ziņojuma iesniegšanas laikā incidents vēl notiek – progresa ziņojumu tajā laikā, savukārt viena mēneša laikā pēc rīkošanās incidenta sakarā –– galīgo ziņojumu.

3.   Savienības vienība bez liekas kavēšanās un katrā ziņā 24 stundu laikā pēc tam, kad uzzinājusi par būtisku incidentu, informē visus relevantos 17. panta 1. punktā minētos partnerus dalībvalstī, kurā tā atrodas, par to, ka ir noticis būtisks incidents.

4.   Savienības vienības cita starpā ziņo jebkādu informāciju, kas CERT-EU dod iespēju noteikt jebkādu būtiska incidenta pārvienību ietekmi, ietekmi uz uzņēmēju dalībvalsti vai pārrobežu ietekmi. Neskarot 12. pantu, paziņošana pati par sevi neuzliek Savienības vienībai lielāku atbildību.

5.   Attiecīgā gadījumā Savienības vienības skarto tīklu un informācijas sistēmu vai citu IKT vides komponentu lietotājiem, kurus potenciāli var skart būtisks incidents vai būtisks kiberdrauds un kuriem attiecīga gadījumā jāveic mitigācijas pasākumi, bez liekas kavēšanās paziņo par jebkādiem pasākumiem vai korektīvajām darbībām, ko var veikt, reaģējot uz minēto incidentu vai draudu. Attiecīgā gadījumā Savienības vienības informē minētos lietotājus par pašu būtisko kiberdraudu.

6.   Ja būtisks incidents vai būtisks kiberdrauds skar Savienības vienības tādas IKT vides tīklu un informācijas sistēmu vai komponentu, kas ir ar nolūku savienota ar citas Savienības vienības IKT vidi, CERT-EU izdod relevantu kiberdrošības brīdinājumu.

7.   Savienības vienības pēc CERT-EU pieprasījuma un bez liekas kavēšanās sniedz tai digitālo informāciju, kas radusies attiecīgajos incidentos iesaistīto elektronisko ierīču izmantošanā. CERT-EU var sīkāk precizēt, kuri šādas informācijas veidi tai ir vajadzīgi situācijas apzināšanai un reaģēšanai uz incidentiem.

8.   CERT-EU ik trīs mēnešus iesniedz IKP, ENISA, ES INTCEN un CSIRT tīklam kopsavilkuma ziņojumu, kas ietver anonimizētus un apkopotus datus par būtiskiem incidentiem, incidentiem, kiberdraudiem, gandrīz notikušiem notikumiem un ievainojamībām saskaņā ar 20. pantu un būtiskiem incidentiem, kas paziņoti saskaņā ar šā panta 2. punktu. Kopsavilkuma ziņojums ir ieguldījums divgadu ziņojumā par kiberdrošības stāvokli Savienībā, ko pieņem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 18. pantu.

9.   Līdz 2024. gada 8. jūlijam IKP izdod vadlīnijas vai ieteikumus, kur sīkāk precizēta šajā pantā paredzētās ziņošanas kārtība, formāts un saturs. Sagatavojot šādas vadlīnijas vai ieteikumus, IKP ņem vērā visus īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 23. panta 11. punktu un nosaka informācijas veidu, formātu un paziņošanas procedūru. CERT-EU izplata attiecīgo tehnisko informāciju, lai Savienības vienības varētu preventīvi atklāt incidentus, reaģēt uz tiem vai veikt mitigācijas pasākumus.

10.   Šajā pantā noteiktie ziņošanas pienākumi neattiecas uz:

a)

ESKI;

b)

informāciju, kuras tālāka izplatīšana ir izslēgta ar redzamu marķējumu, ja vien tās kopīgošana ar CERT-EU nav skaidri atļauta.

whereas
keyboard_arrow_down