Cyber Resilience Act 2023/2841 LV

1. Līdz 2025. gada 8. aprīlim katra Savienības vienība pēc sākotnējās kiberdrošības pārskatīšanas, piemēram, revīzijas, izveido iekšēju kiberdrošības riska pārvaldības, pārvaldes un kontroles satvaru (“satvars”). Satvara izveidi pārrauga un par to atbild Savienības vienības visaugstākā līmeņa vadība.

2. Satvars aptver visu attiecīgās Savienības vienības neklasificēto IKT vidi, tostarp jebkādu IKT vidi organizācijas telpās, darbības tehnoloģiju tīklu organizācijas telpās, ārpakalpojumu aktīvus un pakalpojumus mākoņdatošanas vidē vai trešās personas mitinātus aktīvus vai pakalpojumus, mobilās ierīces, korporatīvos tīklus, darbības tīklus, kas nav pievienoti internetam, un jebkādas minētajām vidēm (“IKT vide”) pievienotas ierīces. Satvara pamatā ir visu apdraudējumu pieeja.

3. Satvars nodrošina augstu kiberdrošības līmeni. Satvars nosaka iekšējās kiberdrošības rīcībpolitikas, tostarp mērķus un prioritātes, tīklu un informācijas sistēmu drošībai, kā arī to Savienības vienības darbinieku uzdevumus un pienākumus, kuriem uzticēts nodrošināt rezultatīvu šīs regulas īstenošanu. Satvarā iekļauj arī mehānismus īstenošanas rezultativitātes mērīšanai.

4. Mainīgo kiberdrošības risku kontekstā satvaru regulāri un vismaz ik četrus gadus pārskata. Attiecīgā gadījumā un pēc saskaņā ar 10. pantu izveidotās Iestāžu kiberdrošības padomes pieprasījuma Savienības vienība satvaru var atjaunināt, pamatojoties uz CERT-EU norādījumiem par konstatētajiem incidentiem vai iespējamiem trūkumiem, kas novēroti šīs regulas īstenošanā.

5. Katras Savienības vienības visaugstākā līmeņa vadība ir atbildīga par šīs regulas īstenošanu un pārrauga, kā tās organizācija pilda ar satvaru saistītos pienākumus.

6. Attiecīgā gadījumā un neskarot vienības atbildību par šīs regulas īstenošanu, katras Savienības vienības visaugstākā līmeņa vadība var šajā regulā noteiktos īpašos pienākumus deleģēt augstākā līmeņa ierēdņiem Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punkta izpratnē vai citiem līdzvērtīga līmeņa ierēdņiem attiecīgajā Savienības vienībā. Neatkarīgi no šādas deleģēšanas visaugstākā līmeņa vadību var saukt pie atbildības par šīs regulas pārkāpumiem, ko attiecīgā Savienības vienība izdarījusi.

7. Katra Savienības vienība ievieš iedarbīgus mehānismus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka pienācīga to IKT budžeta procentuālā daļa tiek tērēta kiberdrošības vajadzībām. Nosakot minēto procentuālo daļu, pienācīgi ņem vērā satvaru.

8. Katra Savienības vienība ieceļ vietējo kiberdrošības speciālistu vai līdzvērtīgu darbinieku, kas rīkojas kā tās vienotais kontaktpunkts visos kiberdrošības aspektos. Vietējais kiberdrošības speciālists veicina šīs regulas īstenošanu un regulāri tieši ziņo visaugstākā līmeņa vadībai par īstenošanas stāvokli. Neskarot to, ka vietējais kiberdrošības speciālists ir vienotais kontaktpunkts katrā Savienības vienībā, Savienības vienība konkrētus vietējā kiberdrošības speciālista uzdevumus attiecībā uz šīs regulas īstenošanu var deleģēt CERT-EU, pamatojoties uz pakalpojumu līmeņa vienošanos, kas noslēgta starp minēto Savienības vienību un CERT-EU, vai minētos uzdevumus var sadalīt pa vairākām Savienības vienībām. Ja minētos uzdevumus deleģē CERT-EU, saskaņā ar 10. pantu izveidotā Iestāžu kiberdrošības padome pieņem lēmumu, vai minētā pakalpojuma sniegšana ir daļa no CERT-EU pamatpakalpojumiem, ņemot vērā attiecīgās Savienības vienības cilvēkresursus un finanšu resursus. Katra Savienības vienība bez liekas kavēšanās paziņo CERT-EU par ieceltajiem vietējiem kiberdrošības speciālistiem un jebkādām turpmākām to maiņām.

CERT-EU izveido un atjaunina iecelto vietējo kiberdrošības speciālistu sarakstu.

9. Katras Savienības vienības augstākie ierēdņi Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punkta izpratnē vai citi līdzvērtīga līmeņa ierēdņi, kā arī visi relevantie darbinieki, kuriem uzdots īstenot kiberdrošības riska pārvaldības pasākumus un pildīt pienākumus, ko paredz šī regula, regulāri piedalās īpašās apmācībās, lai gūtu zināšanas un prasmes, kas ir pietiekamas, lai izprastu un novērtētu kiberdrošības riska un pārvaldības prakses, kā arī to ietekmi uz Savienības vienības darbību.

8. pants

Kiberdrošības riska pārvaldības pasākumi

1. Bez liekas kavēšanās un katrā ziņā līdz 2025. gada 8. septembrim katra Savienības vienība savas visaugstākā līmeņa vadības uzraudzībā veic piemērotus un samērīgus tehniskos, operacionālos un organizatoriskos pasākumus, lai pārvaldītu kiberdrošības riskus, kas apzināti satvarā, un lai novērstu vai mazinātu incidentu ietekmi. Ņemot vērā jaunāko tehnikas līmeni un attiecīgā gadījumā relevantos Eiropas un starptautiskos standartus, minētie pasākumi nodrošina tīklu un informācijas sistēmu drošības līmeni visā IKT vidē, kas ir samērīgs ar kiberdrošības riskiem, ar kuriem saskaras. Novērtējot minēto pasākumu samērīgumu, pienācīgi ņem vērā to, cik lielā mērā Savienības vienība ir pakļauta kiberdrošības riskiem, tās lielumu un incidentu varbūtību un smagumu, tostarp sociālo, ekonomisko un starpinstitucionālo ietekmi.

2. Savienības vienības kiberdrošības riska pārvaldības pasākumu īstenošanā pievēršas vismaz šādām jomām:

a)	kiberdrošības rīcībpolitika, tostarp pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu 6. pantā un šā panta 3. punktā minētos mērķus un prioritātes;

b)	kiberdrošības riska analīzes un informācijas sistēmu drošības rīcībpolitikas;

c)	rīcībpolitiskie mērķi mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošanas ziņā;

d)	attiecīgā gadījumā kiberdrošības revīzija, kas var ietvert kiberdrošības riska, ievainojamību un kiberdraudu novērtējumu, un ielaušanās testēšana, ko regulāri veic uzticams privāts pakalpojumu sniedzējs;

e)	no d) apakšpunktā minētajām kiberdrošības revīzijām izrietošo ieteikumu īstenošana ar kiberdrošības un rīcībpolitikas atjauninājumiem;

f)	kiberdrošības organizācija, tostarp lomu un pienākumu noteikšana;

g)	aktīvu pārvaldība, tostarp IKT aktīvu inventarizācija un IKT tīkla kartogrāfija;

h)	cilvēkresursu drošība un piekļuves kontrole;

i)	darbības drošība;

j)	komunikāciju drošība;

k)	sistēmas iegāde, izstrāde un uzturēšana, tostarp ievainojamības risināšanas un izpaušanas rīcībpolitikas;

l)	ja iespējams, pirmkoda pārredzamības rīcībpolitikas;

m)	piegādes ķēdes drošība, tostarp ar drošību saistītus aspektus, kas attiecas uz attiecībām starp katru Savienības vienību un tās tiešajiem piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem;

n)	incidentu risināšana un sadarbība ar CERT-EU, piemēram, drošības uzraudzības un reģistrēšanas uzturēšana;

o)	darbības nepārtrauktības pārvaldība, piemēram, dublējuma pārvaldība un negadījuma seku novēršana, un krīžu pārvaldība; un

p)	kiberdrošības izglītības, prasmju, izpratnes veidošanas, mācību un apmācības programmu veicināšana un izstrāde.

Pirmās daļas m) apakšpunkta nolūkos Savienības vienības ņem vērā ievainojamības, kas raksturīgas katram tiešajam piegādātājam un pakalpojumu sniedzējam, un savu piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju produktu un kiberdrošības prakšu vispārējo kvalitāti, tostarp drošas izstrādes procedūras.

3. Savienības vienības veic vismaz šādus īpašus kiberdrošības riska pārvaldības pasākumus:

a)	tehniskie pasākumi, kas dara iespējamu un uztur tāldarbu;

b)	konkrēti pasākumi virzībā uz nulles uzticēšanās principiem;

c)	daudzfaktoru autentifikācijas izmantošana par normu tīklu un informācijas sistēmās;

d)	kriptogrāfijas un šifrēšanas, jo īpaši galšifrēšanas, kā arī droša digitālā paraksta izmantošana;

e)	attiecīgā gadījumā droši balss, video un teksta sakari un drošas ārkārtas situācijas sakaru sistēmas Savienības vienībā;

f)	proaktīvi pasākumi ļaunprogrammatūras un spiegprogrammatūras atklāšanai un izņemšanai;

g)	programmatūras piegādes ķēdes drošības izveide uz programmatūras drošas izstrādes un izvērtēšanas kritēriju pamata;

h)	tādu kiberdrošības mācību programmu izveide un pieņemšana, kas ir samērīgas ar Savienības vienības visaugstākā līmeņa vadībai un tehniskajiem un operatīvajiem darbiniekiem, kam uzdots nodrošināt rezultatīvu šīs regulas īstenošanu, noteiktajiem uzdevumiem un vēlamajām spējām;

i)	regulāra darbinieku apmācība kiberdrošības jomā;

j)	attiecīgā gadījumā dalība savstarpējās savienotības riska analīzē Savienības vienību starpā;

iepirkuma noteikumu uzlabošana nolūkā veicināt vienādu augstu kiberdrošības līmeni, kas darāms:

i)	likvidējot līgumiskos šķēršļus, kuri ierobežo to, kā IKT pakalpojumu sniedzēji var informēt CERT-EU par incidentiem, ievainojamībām un kiberdraudiem;

ii)	ievērojot līgumiskos pienākumus ziņot par incidentiem, ievainojamībām un kiberdraudiem, kā arī ieviest mehānismus pienācīgai reaģēšanai uz incidentiem un to uzraudzībai.

9. pants

Kiberdrošības plāni

1. Pēc saskaņā ar 7. pantu veiktā kiberdrošības gatavības novērtējuma pabeigšanas un ņemot vērā aktīvus un kiberdrošības riskus, kas konstatēti satvarā, kā arī kiberdrošības riska pārvaldības pasākumos, kuri veikti saskaņā ar 8. pantu, katras Savienības vienības visaugstākā līmeņa vadība bez liekas kavēšanās un katrā ziņā līdz 2026. gada 8. janvārim apstiprina kiberdrošības plānu. Kiberdrošības plāna mērķis ir palielināt Savienības vienības vispārējo kiberdrošību, un tādējādi tas sekmē vienāda augsta kiberdrošības līmeņa uzlabošanu Savienības vienībās. Kiberdrošības plānā iekļauj vismaz kiberdrošības riska pārvaldības pasākumus, kas veikti saskaņā ar 8. pantu. Kiberdrošības plānu pārskata ik divus gadus vai vajadzības gadījumā biežāk pēc kiberdrošības gatavības novērtējumiem, ko veic saskaņā ar 7. pantu, vai katras būtiskas satvara pārskatīšanas.

2. Kiberdrošības plānā iekļauj Savienības vienības kiberkrīžu pārvaldības plānu lieliem incidentiem.

3. Savienības vienība savu pabeigto kiberdrošības plānu iesniedz saskaņā ar 10. pantu izveidotajai Iestāžu kiberdrošības padomei.

III NODAĻA

IESTĀŽU KIBERDROŠĪBAS PADOME

14. pants

Vadlīnijas, ieteikumi un aicinājumi rīkoties

1. CERT-EU atbalsta šīs regulas īstenošanu, izdodot:

a)	aicinājumus rīkoties, kuros apraksta neatliekamus drošības pasākumus, ko Savienības vienības tiek mudinātas veikt noteiktā laikā;

b)	IKP adresētus priekšlikumus vadlīnijām, kas paredzētas visām Savienības vienībām vai kādai to grupai;

c)	IKP adresētus priekšlikumus ieteikumiem, kas paredzēti atsevišķām Savienības vienībām.

Attiecībā uz pirmās daļas a) apakšpunktu attiecīgā Savienības vienība bez liekas kavēšanās pēc uzaicinājuma rīkoties saņemšanas informē CERT-EU par to, kā neatliekamie drošības pasākumi piemēroti.

2. Vadlīnijas un ieteikumi var ietvert:

kopīgas metodikas un modeli Savienības vienību kiberdrošības gatavības novērtēšanai, tostarp attiecīgās skalas vai KPI, kas kalpo par atsauces punktu pastāvīgai kiberdrošības uzlabošanai Savienības vienībās un atvieglo prioritāšu noteikšanu kiberdrošības jomām un pasākumiem, ņemot vērā vienību kiberdrošības pozīciju;

b)	kiberdrošības riska pārvaldības un kiberdrošības riska pārvaldības pasākumu kārtību vai uzlabojumus;

c)	kiberdrošības gatavības novērtējumu un kiberdrošības plānu kārtību;

d)	attiecīgā gadījumā plaši lietotu tehnoloģiju, arhitektūras, atvērtā pirmkoda un saistītu paraugprakšu izmantošanu ar mērķi panākt sadarbspēju un kopējus standartus, tostarp koordinētu pieeju piegādes ķēdes drošībai;

e)	attiecīgā gadījumā informāciju, kas atvieglo kopīgā iepirkuma instrumentu izmantošanu relevanto kiberdrošības pakalpojumu un produktu iegādei no piegādātājiem trešām pusēm;

f)	informācijas kopīgošanas kārtību saskaņā ar 20. pantu.

17. pants

CERT-EU sadarbība ar partneriem dalībvalstīs

1. CERT-EU bez liekas kavēšanās sadarbojas un apmainās ar informāciju ar partneriem dalībvalstīs, jo īpaši CSIRT, kas ieceltas vai izveidotas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 10. pantu, vai attiecīgā gadījumā kompetentajām iestādēm un vienotajiem kontaktpunktiem, kas iecelti vai izveidoti saskaņā ar minētās direktīvas 8. pantu, attiecībā uz incidentiem, kiberdraudiem, ievainojamībām, gandrīz notikušiem notikumiem, iespējamajiem pretpasākumiem, kā arī paraugpraksēm un attiecībā uz visiem jautājumiem, kas ir relevanti Savienības vienību IKT vižu aizsardzībai, arī izmantojot Direktīvas (ES) 2022/2555 15. pantā minēto CSIRT tīklu. CERT-EU atbalsta Komisiju saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 16. pantu izveidotajā EU-CyCLONe koordinētas lielu kiberdrošības incidentu un krīžu pārvaldības jomā.

2. Kad CERT-EU uzzina par būtisku incidentu, kas noticis kādas dalībvalsts teritorijā, tā bez kavēšanās saskaņā ar 1. punktu ziņo visiem relevantajiem partneriem minētajā dalībvalstī.

3. Ar noteikumu, ka personas dati tiek aizsargāti saskaņā ar piemērojamajiem Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem, CERT-EU bez nepamatotas kavēšanās bez skartās Savienības vienības atļaujas apmainās ar attiecīgo incidentu raksturojošu informāciju ar partneriem dalībvalstīs, kas ir relevanta nolūkā atvieglot līdzīgu kiberdraudu vai incidentu atklāšanu vai veicināt incidenta analīzi. CERT-EU apmainās ar incidentu raksturojošu informāciju, kas atklāj incidenta mērķa identitāti, tikai kādā no šādiem gadījumiem:

a)	skartā Savienības vienība tam piekrīt;

b)	skartā Savienības vienība nesniedz a) apakšpunktā paredzēto piekrišanu, bet skartās Savienības vienības identitātes izpaušana palielinātu varbūtību, ka tiks novērsti vai mitigēti incidenti citviet;

c)	skartā Savienības vienība jau ir publiski izpaudusi, ka tā ir skarta.

Lēmumus apmainīties ar incidentu raksturojošu informāciju, kas izpauž incidenta mērķa identitāti saskaņā ar pirmās daļas b) apakšpunktu, apstiprina CERT-EU vadītājs. Pirms šāda lēmuma izdošanas CERT-EU rakstiski sazinās ar skarto Savienības vienību, skaidri paskaidrojot, kā tās identitātes izpaušana palīdzētu novērst vai mitigēt incidentus citviet. CERT-EU vadītājs sniedz paskaidrojumu un skaidri lūdz Savienības vienībai noteiktā laikā norādīt, vai tā piekrīt. CERT-EU vadītājs informē Savienības vienību arī par to, ka, ņemot vērā sniegto paskaidrojumu, viņš patur tiesības informāciju izpaust pat bez piekrišanas. Pirms informācijas izpaušanas informē skarto Savienības vienību.

20. pants

Kiberdrošības informācijas kopīgošanas kārtība

1. Savienības vienības var brīvprātīgi ziņot un sniegt informāciju CERT-EU par incidentiem, kiberdraudiem, gandrīz notikušiem notikumiem un ievainojamībām, kas tās skar. CERT-EU nodrošina, ka nolūkā atvieglot informācijas kopīgošanu ar Savienības vienībām ir pieejami efektīvi saziņas līdzekļi, kam raksturīga augsta līmeņa izsekojamība, konfidencialitāte un uzticamība. Paziņojumu apstrādē CERT-EU var noteikt obligātajiem paziņojumiem prioritāti pār brīvprātīgajiem paziņojumiem. Neskarot 12. pantu, brīvprātīgā paziņošana ziņotājai Savienības vienībai neuzliek nekādus papildu pienākumus, kas uz to neattiektos, ja tā nebūtu iesniegusi paziņojumu.

2. Lai pildītu savu misiju un uzdevumus, kas piešķirti ar 13. pantu, CERT-EU var pieprasīt Savienības vienībām sniegt tai informāciju no to attiecīgajām IKT sistēmām, tostarp informāciju par kiberdraudiem, gandrīz notikušiem notikumiem, ievainojamībām, aizskāruma rādītājiem, kiberdrošības brīdinājumiem un ieteikumiem par incidentu atklāšanas kiberdrošības rīku konfigurāciju. Pieprasījuma saņēmēja Savienības vienība prasīto informāciju un tās atjauninājumus nosūta bez liekas kavēšanās.

3. CERT-EU var apmainīties ar Savienības vienībām ar incidentu raksturojošu informāciju, kas izpauž incidentā skartās Savienības vienības identitāti, ar noteikumu, kas skartā Savienības vienība tam piekrīt. Ja Savienības vienība piekrišanu nedod, tā sniedz CERT-EU šāda lēmuma pamatojumu.

4. Savienības vienības pēc pieprasījuma ar Eiropas Parlamentu un Padomi kopīgo informāciju par kiberdrošības plānu pabeigšanu.

5. Attiecīgā gadījumā IKP vai CERT-EU pēc pieprasījuma ar Eiropas Parlamentu un Padomi kopīgo informāciju par vadlīnijām, ieteikumiem un aicinājumiem rīkoties.

6. Šajā pantā noteiktie kopīgošanas pienākumi neattiecas uz:

ESKI;

b)	informāciju, kuras tālāka izplatīšana ir izslēgta ar redzamu marķējumu, ja vien tās kopīgošana ar CERT-EU nav skaidri atļauta.

21. pants

Ziņošanas pienākumi

1. Incidentu uzskata par būtisku, ja:

a)	tas ir izraisījis vai spēj izraisīt smagus attiecīgās Savienības vienības funkcionēšanas traucējumus vai finansiālus zaudējumus;

b)	tas ir ietekmējis vai spēj ietekmēt citas fiziskas vai juridiskas personas, radot būtisku materiālu vai nemateriālu kaitējumu.

2. Savienības vienības iesniedz CERT-EU:

a)	bez liekas kavēšanās un katrā ziņā 24 stundu laikā no brīža, kad uzzinājušas par būtisko incidentu, – agrīnu brīdinājumu, kurā attiecīgā gadījumā norāda, ka būtisko incidentu ir izraisījusi, domājams, nelikumīga vai ļaunprātīga rīcība un vai tam varētu būt pārvienību vai pārrobežu ietekme;

bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā 72 stundu laikā pēc tam, kad uzzinājušas par būtisko incidentu, – paziņojumu par incidentu, kurā attiecīgā gadījumā atjaunina a) apakšpunktā minēto informāciju un norāda būtiskā incidenta sākotnējo novērtējumu, tostarp tā smagumu un ietekmi, kā arī, ja pieejami, aizskāruma rādītājus;

c)	pēc CERT-EU pieprasījuma – starpposma ziņojumu par relevantajiem statusa atjauninājumiem;

galīgu ziņojumu ne vēlāk kā mēnesi pēc b) apakšpunktā minētā paziņojuma par incidentu iesniegšanas, un tajā iekļauj:

i)	detalizētu incidenta aprakstu, arī par tā smagumu un ietekmi;

ii)	draudu veidu vai pamatcēloni, kas, ticamākais, izraisījis incidentu;

iii)	piemērotos un notiekošos mitigācijas pasākumus;

iv)	attiecīgā gadījumā incidenta pārrobežu vai pārvienību ietekmi;

e)	ja šā punkta d) apakšpunktā minētā galīgā ziņojuma iesniegšanas laikā incidents vēl notiek – progresa ziņojumu tajā laikā, savukārt viena mēneša laikā pēc rīkošanās incidenta sakarā –– galīgo ziņojumu.

3. Savienības vienība bez liekas kavēšanās un katrā ziņā 24 stundu laikā pēc tam, kad uzzinājusi par būtisku incidentu, informē visus relevantos 17. panta 1. punktā minētos partnerus dalībvalstī, kurā tā atrodas, par to, ka ir noticis būtisks incidents.

4. Savienības vienības cita starpā ziņo jebkādu informāciju, kas CERT-EU dod iespēju noteikt jebkādu būtiska incidenta pārvienību ietekmi, ietekmi uz uzņēmēju dalībvalsti vai pārrobežu ietekmi. Neskarot 12. pantu, paziņošana pati par sevi neuzliek Savienības vienībai lielāku atbildību.

5. Attiecīgā gadījumā Savienības vienības skarto tīklu un informācijas sistēmu vai citu IKT vides komponentu lietotājiem, kurus potenciāli var skart būtisks incidents vai būtisks kiberdrauds un kuriem attiecīga gadījumā jāveic mitigācijas pasākumi, bez liekas kavēšanās paziņo par jebkādiem pasākumiem vai korektīvajām darbībām, ko var veikt, reaģējot uz minēto incidentu vai draudu. Attiecīgā gadījumā Savienības vienības informē minētos lietotājus par pašu būtisko kiberdraudu.

6. Ja būtisks incidents vai būtisks kiberdrauds skar Savienības vienības tādas IKT vides tīklu un informācijas sistēmu vai komponentu, kas ir ar nolūku savienota ar citas Savienības vienības IKT vidi, CERT-EU izdod relevantu kiberdrošības brīdinājumu.

7. Savienības vienības pēc CERT-EU pieprasījuma un bez liekas kavēšanās sniedz tai digitālo informāciju, kas radusies attiecīgajos incidentos iesaistīto elektronisko ierīču izmantošanā. CERT-EU var sīkāk precizēt, kuri šādas informācijas veidi tai ir vajadzīgi situācijas apzināšanai un reaģēšanai uz incidentiem.

8. CERT-EU ik trīs mēnešus iesniedz IKP, ENISA, ES INTCEN un CSIRT tīklam kopsavilkuma ziņojumu, kas ietver anonimizētus un apkopotus datus par būtiskiem incidentiem, incidentiem, kiberdraudiem, gandrīz notikušiem notikumiem un ievainojamībām saskaņā ar 20. pantu un būtiskiem incidentiem, kas paziņoti saskaņā ar šā panta 2. punktu. Kopsavilkuma ziņojums ir ieguldījums divgadu ziņojumā par kiberdrošības stāvokli Savienībā, ko pieņem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 18. pantu.

9. Līdz 2024. gada 8. jūlijam IKP izdod vadlīnijas vai ieteikumus, kur sīkāk precizēta šajā pantā paredzētās ziņošanas kārtība, formāts un saturs. Sagatavojot šādas vadlīnijas vai ieteikumus, IKP ņem vērā visus īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 23. panta 11. punktu un nosaka informācijas veidu, formātu un paziņošanas procedūru. CERT-EU izplata attiecīgo tehnisko informāciju, lai Savienības vienības varētu preventīvi atklāt incidentus, reaģēt uz tiem vai veikt mitigācijas pasākumus.

10. Šajā pantā noteiktie ziņošanas pienākumi neattiecas uz:

ESKI;

b)	informāciju, kuras tālāka izplatīšana ir izslēgta ar redzamu marķējumu, ja vien tās kopīgošana ar CERT-EU nav skaidri atļauta.

22. pants

Reaģēšanas uz incidentu koordinēšana un sadarbība

1. Rīkojoties kā kiberdrošības informācijas apmaiņas un reaģēšanas uz incidentiem koordinēšanas centrs, CERT-EU atvieglo informācijas apmaiņu par incidentiem, kiberdraudiem, ievainojamībām un gandrīz notikušiem notikumiem:

a)	Savienības vienību vidū;

b)	regulas 17. un 18. pantā minēto partneru vidū.

2. CERT-EU attiecīgā gadījumā ciešā sadarbībā ar ENISA veicina koordināciju starp Savienības vienībām attiecībā uz reaģēšanu uz incidentiem, tostarp:

a)	ieguldījumu konsekventā ārējā komunikācijā;

b)	savstarpējo atbalstu, piemēram, Savienības vienībām relevantas informācijas kopīgošanu vai palīdzības sniegšanu, attiecīgā gadījumā tieši uz vietas;

c)	optimālu operacionālo resursu izmantošanu;

d)	koordinēšanu ar citiem krīzes reaģēšanas mehānismiem Savienības līmenī.

3. CERT-EU ciešā sadarbībā ar ENISA atbalsta Savienības vienības attiecībā uz situācijas apzināšanos tādos aspektos kā incidenti, kiberdraudi, ievainojamības un gandrīz notikuši notikumi, kā arī relevanto kiberdrošības jomas jaunumu kopīgošanu.

4. Līdz 2025. gada 8. janvārim IKP uz CERT-EU priekšlikuma pamata pieņem vadlīnijas vai ieteikumus par reaģēšanas uz incidentiem koordinēšanu un sadarbību būtisku incidentu gadījumā. Ja ir aizdomas par incidenta noziedzīgo raksturu, CERT-EU bez liekas kavēšanās sniedz padomus, kā par šo incidentu ziņot tiesībaizsardzības iestādēm.

5. Pēc īpaša dalībvalsts pieprasījuma un ar attiecīgo Savienības vienību piekrišanu CERT-EU var aicināt ekspertus no 23. panta 4. punktā minētā saraksta palīdzēt reaģēt uz lielu incidentu, kam ir ietekme minētajā dalībvalstī, vai plašapmēra kiberdrošības incidentu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 15. panta 3. punkta g) apakšpunktu. Konkrētus noteikumus par piekļuvi Savienības vienību tehniskajiem ekspertiem un viņu izmantošanu uz CERT-EU priekšlikuma pamata apstiprina IKP.

whereas

keyboard_tab Cyber Resilience Act 2023/2841 LV

Cyber Resilience Act 2023/2841 LV