Cyber Resilience Act 2023/2841 LV

1. Līdz 2025. gada 8. jūlijam un pēc tam vismaz ik divus gadus katra Savienības vienība veic kiberdrošības gatavības novērtējumu, kas aptver visus tās IKT vides elementus.

2. Kiberdrošības gatavības novērtējumus attiecīgā gadījumā veic ar specializētas trešās puses palīdzību.

3. Savienības vienības ar līdzīgu struktūru var sadarboties savu attiecīgo vienību kiberdrošības gatavības novērtēšanā.

4. Pēc saskaņā ar 10. pantu izveidotās Iestāžu kiberdrošības padomes pieprasījuma un ar skaidru attiecīgās Savienības vienības piekrišanu kiberdrošības gatavības novērtējuma rezultātus var apspriest minētajā padomē vai neformālajā vietējo kiberdrošības speciālistu grupā, lai mācītos no pieredzes un dalītos paraugpraksēs.

8. pants

Kiberdrošības riska pārvaldības pasākumi

1. Bez liekas kavēšanās un katrā ziņā līdz 2025. gada 8. septembrim katra Savienības vienība savas visaugstākā līmeņa vadības uzraudzībā veic piemērotus un samērīgus tehniskos, operacionālos un organizatoriskos pasākumus, lai pārvaldītu kiberdrošības riskus, kas apzināti satvarā, un lai novērstu vai mazinātu incidentu ietekmi. Ņemot vērā jaunāko tehnikas līmeni un attiecīgā gadījumā relevantos Eiropas un starptautiskos standartus, minētie pasākumi nodrošina tīklu un informācijas sistēmu drošības līmeni visā IKT vidē, kas ir samērīgs ar kiberdrošības riskiem, ar kuriem saskaras. Novērtējot minēto pasākumu samērīgumu, pienācīgi ņem vērā to, cik lielā mērā Savienības vienība ir pakļauta kiberdrošības riskiem, tās lielumu un incidentu varbūtību un smagumu, tostarp sociālo, ekonomisko un starpinstitucionālo ietekmi.

2. Savienības vienības kiberdrošības riska pārvaldības pasākumu īstenošanā pievēršas vismaz šādām jomām:

a)	kiberdrošības rīcībpolitika, tostarp pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu 6. pantā un šā panta 3. punktā minētos mērķus un prioritātes;

b)	kiberdrošības riska analīzes un informācijas sistēmu drošības rīcībpolitikas;

c)	rīcībpolitiskie mērķi mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošanas ziņā;

d)	attiecīgā gadījumā kiberdrošības revīzija, kas var ietvert kiberdrošības riska, ievainojamību un kiberdraudu novērtējumu, un ielaušanās testēšana, ko regulāri veic uzticams privāts pakalpojumu sniedzējs;

e)	no d) apakšpunktā minētajām kiberdrošības revīzijām izrietošo ieteikumu īstenošana ar kiberdrošības un rīcībpolitikas atjauninājumiem;

f)	kiberdrošības organizācija, tostarp lomu un pienākumu noteikšana;

g)	aktīvu pārvaldība, tostarp IKT aktīvu inventarizācija un IKT tīkla kartogrāfija;

h)	cilvēkresursu drošība un piekļuves kontrole;

i)	darbības drošība;

j)	komunikāciju drošība;

k)	sistēmas iegāde, izstrāde un uzturēšana, tostarp ievainojamības risināšanas un izpaušanas rīcībpolitikas;

l)	ja iespējams, pirmkoda pārredzamības rīcībpolitikas;

m)	piegādes ķēdes drošība, tostarp ar drošību saistītus aspektus, kas attiecas uz attiecībām starp katru Savienības vienību un tās tiešajiem piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem;

n)	incidentu risināšana un sadarbība ar CERT-EU, piemēram, drošības uzraudzības un reģistrēšanas uzturēšana;

o)	darbības nepārtrauktības pārvaldība, piemēram, dublējuma pārvaldība un negadījuma seku novēršana, un krīžu pārvaldība; un

p)	kiberdrošības izglītības, prasmju, izpratnes veidošanas, mācību un apmācības programmu veicināšana un izstrāde.

Pirmās daļas m) apakšpunkta nolūkos Savienības vienības ņem vērā ievainojamības, kas raksturīgas katram tiešajam piegādātājam un pakalpojumu sniedzējam, un savu piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju produktu un kiberdrošības prakšu vispārējo kvalitāti, tostarp drošas izstrādes procedūras.

3. Savienības vienības veic vismaz šādus īpašus kiberdrošības riska pārvaldības pasākumus:

a)	tehniskie pasākumi, kas dara iespējamu un uztur tāldarbu;

b)	konkrēti pasākumi virzībā uz nulles uzticēšanās principiem;

c)	daudzfaktoru autentifikācijas izmantošana par normu tīklu un informācijas sistēmās;

d)	kriptogrāfijas un šifrēšanas, jo īpaši galšifrēšanas, kā arī droša digitālā paraksta izmantošana;

e)	attiecīgā gadījumā droši balss, video un teksta sakari un drošas ārkārtas situācijas sakaru sistēmas Savienības vienībā;

f)	proaktīvi pasākumi ļaunprogrammatūras un spiegprogrammatūras atklāšanai un izņemšanai;

g)	programmatūras piegādes ķēdes drošības izveide uz programmatūras drošas izstrādes un izvērtēšanas kritēriju pamata;

h)	tādu kiberdrošības mācību programmu izveide un pieņemšana, kas ir samērīgas ar Savienības vienības visaugstākā līmeņa vadībai un tehniskajiem un operatīvajiem darbiniekiem, kam uzdots nodrošināt rezultatīvu šīs regulas īstenošanu, noteiktajiem uzdevumiem un vēlamajām spējām;

i)	regulāra darbinieku apmācība kiberdrošības jomā;

j)	attiecīgā gadījumā dalība savstarpējās savienotības riska analīzē Savienības vienību starpā;

iepirkuma noteikumu uzlabošana nolūkā veicināt vienādu augstu kiberdrošības līmeni, kas darāms:

i)	likvidējot līgumiskos šķēršļus, kuri ierobežo to, kā IKT pakalpojumu sniedzēji var informēt CERT-EU par incidentiem, ievainojamībām un kiberdraudiem;

ii)	ievērojot līgumiskos pienākumus ziņot par incidentiem, ievainojamībām un kiberdraudiem, kā arī ieviest mehānismus pienācīgai reaģēšanai uz incidentiem un to uzraudzībai.

9. pants

Kiberdrošības plāni

1. Pēc saskaņā ar 7. pantu veiktā kiberdrošības gatavības novērtējuma pabeigšanas un ņemot vērā aktīvus un kiberdrošības riskus, kas konstatēti satvarā, kā arī kiberdrošības riska pārvaldības pasākumos, kuri veikti saskaņā ar 8. pantu, katras Savienības vienības visaugstākā līmeņa vadība bez liekas kavēšanās un katrā ziņā līdz 2026. gada 8. janvārim apstiprina kiberdrošības plānu. Kiberdrošības plāna mērķis ir palielināt Savienības vienības vispārējo kiberdrošību, un tādējādi tas sekmē vienāda augsta kiberdrošības līmeņa uzlabošanu Savienības vienībās. Kiberdrošības plānā iekļauj vismaz kiberdrošības riska pārvaldības pasākumus, kas veikti saskaņā ar 8. pantu. Kiberdrošības plānu pārskata ik divus gadus vai vajadzības gadījumā biežāk pēc kiberdrošības gatavības novērtējumiem, ko veic saskaņā ar 7. pantu, vai katras būtiskas satvara pārskatīšanas.

2. Kiberdrošības plānā iekļauj Savienības vienības kiberkrīžu pārvaldības plānu lieliem incidentiem.

3. Savienības vienība savu pabeigto kiberdrošības plānu iesniedz saskaņā ar 10. pantu izveidotajai Iestāžu kiberdrošības padomei.

III NODAĻA

IESTĀŽU KIBERDROŠĪBAS PADOME

10. pants

Iestāžu kiberdrošības padome

1. Ar šo tiek izveidota Iestāžu kiberdrošības padome (IKP).

2. IKP ziņā ir:

a)	uzraudzīt un atbalstīt šīs regulas īstenošanu Savienības vienībās;

b)	uzraudzīt CERT-EU vispārējo prioritāšu un mērķu īstenošanu un noteikt CERT-EU stratēģisko virzienu.

3. IKP sastāvā ir:

viens pārstāvis, ko ieceļ katrs no turpmāk minētajiem:

i)	Eiropas Parlaments;

ii)	Eiropadome;

iii)	Eiropas Savienības Padome;

iv)

Komisija;

v)	Eiropas Savienības Tiesa;

vi)	Eiropas Centrālā banka;

vii)	Revīzijas palāta;

viii)

Eiropas Ārējās darbības dienests;

ix)	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja;

x)	Eiropas Reģionu komiteja;

xi)	Eiropas Investīciju banka;

xii)	Eiropas Industriālais, tehnoloģiskais un pētnieciskais kiberdrošības kompetenču centrs;

xiii)

ENISA;

xiv)	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU);

xv)	Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra;

b)	trīs pārstāvji, ko pēc IKT Padomdevējas komitejas ierosinājuma ieceļ ES aģentūru tīkls (ESAT), lai pārstāvētu tādu Savienības struktūru, biroju un aģentūru intereses, kas uztur savu IKT vidi un kas nav minētas a) apakšpunktā.

IKP pārstāvētās Savienības vienības tiecas iecelto pārstāvju vidū nodrošināt dzimumu līdzsvaru.

4. IKP locekļiem var palīdzēt aizvietotājs. Citus 3. punktā minēto Savienības vienību vai citu Savienības vienību pārstāvjus priekšsēdētājs var uzaicināt piedalīties IKP sanāksmēs bez balsošanas tiesībām.

5. CERT-EU vadītājs un saskaņā ar attiecīgi Direktīvas (ES) 2022/2555 14., 15. un 16. pantu izveidotās sadarbības grupas, CSIRT tīkla un EU-CyCLONe priekšsēdētāji vai to aizstājēji var piedalīties IKP sanāksmēs kā novērotāji. Ārkārtas gadījumos IKP saskaņā ar savu iekšējo reglamentu var nolemt citādi.

6. IKP pieņem iekšējo reglamentu.

7. Saskaņā ar iekšējo reglamentu IKP no visu locekļu vidus uz trim gadiem ieceļ priekšsēdētāju. Priekšsēdētāja aizvietotājs kļūst par pilntiesīgu IKP locekli uz tādu pašu laika periodu.

8. IKP tiekas vismaz trīs reizes gadā pēc tās priekšsēdētāja iniciatīvas, pēc CERT-EU pieprasījuma vai pēc kāda tās locekļa lūguma.

9. Katram IKP loceklim ir viena balss. IKP lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot gadījumos, kad šajā regulā paredzēts citādi. IKP priekšsēdētājs nebalso, ja vien nav vienāds balsu sadalījums – tādā gadījumā priekšsēdētāja balss ir izšķirošā.

10. IKP var izmantot vienkāršotu rakstisku procedūru, ko sāk saskaņā ar tās iekšējo reglamentu. Minētajā procedūrā relevantais lēmums tiek uzskatīts par apstiprinātu priekšsēdētāja noteiktajā periodā, ja vien kāds loceklis nav iebildis.

11. IKP sekretariātu nodrošina Komisija, un tas atskaitās IKP priekšsēdētājam.

12. ESAT izvirzītie pārstāvji par IKP lēmumiem informē ESAT locekļus. Ikvienam ESAT loceklim ir tiesības informēt minētos pārstāvjus vai IKP priekšsēdētāju par jebkuru jautājumu, ko tas uzskata par tādu, kas būtu jādara zināms IKP.

13. IKP var izveidot izpildkomiteju, kas tai palīdz veikt tās darbu, kā arī deleģēt izpildkomitejai dažus savus uzdevumus un pilnvaras. IKP pieņem izpildkomitejas reglamentu, kas nosaka tās uzdevumus un pilnvaras, kā arī locekļu pilnvaru laiku.

14. Līdz 2025. gada 8. janvārim un pēc tam ik gadu IKP iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā sīki izklāstīts progress, kas panākts šīs regulas īstenošanā, un jo īpaši norādīts, cik lielā mērā CERT-EU sadarbojas ar saviem partneriem katrā dalībvalstī. Minētais ziņojums ir ieguldījums divgadu ziņojumā par kiberdrošības stāvokli Savienībā, ko pieņem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 18. pantu.

11. pants

IKP uzdevumi

Pildot savus pienākumus, IKP jo īpaši:

a)	sniedz norādes CERT-EU vadītājam;

b)	rezultatīvi uzrauga un pārrauga šīs regulas īstenošanu un atbalsta Savienības vienības to kiberdrošības stiprināšanā, attiecīgā gadījumā arī pieprasot Savienības vienībām un CERT-EU ad hoc ziņojumus;

c)	pēc stratēģiskām diskusijām pieņem daudzgadu stratēģiju kiberdrošības līmeņa paaugstināšanai Savienības vienībās un regulāri un vismaz ik piecus gadus novērtē to un vajadzības gadījumā to groza;

nosaka metodiku un organizatoriskos aspektus brīvprātīgai salīdzinošajai izvērtēšanai, ko veic Savienības vienības, lai mācītos no kopīgas pieredzes, stiprinātu savstarpējo uzticēšanos, panāktu vienādu augstu kiberdrošības līmeni, kā arī uzlabotu Savienības vienību kiberdrošības spējas, nodrošinot, ka šādu salīdzinošo izvērtēšanu veic kiberdrošības eksperti, kurus iecēlusi Savienības vienība, kas nav vērtējamā Savienības vienība, un ka metodika ir balstīta uz Direktīvas (ES) 2022/2555 19. pantu un attiecīgā gadījumā ir pielāgota Savienības vienībām;

e)	uz CERT-EU vadītāja priekšlikuma pamata apstiprina CERT-EU gada darba programmu un uzrauga tās īstenošanu;

f)	uz CERT-EU vadītāja priekšlikuma pamata apstiprina CERT-EU pakalpojumu katalogu un visus tā turpmākos atjauninājumus;

g)	uz CERT-EU vadītāja priekšlikuma pamata apstiprina CERT-EU darbību ieņēmumu un izdevumu gada finanšu plānu, kas ietver arī personāla sastāvu;

h)	uz CERT-EU vadītāja priekšlikuma pamata apstiprina pakalpojumu līmeņa vienošanos nosacījumus;

i)	izskata un apstiprina CERT-EU vadītāja sagatavoto gada pārskatu par CERT-EU darbībām un līdzekļu pārvaldību;

j)	apstiprina un uzrauga CERT-EU galvenos snieguma rādītājus (KPI), kas noteikti uz CERT-EU vadītāja priekšlikuma pamata;

k)	apstiprina sadarbības kārtību, pakalpojumu līmeņa vienošanās vai līgumus starp CERT-EU un citām vienībām atbilstoši 18. pantam;

l)	pieņem vadlīnijas un ieteikumus, balstoties uz CERT-EU priekšlikumu saskaņā ar 14. pantu, un uzdod CERT-EU izdot, atsaukt vai grozīt vadlīniju vai ieteikumu priekšlikumu vai aicinājumu rīkoties;

m)	veido tehniskās padomdevējas grupas ar konkrētiem uzdevumiem palīdzēt veikt IKP darbu, apstiprina to darba uzdevumus un ieceļ to attiecīgos priekšsēdētājus;

n)	saņem un novērtē dokumentus un ziņojumus, ko Savienības vienības iesniegušas saskaņā ar šo regulu, piemēram, kiberdrošības gatavības novērtējumus;

o)	veicina neformālas grupas izveidi, kurā ietilpst vienību vietējie kiberdrošības speciālisti, kuru atbalsta ENISA un kuras mērķis ir apmainīties ar paraugpraksēm un informāciju, kas saistīta ar šīs regulas īstenošanu;

p)	ņemot vērā CERT-EU sniegto informāciju par identificētajiem kiberdrošības riskiem un gūto pieredzi, uzrauga Savienības vienību IKT vižu savienotības pasākumu pietiekamību un konsultē par iespējamiem uzlabojumiem;

q)	izstrādā kiberkrīžu pārvaldības plānu, lai operacionālā līmenī atbalstītu tādu lielu incidentu koordinētu pārvaldību, kas ietekmē Savienības vienības, un veicinātu regulāru apmaiņu ar relevantu informāciju, jo īpaši par lielu incidentu ietekmi un smagumu un iespējamiem veidiem, kā mazināt to sekas;

r)	koordinē 9. panta 2. punktā minēto individuālo Savienības vienību kiberkrīžu pārvaldības plānu pieņemšanu;

ņemot vērā rezultātus, ko devuši Direktīvas (ES) 2022/2555 22. pantā minētie Savienības līmeņa koordinētie kritisko piegādes ķēžu riska novērtējumi, pieņem ieteikumus par 8. panta 2. punkta pirmās daļas m) apakšpunktā minēto piegādes ķēdes drošību, lai palīdzētu Savienības vienībām pieņemt rezultatīvus un samērīgus kiberdrošības riska pārvaldības pasākumus.

13. pants

CERT-EU misija un uzdevumi

1. CERT-EU misija ir dot ieguldījumu Savienības vienību neklasificētās IKT vides drošībā, sniedzot tām padomus par kiberdrošību, palīdzot novērst, atklāt, risināt, mitigēt incidentus, reaģēt uz tiem un atgūties no tiem, kā arī rīkojoties kā to kiberdrošības informācijas apmaiņas un reaģēšanas uz incidentiem koordinēšanas centram.

2. CERT-EU vāc, pārvalda, analizē un ar Savienības vienībām kopīgo informāciju par kiberdraudiem, ievainojamībām un incidentiem neklasificētā IKT infrastruktūrā. CERT-EU koordinē reaģēšanu uz incidentiem starpiestāžu un Savienības vienību līmenī, citstarp nodrošinot specializētu operacionālo palīdzību vai koordinējot tās nodrošināšanu.

3. Lai palīdzētu Savienības vienībām, CERT-EU veic šādus uzdevumus:

a)	sniedz tām atbalstu šīs regulas īstenošanā un palīdz koordinēt tās īstenošanu, izmantojot 14. panta 1. punktā uzskaitītos pasākumus vai IKP pieprasītus ad hoc ziņojumus;

b)	piedāvā CSIRT standarta pakalpojumus Savienības vienībām ar tā pakalpojumu katalogā aprakstīto kiberdrošības pakalpojumu pakotni (pamatpakalpojumi);

c)	uztur partneru un kolēģu tīklu, lai sekmētu pakalpojumu sniegšanu, kā norādīts 17. un 18. pantā;

d)	vērš IKP uzmanību uz visām problēmām, kas saistītas ar šīs regulas īstenošanu un vadlīniju, ieteikumu un aicinājumu rīkoties īstenošanu;

e)	izmantojot 2. punktā minēto informāciju, ciešā sadarbībā ar ENISA sekmē Savienības kibersituācijas apzināšanos;

f)	koordinē lielu incidentu pārvaldību;

g)	attiecībā pret Savienības vienībām darbojas ekvivalenti koordinatoram, kas izraudzīts koordinētas ievainojamības izpaušanas nolūkā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 12. panta 1. punktu;

h)	pēc Savienības vienības pieprasījuma nodrošina minētās Savienības vienības publiski piekļūstamu tīklu un informācijas sistēmu proaktīvu neintruzīvu skenēšanu.

Šā punkta pirmās daļas e) apakšpunktā minēto informāciju attiecīgos un piemērotos gadījumos un ievērojot pienācīgus konfidencialitātes nosacījumus, kopīgo ar IKP, CSIRT tīklu un Eiropas Savienības Izlūkošanas un situāciju centru (EU INTCEN).

4. CERT-EU var saskaņā ar attiecīgi 17. vai 18. pantu sadarboties ar relevantajām kiberdrošības kopienām Savienībā un tās dalībvalstīs, arī šādās jomās:

a)	gatavība, incidentu risināšanas koordinēšana, informācijas apmaiņa un reaģēšana uz krīzi tehniskā līmenī ar Savienības vienībām saistītos gadījumos;

b)	operacionālā sadarbība CSIRT tīkla aspektā, arī attiecībā uz savstarpējo palīdzību;

c)	kiberdraudu izlūkdati, arī situācijas apzināšanās;

d)	jebkurš gadījums, kad vajadzīga CERT-EU tehniskā kiberdrošības lietpratība.

5. CERT-EU savu kompetenču robežās iesaistās strukturētā sadarbībā ar ENISA attiecībā uz spēju veidošanu, operacionālo sadarbību un kiberdraudu ilgtermiņa stratēģisko analīzi saskaņā ar Regulu (ES) 2019/881. CERT-EU var sadarboties un apmainīties ar informāciju ar Eiropola Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centru.

6. CERT-EU var sniegt tālāk norādītos pakalpojumus, kas nav aprakstīti pakalpojumu katalogā (maksas pakalpojumi):

pakalpojumi, kas sekmē Savienības vienību IKT vides kiberdrošību un nav minēti 3. punktā, pamatojoties uz pakalpojumu līmeņa vienošanos un atkarībā no pieejamajiem resursiem, jo īpaši plaša spektra tīkla uzraudzība, tostarp nepārtrauktu uzraudzību zemākajā līmenī attiecībā uz īpaši bīstamiem kiberdraudiem;

b)	pakalpojumi, kas sekmē Savienības vienību kiberdrošības darbības vai projektus, izņemot pakalpojumus to IKT vides aizsardzībai, pamatojoties uz rakstiskiem līgumiem un ar iepriekšēju IKP apstiprinājumu;

c)	pēc pieprasījuma proaktīva attiecīgās Savienības vienības tīklu un informācijas sistēmu skenēšana nolūkā atklāt ievainojamības, kam var būt būtiska ietekme;

d)	pakalpojumi, kas sekmē IKT vides drošību organizācijās, kuras nav Savienības vienības, bet cieši sadarbojas ar Savienības vienībām, piemēram, pilda ar Savienības tiesību aktiem uzticētus uzdevumus vai pienākumus, pamatojoties uz rakstiskiem līgumiem un ar iepriekšēju IKP apstiprinājumu.

Attiecībā uz pirmās daļas d) apakšpunktu CERT-EU var izņēmuma kārtā slēgt pakalpojumu līmeņa vienošanās ar vienībām, kas nav Savienības vienības, ja IKP tam iepriekš piekritusi.

7. CERT-EU organizē kiberdrošības mācības, var piedalīties tajās vai ieteikt piedalīties esošās mācībās attiecīgā gadījumā ciešā sadarbībā ar ENISA, lai pārbaudītu Savienības vienību kiberdrošības līmeni.

8. CERT-EU var sniegt palīdzību Savienības vienībām attiecībā uz incidentiem tīklu un informācijas sistēmās, kas rīkojas ar ESKI, ja to nepārprotami pieprasa attiecīgās Savienības vienības saskaņā ar savām attiecīgajām procedūrām. CERT-EU palīdzības sniegšana saskaņā ar šo punktu neskar piemērojamos noteikumus par klasificētas informācijas aizsardzību.

9. CERT-EU informē Savienības vienības par savām incidentu risināšanas procedūrām un procesiem.

10. CERT-EU, ievērojot augstu konfidencialitātes un uzticamības līmeni un izmantojot pienācīgos sadarbības mehānismus un ziņošanas kārtību, sniedz relevantu un anonimizētu informāciju par lieliem incidentiem un to, kā tie risināti. Minēto informāciju iekļauj 10. panta 14. punktā minētajā ziņojumā.

11. CERT-EU sadarbībā ar EDAU atbalsta attiecīgās Savienības vienības, kad tās risina incidentus, kuru rezultātā notiek personas datu aizsardzības pārkāpumi, neskarot kompetenci un uzdevumus, kas EDAU ir kā uzraudzības iestādei saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725.

12. Ja Savienības vienību rīcībpolitikas nodaļas to skaidri lūdz, CERT-EU var sniegt tehniskus padomus vai tehnisku ieguldījumu relevantos rīcībpolitiskos jautājumos.

15. pants

CERT-EU vadītājs

1. Komisija pēc divu trešdaļu IKP locekļu vairākuma apstiprinājuma saņemšanas ieceļ CERT-EU vadītāju. Visos iecelšanas procedūras posmos apspriežas ar IKP, jo īpaši attiecībā uz paziņojuma par vakanci sagatavošanu, pieteikumu izskatīšanu un atlases komitejas iecelšanu šai amata vietai. Atlases procedūra, tostarp galīgo to kandidātu saraksts, no kuru vidus jāieceļ CERT-EU vadītājs, nodrošina taisnīgu katra dzimuma pārstāvību, ņemot vērā iesniegtos pieteikumus.

2. CERT-EU vadītājs ir atbildīgs par pareizu CERT-EU darbību un IKP vadībā darbojas savas kompetences ietvaros. CERT-EU vadītājs regulāri ziņo IKP priekšsēdētājam un pēc IKP pieprasījuma iesniedz tai ad hoc ziņojumus.

3. CERT-EU vadītājs palīdz atbildīgajam deleģētajam kredītrīkotājam sagatavot gada darbības pārskatu, kas satur finanšu un vadības informāciju, tostarp kontroļu rezultātus, un ko izstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (9) 74. panta 9. punktu, un regulāri ziņo deleģētajam kredītrīkotājam par to pasākumu īstenošanu, attiecībā uz kuriem CERT-EU vadītājam pastarpināti deleģētas pilnvaras.

4. CERT-EU vadītājs ik gadu sagatavo savu darbību administratīvo ieņēmumu un izdevumu finanšu plānu, gada darba programmas priekšlikumu, CERT-EU pakalpojumu kataloga priekšlikumu un pārskatīto pakalpojumu kataloga redakciju priekšlikumus, priekšlikumus par pakalpojumu līmeņa vienošanos kārtību un priekšlikumus par CERT-EU KPI, kas IKP jāapstiprina saskaņā ar 11. pantu. Pārskatot CERT-EU pakalpojumu katalogā iekļauto pakalpojumu sarakstu, CERT-EU vadītājs ņem vērā CERT-EU piešķirtos resursus.

5. CERT-EU vadītājs vismaz ik gadu iesniedz IKP un IKP priekšsēdētājam ziņojumus par CERT-EU darbībām un sniegumu pārskata periodā, tostarp par budžeta izpildi, pakalpojumu līmeņa vienošanos un noslēgtajiem rakstiskajiem nolīgumiem, sadarbību ar partneriem un darbinieku komandējumiem, tostarp 11. pantā minētos ziņojumus. Minētajos ziņojumos iekļauj nākamā perioda darba programmu, ieņēmumu un izdevumu finanšu plānojumu, tostarp personāla sastāvu, CERT-EU pakalpojumu kataloga plānoto atjaunināšanu un novērtējumu par šādu atjauninājumu paredzamo ietekmi uz finanšu resursiem un cilvēkresursiem.

20. pants

Kiberdrošības informācijas kopīgošanas kārtība

1. Savienības vienības var brīvprātīgi ziņot un sniegt informāciju CERT-EU par incidentiem, kiberdraudiem, gandrīz notikušiem notikumiem un ievainojamībām, kas tās skar. CERT-EU nodrošina, ka nolūkā atvieglot informācijas kopīgošanu ar Savienības vienībām ir pieejami efektīvi saziņas līdzekļi, kam raksturīga augsta līmeņa izsekojamība, konfidencialitāte un uzticamība. Paziņojumu apstrādē CERT-EU var noteikt obligātajiem paziņojumiem prioritāti pār brīvprātīgajiem paziņojumiem. Neskarot 12. pantu, brīvprātīgā paziņošana ziņotājai Savienības vienībai neuzliek nekādus papildu pienākumus, kas uz to neattiektos, ja tā nebūtu iesniegusi paziņojumu.

2. Lai pildītu savu misiju un uzdevumus, kas piešķirti ar 13. pantu, CERT-EU var pieprasīt Savienības vienībām sniegt tai informāciju no to attiecīgajām IKT sistēmām, tostarp informāciju par kiberdraudiem, gandrīz notikušiem notikumiem, ievainojamībām, aizskāruma rādītājiem, kiberdrošības brīdinājumiem un ieteikumiem par incidentu atklāšanas kiberdrošības rīku konfigurāciju. Pieprasījuma saņēmēja Savienības vienība prasīto informāciju un tās atjauninājumus nosūta bez liekas kavēšanās.

3. CERT-EU var apmainīties ar Savienības vienībām ar incidentu raksturojošu informāciju, kas izpauž incidentā skartās Savienības vienības identitāti, ar noteikumu, kas skartā Savienības vienība tam piekrīt. Ja Savienības vienība piekrišanu nedod, tā sniedz CERT-EU šāda lēmuma pamatojumu.

4. Savienības vienības pēc pieprasījuma ar Eiropas Parlamentu un Padomi kopīgo informāciju par kiberdrošības plānu pabeigšanu.

5. Attiecīgā gadījumā IKP vai CERT-EU pēc pieprasījuma ar Eiropas Parlamentu un Padomi kopīgo informāciju par vadlīnijām, ieteikumiem un aicinājumiem rīkoties.

6. Šajā pantā noteiktie kopīgošanas pienākumi neattiecas uz:

ESKI;

b)	informāciju, kuras tālāka izplatīšana ir izslēgta ar redzamu marķējumu, ja vien tās kopīgošana ar CERT-EU nav skaidri atļauta.

21. pants

Ziņošanas pienākumi

1. Incidentu uzskata par būtisku, ja:

a)	tas ir izraisījis vai spēj izraisīt smagus attiecīgās Savienības vienības funkcionēšanas traucējumus vai finansiālus zaudējumus;

b)	tas ir ietekmējis vai spēj ietekmēt citas fiziskas vai juridiskas personas, radot būtisku materiālu vai nemateriālu kaitējumu.

2. Savienības vienības iesniedz CERT-EU:

a)	bez liekas kavēšanās un katrā ziņā 24 stundu laikā no brīža, kad uzzinājušas par būtisko incidentu, – agrīnu brīdinājumu, kurā attiecīgā gadījumā norāda, ka būtisko incidentu ir izraisījusi, domājams, nelikumīga vai ļaunprātīga rīcība un vai tam varētu būt pārvienību vai pārrobežu ietekme;

bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā 72 stundu laikā pēc tam, kad uzzinājušas par būtisko incidentu, – paziņojumu par incidentu, kurā attiecīgā gadījumā atjaunina a) apakšpunktā minēto informāciju un norāda būtiskā incidenta sākotnējo novērtējumu, tostarp tā smagumu un ietekmi, kā arī, ja pieejami, aizskāruma rādītājus;

c)	pēc CERT-EU pieprasījuma – starpposma ziņojumu par relevantajiem statusa atjauninājumiem;

galīgu ziņojumu ne vēlāk kā mēnesi pēc b) apakšpunktā minētā paziņojuma par incidentu iesniegšanas, un tajā iekļauj:

i)	detalizētu incidenta aprakstu, arī par tā smagumu un ietekmi;

ii)	draudu veidu vai pamatcēloni, kas, ticamākais, izraisījis incidentu;

iii)	piemērotos un notiekošos mitigācijas pasākumus;

iv)	attiecīgā gadījumā incidenta pārrobežu vai pārvienību ietekmi;

e)	ja šā punkta d) apakšpunktā minētā galīgā ziņojuma iesniegšanas laikā incidents vēl notiek – progresa ziņojumu tajā laikā, savukārt viena mēneša laikā pēc rīkošanās incidenta sakarā –– galīgo ziņojumu.

3. Savienības vienība bez liekas kavēšanās un katrā ziņā 24 stundu laikā pēc tam, kad uzzinājusi par būtisku incidentu, informē visus relevantos 17. panta 1. punktā minētos partnerus dalībvalstī, kurā tā atrodas, par to, ka ir noticis būtisks incidents.

4. Savienības vienības cita starpā ziņo jebkādu informāciju, kas CERT-EU dod iespēju noteikt jebkādu būtiska incidenta pārvienību ietekmi, ietekmi uz uzņēmēju dalībvalsti vai pārrobežu ietekmi. Neskarot 12. pantu, paziņošana pati par sevi neuzliek Savienības vienībai lielāku atbildību.

5. Attiecīgā gadījumā Savienības vienības skarto tīklu un informācijas sistēmu vai citu IKT vides komponentu lietotājiem, kurus potenciāli var skart būtisks incidents vai būtisks kiberdrauds un kuriem attiecīga gadījumā jāveic mitigācijas pasākumi, bez liekas kavēšanās paziņo par jebkādiem pasākumiem vai korektīvajām darbībām, ko var veikt, reaģējot uz minēto incidentu vai draudu. Attiecīgā gadījumā Savienības vienības informē minētos lietotājus par pašu būtisko kiberdraudu.

6. Ja būtisks incidents vai būtisks kiberdrauds skar Savienības vienības tādas IKT vides tīklu un informācijas sistēmu vai komponentu, kas ir ar nolūku savienota ar citas Savienības vienības IKT vidi, CERT-EU izdod relevantu kiberdrošības brīdinājumu.

7. Savienības vienības pēc CERT-EU pieprasījuma un bez liekas kavēšanās sniedz tai digitālo informāciju, kas radusies attiecīgajos incidentos iesaistīto elektronisko ierīču izmantošanā. CERT-EU var sīkāk precizēt, kuri šādas informācijas veidi tai ir vajadzīgi situācijas apzināšanai un reaģēšanai uz incidentiem.

8. CERT-EU ik trīs mēnešus iesniedz IKP, ENISA, ES INTCEN un CSIRT tīklam kopsavilkuma ziņojumu, kas ietver anonimizētus un apkopotus datus par būtiskiem incidentiem, incidentiem, kiberdraudiem, gandrīz notikušiem notikumiem un ievainojamībām saskaņā ar 20. pantu un būtiskiem incidentiem, kas paziņoti saskaņā ar šā panta 2. punktu. Kopsavilkuma ziņojums ir ieguldījums divgadu ziņojumā par kiberdrošības stāvokli Savienībā, ko pieņem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 18. pantu.

9. Līdz 2024. gada 8. jūlijam IKP izdod vadlīnijas vai ieteikumus, kur sīkāk precizēta šajā pantā paredzētās ziņošanas kārtība, formāts un saturs. Sagatavojot šādas vadlīnijas vai ieteikumus, IKP ņem vērā visus īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 23. panta 11. punktu un nosaka informācijas veidu, formātu un paziņošanas procedūru. CERT-EU izplata attiecīgo tehnisko informāciju, lai Savienības vienības varētu preventīvi atklāt incidentus, reaģēt uz tiem vai veikt mitigācijas pasākumus.

10. Šajā pantā noteiktie ziņošanas pienākumi neattiecas uz:

ESKI;

b)	informāciju, kuras tālāka izplatīšana ir izslēgta ar redzamu marķējumu, ja vien tās kopīgošana ar CERT-EU nav skaidri atļauta.

whereas

keyboard_tab Cyber Resilience Act 2023/2841 LV

Cyber Resilience Act 2023/2841 LV