Cyber Resilience Act 2023/2841 LV

1. Pēc saskaņā ar 7. pantu veiktā kiberdrošības gatavības novērtējuma pabeigšanas un ņemot vērā aktīvus un kiberdrošības riskus, kas konstatēti satvarā, kā arī kiberdrošības riska pārvaldības pasākumos, kuri veikti saskaņā ar 8. pantu, katras Savienības vienības visaugstākā līmeņa vadība bez liekas kavēšanās un katrā ziņā līdz 2026. gada 8. janvārim apstiprina kiberdrošības plānu. Kiberdrošības plāna mērķis ir palielināt Savienības vienības vispārējo kiberdrošību, un tādējādi tas sekmē vienāda augsta kiberdrošības līmeņa uzlabošanu Savienības vienībās. Kiberdrošības plānā iekļauj vismaz kiberdrošības riska pārvaldības pasākumus, kas veikti saskaņā ar 8. pantu. Kiberdrošības plānu pārskata ik divus gadus vai vajadzības gadījumā biežāk pēc kiberdrošības gatavības novērtējumiem, ko veic saskaņā ar 7. pantu, vai katras būtiskas satvara pārskatīšanas.

2. Kiberdrošības plānā iekļauj Savienības vienības kiberkrīžu pārvaldības plānu lieliem incidentiem.

3. Savienības vienība savu pabeigto kiberdrošības plānu iesniedz saskaņā ar 10. pantu izveidotajai Iestāžu kiberdrošības padomei.

III NODAĻA

IESTĀŽU KIBERDROŠĪBAS PADOME

10. pants

Iestāžu kiberdrošības padome

1. Ar šo tiek izveidota Iestāžu kiberdrošības padome (IKP).

2. IKP ziņā ir:

a)	uzraudzīt un atbalstīt šīs regulas īstenošanu Savienības vienībās;

b)	uzraudzīt CERT-EU vispārējo prioritāšu un mērķu īstenošanu un noteikt CERT-EU stratēģisko virzienu.

3. IKP sastāvā ir:

viens pārstāvis, ko ieceļ katrs no turpmāk minētajiem:

i)	Eiropas Parlaments;

ii)	Eiropadome;

iii)	Eiropas Savienības Padome;

iv)

Komisija;

v)	Eiropas Savienības Tiesa;

vi)	Eiropas Centrālā banka;

vii)	Revīzijas palāta;

viii)

Eiropas Ārējās darbības dienests;

ix)	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja;

x)	Eiropas Reģionu komiteja;

xi)	Eiropas Investīciju banka;

xii)	Eiropas Industriālais, tehnoloģiskais un pētnieciskais kiberdrošības kompetenču centrs;

xiii)

ENISA;

xiv)	Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU);

xv)	Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra;

b)	trīs pārstāvji, ko pēc IKT Padomdevējas komitejas ierosinājuma ieceļ ES aģentūru tīkls (ESAT), lai pārstāvētu tādu Savienības struktūru, biroju un aģentūru intereses, kas uztur savu IKT vidi un kas nav minētas a) apakšpunktā.

IKP pārstāvētās Savienības vienības tiecas iecelto pārstāvju vidū nodrošināt dzimumu līdzsvaru.

4. IKP locekļiem var palīdzēt aizvietotājs. Citus 3. punktā minēto Savienības vienību vai citu Savienības vienību pārstāvjus priekšsēdētājs var uzaicināt piedalīties IKP sanāksmēs bez balsošanas tiesībām.

5. CERT-EU vadītājs un saskaņā ar attiecīgi Direktīvas (ES) 2022/2555 14., 15. un 16. pantu izveidotās sadarbības grupas, CSIRT tīkla un EU-CyCLONe priekšsēdētāji vai to aizstājēji var piedalīties IKP sanāksmēs kā novērotāji. Ārkārtas gadījumos IKP saskaņā ar savu iekšējo reglamentu var nolemt citādi.

6. IKP pieņem iekšējo reglamentu.

7. Saskaņā ar iekšējo reglamentu IKP no visu locekļu vidus uz trim gadiem ieceļ priekšsēdētāju. Priekšsēdētāja aizvietotājs kļūst par pilntiesīgu IKP locekli uz tādu pašu laika periodu.

8. IKP tiekas vismaz trīs reizes gadā pēc tās priekšsēdētāja iniciatīvas, pēc CERT-EU pieprasījuma vai pēc kāda tās locekļa lūguma.

9. Katram IKP loceklim ir viena balss. IKP lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot gadījumos, kad šajā regulā paredzēts citādi. IKP priekšsēdētājs nebalso, ja vien nav vienāds balsu sadalījums – tādā gadījumā priekšsēdētāja balss ir izšķirošā.

10. IKP var izmantot vienkāršotu rakstisku procedūru, ko sāk saskaņā ar tās iekšējo reglamentu. Minētajā procedūrā relevantais lēmums tiek uzskatīts par apstiprinātu priekšsēdētāja noteiktajā periodā, ja vien kāds loceklis nav iebildis.

11. IKP sekretariātu nodrošina Komisija, un tas atskaitās IKP priekšsēdētājam.

12. ESAT izvirzītie pārstāvji par IKP lēmumiem informē ESAT locekļus. Ikvienam ESAT loceklim ir tiesības informēt minētos pārstāvjus vai IKP priekšsēdētāju par jebkuru jautājumu, ko tas uzskata par tādu, kas būtu jādara zināms IKP.

13. IKP var izveidot izpildkomiteju, kas tai palīdz veikt tās darbu, kā arī deleģēt izpildkomitejai dažus savus uzdevumus un pilnvaras. IKP pieņem izpildkomitejas reglamentu, kas nosaka tās uzdevumus un pilnvaras, kā arī locekļu pilnvaru laiku.

14. Līdz 2025. gada 8. janvārim un pēc tam ik gadu IKP iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā sīki izklāstīts progress, kas panākts šīs regulas īstenošanā, un jo īpaši norādīts, cik lielā mērā CERT-EU sadarbojas ar saviem partneriem katrā dalībvalstī. Minētais ziņojums ir ieguldījums divgadu ziņojumā par kiberdrošības stāvokli Savienībā, ko pieņem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 18. pantu.

12. pants

Atbilstība

1. IKP saskaņā ar 10. panta 2. punktu un 11. pantu rezultatīvi uzrauga šīs regulas un pieņemto vadlīniju, ieteikumu un aicinājumu rīkoties īstenošanu Savienības vienībās. IKP var pieprasīt no Savienības vienībām šim nolūkam nepieciešamo informāciju vai dokumentāciju. Kas attiecas uz atbilstības nodrošināšanas pasākumu pieņemšanu saskaņā ar šo pantu, ja attiecīgā Savienības vienība ir tieši pārstāvēta IKP, minētajai Savienības vienībai nav balsstiesību.

2. Ja IKP konstatē, ka Savienības vienība nav rezultatīvi īstenojusi šo regulu vai vadlīnijas, ieteikumus vai aicinājumus rīkoties, kas izdoti saskaņā ar šo regulu, tā, neskarot attiecīgās Savienības vienības iekšējās procedūras un pēc tam, kad ir devusi iespēju attiecīgajai vienībai izteikt komentārus, var:

a)	sniegt attiecīgajai Savienības vienībai pamatotu atzinumu, kur norādītas konstatētās šīs regulas īstenošanas nepilnības;

b)	pēc apspriešanās ar CERT-EU izdot vadlīnijas attiecīgajai Savienības vienībai, kā noteiktā laikā nodrošināt, ka tās satvars, kiberdrošības riska pārvaldības pasākumi, kiberdrošības plāns un ziņošana atbilst šai regulai;

c)	izdot brīdinājumu noteiktā laikā risināt identificētos trūkumus, tostarp ieteikumus grozīt pasākumus, ko attiecīgā Savienības vienība pieņēmusi saskaņā ar šo regulu;

d)	sniegt attiecīgajai Savienības vienībai pamatotu paziņojumu, ja saskaņā ar c) apakšpunktu izdotajā brīdinājumā identificētie trūkumi noteiktajā laikā nav pietiekami novērsti;

izdot:

i)	ieteikumu veikt revīziju; vai

ii)	pieprasījumu par to, lai revīziju veiktu trešās puses revīzijas dienests;

f)	attiecīgā gadījumā par iespējamo neatbilstību informēt Revīzijas palātu tās pilnvaru ietvaros;

g)	izdot ieteikumu visām dalībvalstīm un Savienības vienībām uz laiku apturēt datu plūsmas uz attiecīgo Savienības vienību.

Pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos brīdinājuma saņēmēju loku pienācīgi ierobežo, ja tas nepieciešams kiberdrošības riska dēļ.

Saskaņā ar pirmo daļu izdotus brīdinājumus un ieteikumus adresē attiecīgās Savienības vienības visaugstākā līmeņa vadībai.

3. Ja IKP ir pieņēmusi pasākumus saskaņā ar 2. punkta pirmās daļas a)–g) apakšpunktu, attiecīgā Savienības vienība sniedz detalizētu pārskatu par pasākumiem un darbībām, kas veiktas, lai novērstu iespējamos trūkumus, kurus identificējusi IKP. Savienības vienība šo detalizēto pārskatu iesniedz saprātīgā termiņā, par ko vienojas ar IKP.

4. Ja IKP uzskata, ka Savienības vienība izdara pastāvīgu šīs regulas pārkāpumu, kas tieši izriet no Savienības ierēdņa vai cita darbinieka, tostarp augstākajā vadības līmenī, darbības vai bezdarbības, IKP pieprasa attiecīgajai Savienības vienībai veikt pienācīgus pasākumus, tostarp apsvērt disciplināra rakstura pasākumu veikšanu, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, ko paredz Civildienesta noteikumi un citi piemērojamie noteikumi un procedūras. Šajā nolūkā IKP nodod attiecīgajai Savienības vienībai vajadzīgo informāciju.

5. Ja Savienības vienības ziņo, ka tās nespēj ievērot 6. panta 1. punktā un 8. panta 1. punktā minētos termiņus, pienācīgi pamatotos gadījumos, ņemot vērā Savienības vienības lielumu, IKP var atļaut tos pagarināt.

IV NODAĻA

CERT-EU

15. pants

CERT-EU vadītājs

1. Komisija pēc divu trešdaļu IKP locekļu vairākuma apstiprinājuma saņemšanas ieceļ CERT-EU vadītāju. Visos iecelšanas procedūras posmos apspriežas ar IKP, jo īpaši attiecībā uz paziņojuma par vakanci sagatavošanu, pieteikumu izskatīšanu un atlases komitejas iecelšanu šai amata vietai. Atlases procedūra, tostarp galīgo to kandidātu saraksts, no kuru vidus jāieceļ CERT-EU vadītājs, nodrošina taisnīgu katra dzimuma pārstāvību, ņemot vērā iesniegtos pieteikumus.

2. CERT-EU vadītājs ir atbildīgs par pareizu CERT-EU darbību un IKP vadībā darbojas savas kompetences ietvaros. CERT-EU vadītājs regulāri ziņo IKP priekšsēdētājam un pēc IKP pieprasījuma iesniedz tai ad hoc ziņojumus.

3. CERT-EU vadītājs palīdz atbildīgajam deleģētajam kredītrīkotājam sagatavot gada darbības pārskatu, kas satur finanšu un vadības informāciju, tostarp kontroļu rezultātus, un ko izstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (9) 74. panta 9. punktu, un regulāri ziņo deleģētajam kredītrīkotājam par to pasākumu īstenošanu, attiecībā uz kuriem CERT-EU vadītājam pastarpināti deleģētas pilnvaras.

4. CERT-EU vadītājs ik gadu sagatavo savu darbību administratīvo ieņēmumu un izdevumu finanšu plānu, gada darba programmas priekšlikumu, CERT-EU pakalpojumu kataloga priekšlikumu un pārskatīto pakalpojumu kataloga redakciju priekšlikumus, priekšlikumus par pakalpojumu līmeņa vienošanos kārtību un priekšlikumus par CERT-EU KPI, kas IKP jāapstiprina saskaņā ar 11. pantu. Pārskatot CERT-EU pakalpojumu katalogā iekļauto pakalpojumu sarakstu, CERT-EU vadītājs ņem vērā CERT-EU piešķirtos resursus.

5. CERT-EU vadītājs vismaz ik gadu iesniedz IKP un IKP priekšsēdētājam ziņojumus par CERT-EU darbībām un sniegumu pārskata periodā, tostarp par budžeta izpildi, pakalpojumu līmeņa vienošanos un noslēgtajiem rakstiskajiem nolīgumiem, sadarbību ar partneriem un darbinieku komandējumiem, tostarp 11. pantā minētos ziņojumus. Minētajos ziņojumos iekļauj nākamā perioda darba programmu, ieņēmumu un izdevumu finanšu plānojumu, tostarp personāla sastāvu, CERT-EU pakalpojumu kataloga plānoto atjaunināšanu un novērtējumu par šādu atjauninājumu paredzamo ietekmi uz finanšu resursiem un cilvēkresursiem.

21. pants

Ziņošanas pienākumi

1. Incidentu uzskata par būtisku, ja:

a)	tas ir izraisījis vai spēj izraisīt smagus attiecīgās Savienības vienības funkcionēšanas traucējumus vai finansiālus zaudējumus;

b)	tas ir ietekmējis vai spēj ietekmēt citas fiziskas vai juridiskas personas, radot būtisku materiālu vai nemateriālu kaitējumu.

2. Savienības vienības iesniedz CERT-EU:

a)	bez liekas kavēšanās un katrā ziņā 24 stundu laikā no brīža, kad uzzinājušas par būtisko incidentu, – agrīnu brīdinājumu, kurā attiecīgā gadījumā norāda, ka būtisko incidentu ir izraisījusi, domājams, nelikumīga vai ļaunprātīga rīcība un vai tam varētu būt pārvienību vai pārrobežu ietekme;

bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā 72 stundu laikā pēc tam, kad uzzinājušas par būtisko incidentu, – paziņojumu par incidentu, kurā attiecīgā gadījumā atjaunina a) apakšpunktā minēto informāciju un norāda būtiskā incidenta sākotnējo novērtējumu, tostarp tā smagumu un ietekmi, kā arī, ja pieejami, aizskāruma rādītājus;

c)	pēc CERT-EU pieprasījuma – starpposma ziņojumu par relevantajiem statusa atjauninājumiem;

galīgu ziņojumu ne vēlāk kā mēnesi pēc b) apakšpunktā minētā paziņojuma par incidentu iesniegšanas, un tajā iekļauj:

i)	detalizētu incidenta aprakstu, arī par tā smagumu un ietekmi;

ii)	draudu veidu vai pamatcēloni, kas, ticamākais, izraisījis incidentu;

iii)	piemērotos un notiekošos mitigācijas pasākumus;

iv)	attiecīgā gadījumā incidenta pārrobežu vai pārvienību ietekmi;

e)	ja šā punkta d) apakšpunktā minētā galīgā ziņojuma iesniegšanas laikā incidents vēl notiek – progresa ziņojumu tajā laikā, savukārt viena mēneša laikā pēc rīkošanās incidenta sakarā –– galīgo ziņojumu.

3. Savienības vienība bez liekas kavēšanās un katrā ziņā 24 stundu laikā pēc tam, kad uzzinājusi par būtisku incidentu, informē visus relevantos 17. panta 1. punktā minētos partnerus dalībvalstī, kurā tā atrodas, par to, ka ir noticis būtisks incidents.

4. Savienības vienības cita starpā ziņo jebkādu informāciju, kas CERT-EU dod iespēju noteikt jebkādu būtiska incidenta pārvienību ietekmi, ietekmi uz uzņēmēju dalībvalsti vai pārrobežu ietekmi. Neskarot 12. pantu, paziņošana pati par sevi neuzliek Savienības vienībai lielāku atbildību.

5. Attiecīgā gadījumā Savienības vienības skarto tīklu un informācijas sistēmu vai citu IKT vides komponentu lietotājiem, kurus potenciāli var skart būtisks incidents vai būtisks kiberdrauds un kuriem attiecīga gadījumā jāveic mitigācijas pasākumi, bez liekas kavēšanās paziņo par jebkādiem pasākumiem vai korektīvajām darbībām, ko var veikt, reaģējot uz minēto incidentu vai draudu. Attiecīgā gadījumā Savienības vienības informē minētos lietotājus par pašu būtisko kiberdraudu.

6. Ja būtisks incidents vai būtisks kiberdrauds skar Savienības vienības tādas IKT vides tīklu un informācijas sistēmu vai komponentu, kas ir ar nolūku savienota ar citas Savienības vienības IKT vidi, CERT-EU izdod relevantu kiberdrošības brīdinājumu.

7. Savienības vienības pēc CERT-EU pieprasījuma un bez liekas kavēšanās sniedz tai digitālo informāciju, kas radusies attiecīgajos incidentos iesaistīto elektronisko ierīču izmantošanā. CERT-EU var sīkāk precizēt, kuri šādas informācijas veidi tai ir vajadzīgi situācijas apzināšanai un reaģēšanai uz incidentiem.

8. CERT-EU ik trīs mēnešus iesniedz IKP, ENISA, ES INTCEN un CSIRT tīklam kopsavilkuma ziņojumu, kas ietver anonimizētus un apkopotus datus par būtiskiem incidentiem, incidentiem, kiberdraudiem, gandrīz notikušiem notikumiem un ievainojamībām saskaņā ar 20. pantu un būtiskiem incidentiem, kas paziņoti saskaņā ar šā panta 2. punktu. Kopsavilkuma ziņojums ir ieguldījums divgadu ziņojumā par kiberdrošības stāvokli Savienībā, ko pieņem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 18. pantu.

9. Līdz 2024. gada 8. jūlijam IKP izdod vadlīnijas vai ieteikumus, kur sīkāk precizēta šajā pantā paredzētās ziņošanas kārtība, formāts un saturs. Sagatavojot šādas vadlīnijas vai ieteikumus, IKP ņem vērā visus īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 23. panta 11. punktu un nosaka informācijas veidu, formātu un paziņošanas procedūru. CERT-EU izplata attiecīgo tehnisko informāciju, lai Savienības vienības varētu preventīvi atklāt incidentus, reaģēt uz tiem vai veikt mitigācijas pasākumus.

10. Šajā pantā noteiktie ziņošanas pienākumi neattiecas uz:

ESKI;

b)	informāciju, kuras tālāka izplatīšana ir izslēgta ar redzamu marķējumu, ja vien tās kopīgošana ar CERT-EU nav skaidri atļauta.

23. pants

Lielu incidentu pārvaldība

1. Lai operacionālā līmenī atbalstītu tādu lielu incidentu koordinētu pārvaldību, kas ietekmē Savienības vienības, un veicinātu regulāru relevantās informācijas apmaiņu starp Savienības vienībām un ar dalībvalstīm, IKP ciešā sadarbībā ar CERT-EU un ENISA saskaņā ar 11. panta q) punktu izstrādā kiberkrīžu pārvaldības plānu, balstoties uz 22. panta 2. punktā minētajām darbībām. Kiberkrīžu pārvaldības plānā iekļauj vismaz šādus elementus:

a)	koordinācijas un informācijas plūsmas kārtība starp Savienības vienībām lielu incidentu pārvaldībai operacionālā līmenī;

b)	kopējas standarta operāciju procedūras (SOP);

c)	lielu incidentu smaguma un krīzes izraisītāju tipiskā taksonomija;

d)	regulāras mācības;

e)	izmantojamie drošas saziņas kanāli.

2. Komisijas pārstāvis IKP, ievērojot kiberkrīžu pārvaldības plānu, kas izveidots saskaņā ar šā panta 1. punktu, un neskarot Direktīvas (ES) 2022/2555 16. panta 2. punkta pirmo daļu, ir kontaktpunkts relevantās informācijas kopīgošanai ar EU-CyCLONe lielu incidentu sakarā.

3. CERT-EU koordinē to, kā Savienības vienības pārvalda lielus incidentus. Tā uztur tādu pieejamās tehniskās lietpratības portfeli, kas būtu vajadzīga reaģēšanai uz incidentiem lielu incidentu gadījumā, un palīdz IKP koordinēt 9. panta 2. punktā minētos Savienības vienību kiberkrīžu pārvaldības plānus lielu incidentu gadījumiem.

4. Savienības vienības palīdz veidot tehniskās lietpratības portfeli, iesniedzot un katru gadu atjauninot to attiecīgajās organizācijās pieejamo ekspertu sarakstu, kurā norāda viņu konkrētās tehniskās prasmes.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

25. pants

Pārskatīšana

1. Līdz 2025. gada 8. janvārim un pēc tam ik gadu IKP ar CERT-EU palīdzību ziņo Komisijai par šīs regulas īstenošanu. IKP var arī sniegt Komisijai ieteikumus pārskatīt šo regulu.

2. Līdz 2027. gada 8. janvārim un pēc tam ik divus gadus Komisija novērtē šīs regulas īstenošanu un stratēģiskajā un operacionālajā līmenī gūto pieredzi un ziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei.

Šī punkta pirmajā daļā minētajā ziņojumā ietver 16. panta 1. punktā minēto pārskatīšanu par iespēju CERT-EU izveidot kā Savienības biroju.

3. Līdz 2029. gada 8. janvārim Komisija izvērtē šīs regulas darbību un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Komisija arī izvērtē, vai ir lietderīgi šīs regulas darbības jomā iekļaut tīklu un informācijas sistēmas, kuras rīkojas ar ESKI, ņemot vērā citus Savienības tiesību aktus, kas minētajām sistēmām piemērojami. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno leģislatīva akta priekšlikumu.

whereas

keyboard_tab Cyber Resilience Act 2023/2841 LV

Cyber Resilience Act 2023/2841 LV