search


keyboard_tab Cyber Resilience Act 2023/2841 LV

BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR GA HR HU IT LV LT MT NL PL PT RO SK SL SV print pdf

2023/2841 LV cercato: 'kopīgo' . Output generated live by software developed by IusOnDemand srl


expand index kopīgo:


whereas kopīgo:


definitions:


cloud tag: and the number of total unique words without stopwords is: 870

 

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka pasākumus, kuru mērķis ir panākt vienādu augstu kiberdrošības līmeni Savienības vienībās, attiecībā uz:

a)

iekšēja kiberdrošības riska pārvaldības, pārvaldes un kontroles satvara izveidi katrā Savienības vienībā saskaņā ar 6. pantu;

b)

kiberdrošības riska pārvaldību, ziņošanu un informācijas kopīgošanu;

c)

saskaņā ar 10. pantu izveidotās Iestāžu kiberdrošības padomes organizāciju, funkcionēšanu un darbību, kā arī Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru kiberdrošības dienesta (CERT-EU) organizāciju, funkcionēšanu un darbību;

d)

šīs regulas īstenošanas uzraudzību.

4. pants

Personas datu apstrāde

1.   Personas datu apstrādi, kas paredzēta šajā regulā, CERT-EU, Iestāžu kiberdrošības padome, kura izveidota saskaņā ar 10. pantu, un Savienības vienības veic saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725.

2.   Ja CERT-EU, Iestāžu kiberdrošības padome, kura izveidota saskaņā ar 10. pantu, un Savienības vienības pilda šajā regulā paredzētus uzdevumus vai pienākumus, tās personas datus apstrādā un ar tiem apmainās tikai tādā apmērā, cik nepieciešams, un vienīgi nolūkā pildīt minētos uzdevumus vai pienākumus.

3.   Regulas (ES) 2018/1725 10. panta 1. punktā minēto īpašu kategoriju personas datu apstrādi uzskata par nepieciešamu būtisku sabiedrības interešu dēļ saskaņā ar minētās regulas 10. panta 2. punkta g) apakšpunktu. Šādus datus var apstrādāt tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams šīs regulas 6. un 8. pantā minēto kiberdrošības riska pārvaldības pasākumu īstenošanai, CERT-EU pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar 13. pantu, incidentu raksturojošas informācijas kopīgošanai saskaņā ar 17. panta 3. punktu un 18. panta 3. punktu, informācijas kopīgošanai saskaņā ar 20. pantu, ziņošanas pienākumiem saskaņā ar 21. pantu, reaģēšanas uz incidentiem koordinācijai un sadarbībai saskaņā ar 22. pantu un lielu incidentu pārvaldībai saskaņā ar 23. pantu. Savienības vienības un CERT-EU, rīkojoties kā datu pārziņi, piemēro tehniskus pasākumus, lai nepieļautu īpašu kategoriju personas datu apstrādi citiem nolūkiem, un paredz piemērotus un konkrētus pasākumus, kas aizsargā datu subjektu pamattiesības un intereses.

II NODAĻA

VIENĀDA AUGSTA KIBERDROŠĪBAS LĪMEŅA PANĀKŠANAS PASĀKUMI

13. pants

CERT-EU misija un uzdevumi

1.   CERT-EU misija ir dot ieguldījumu Savienības vienību neklasificētās IKT vides drošībā, sniedzot tām padomus par kiberdrošību, palīdzot novērst, atklāt, risināt, mitigēt incidentus, reaģēt uz tiem un atgūties no tiem, kā arī rīkojoties kā to kiberdrošības informācijas apmaiņas un reaģēšanas uz incidentiem koordinēšanas centram.

2.   CERT-EU vāc, pārvalda, analizē un ar Savienības vienībām kopīgo informāciju par kiberdraudiem, ievainojamībām un incidentiem neklasificētā IKT infrastruktūrā. CERT-EU koordinē reaģēšanu uz incidentiem starpiestāžu un Savienības vienību līmenī, citstarp nodrošinot specializētu operacionālo palīdzību vai koordinējot tās nodrošināšanu.

3.   Lai palīdzētu Savienības vienībām, CERT-EU veic šādus uzdevumus:

a)

sniedz tām atbalstu šīs regulas īstenošanā un palīdz koordinēt tās īstenošanu, izmantojot 14. panta 1. punktā uzskaitītos pasākumus vai IKP pieprasītus ad hoc ziņojumus;

b)

piedāvā CSIRT standarta pakalpojumus Savienības vienībām ar tā pakalpojumu katalogā aprakstīto kiberdrošības pakalpojumu pakotni (pamatpakalpojumi);

c)

uztur partneru un kolēģu tīklu, lai sekmētu pakalpojumu sniegšanu, kā norādīts 17. un 18. pantā;

d)

vērš IKP uzmanību uz visām problēmām, kas saistītas ar šīs regulas īstenošanu un vadlīniju, ieteikumu un aicinājumu rīkoties īstenošanu;

e)

izmantojot 2. punktā minēto informāciju, ciešā sadarbībā ar ENISA sekmē Savienības kibersituācijas apzināšanos;

f)

koordinē lielu incidentu pārvaldību;

g)

attiecībā pret Savienības vienībām darbojas ekvivalenti koordinatoram, kas izraudzīts koordinētas ievainojamības izpaušanas nolūkā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 12. panta 1. punktu;

h)

pēc Savienības vienības pieprasījuma nodrošina minētās Savienības vienības publiski piekļūstamu tīklu un informācijas sistēmu proaktīvu neintruzīvu skenēšanu.

Šā punkta pirmās daļas e) apakšpunktā minēto informāciju attiecīgos un piemērotos gadījumos un ievērojot pienācīgus konfidencialitātes nosacījumus, kopīgo ar IKP, CSIRT tīklu un Eiropas Savienības Izlūkošanas un situāciju centru (EU INTCEN).

4.    CERT-EU var saskaņā ar attiecīgi 17. vai 18. pantu sadarboties ar relevantajām kiberdrošības kopienām Savienībā un tās dalībvalstīs, arī šādās jomās:

a)

gatavība, incidentu risināšanas koordinēšana, informācijas apmaiņa un reaģēšana uz krīzi tehniskā līmenī ar Savienības vienībām saistītos gadījumos;

b)

operacionālā sadarbība CSIRT tīkla aspektā, arī attiecībā uz savstarpējo palīdzību;

c)

kiberdraudu izlūkdati, arī situācijas apzināšanās;

d)

jebkurš gadījums, kad vajadzīga CERT-EU tehniskā kiberdrošības lietpratība.

5.   CERT-EU savu kompetenču robežās iesaistās strukturētā sadarbībā ar ENISA attiecībā uz spēju veidošanu, operacionālo sadarbību un kiberdraudu ilgtermiņa stratēģisko analīzi saskaņā ar Regulu (ES) 2019/881. CERT-EU var sadarboties un apmainīties ar informāciju ar Eiropola Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centru.

6.    CERT-EU var sniegt tālāk norādītos pakalpojumus, kas nav aprakstīti pakalpojumu katalogā (maksas pakalpojumi):

a)

pakalpojumi, kas sekmē Savienības vienību IKT vides kiberdrošību un nav minēti 3. punktā, pamatojoties uz pakalpojumu līmeņa vienošanos un atkarībā no pieejamajiem resursiem, jo īpaši plaša spektra tīkla uzraudzība, tostarp nepārtrauktu uzraudzību zemākajā līmenī attiecībā uz īpaši bīstamiem kiberdraudiem;

b)

pakalpojumi, kas sekmē Savienības vienību kiberdrošības darbības vai projektus, izņemot pakalpojumus to IKT vides aizsardzībai, pamatojoties uz rakstiskiem līgumiem un ar iepriekšēju IKP apstiprinājumu;

c)

pēc pieprasījuma proaktīva attiecīgās Savienības vienības tīklu un informācijas sistēmu skenēšana nolūkā atklāt ievainojamības, kam var būt būtiska ietekme;

d)

pakalpojumi, kas sekmē IKT vides drošību organizācijās, kuras nav Savienības vienības, bet cieši sadarbojas ar Savienības vienībām, piemēram, pilda ar Savienības tiesību aktiem uzticētus uzdevumus vai pienākumus, pamatojoties uz rakstiskiem līgumiem un ar iepriekšēju IKP apstiprinājumu.

Attiecībā uz pirmās daļas d) apakšpunktu CERT-EU var izņēmuma kārtā slēgt pakalpojumu līmeņa vienošanās ar vienībām, kas nav Savienības vienības, ja IKP tam iepriekš piekritusi.

7.   CERT-EU organizē kiberdrošības mācības, var piedalīties tajās vai ieteikt piedalīties esošās mācībās attiecīgā gadījumā ciešā sadarbībā ar ENISA, lai pārbaudītu Savienības vienību kiberdrošības līmeni.

8.   CERT-EU var sniegt palīdzību Savienības vienībām attiecībā uz incidentiem tīklu un informācijas sistēmās, kas rīkojas ar ESKI, ja to nepārprotami pieprasa attiecīgās Savienības vienības saskaņā ar savām attiecīgajām procedūrām. CERT-EU palīdzības sniegšana saskaņā ar šo punktu neskar piemērojamos noteikumus par klasificētas informācijas aizsardzību.

9.   CERT-EU informē Savienības vienības par savām incidentu risināšanas procedūrām un procesiem.

10.   CERT-EU, ievērojot augstu konfidencialitātes un uzticamības līmeni un izmantojot pienācīgos sadarbības mehānismus un ziņošanas kārtību, sniedz relevantu un anonimizētu informāciju par lieliem incidentiem un to, kā tie risināti. Minēto informāciju iekļauj 10. panta 14. punktā minētajā ziņojumā.

11.   CERT-EU sadarbībā ar EDAU atbalsta attiecīgās Savienības vienības, kad tās risina incidentus, kuru rezultātā notiek personas datu aizsardzības pārkāpumi, neskarot kompetenci un uzdevumus, kas EDAU ir kā uzraudzības iestādei saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725.

12.   Ja Savienības vienību rīcībpolitikas nodaļas to skaidri lūdz, CERT-EU var sniegt tehniskus padomus vai tehnisku ieguldījumu relevantos rīcībpolitiskos jautājumos.

14. pants

Vadlīnijas, ieteikumi un aicinājumi rīkoties

1.    CERT-EU atbalsta šīs regulas īstenošanu, izdodot:

a)

aicinājumus rīkoties, kuros apraksta neatliekamus drošības pasākumus, ko Savienības vienības tiek mudinātas veikt noteiktā laikā;

b)

IKP adresētus priekšlikumus vadlīnijām, kas paredzētas visām Savienības vienībām vai kādai to grupai;

c)

IKP adresētus priekšlikumus ieteikumiem, kas paredzēti atsevišķām Savienības vienībām.

Attiecībā uz pirmās daļas a) apakšpunktu attiecīgā Savienības vienība bez liekas kavēšanās pēc uzaicinājuma rīkoties saņemšanas informē CERT-EU par to, kā neatliekamie drošības pasākumi piemēroti.

2.   Vadlīnijas un ieteikumi var ietvert:

a)

kopīgas metodikas un modeli Savienības vienību kiberdrošības gatavības novērtēšanai, tostarp attiecīgās skalas vai KPI, kas kalpo par atsauces punktu pastāvīgai kiberdrošības uzlabošanai Savienības vienībās un atvieglo prioritāšu noteikšanu kiberdrošības jomām un pasākumiem, ņemot vērā vienību kiberdrošības pozīciju;

b)

kiberdrošības riska pārvaldības un kiberdrošības riska pārvaldības pasākumu kārtību vai uzlabojumus;

c)

kiberdrošības gatavības novērtējumu un kiberdrošības plānu kārtību;

d)

attiecīgā gadījumā plaši lietotu tehnoloģiju, arhitektūras, atvērtā pirmkoda un saistītu paraugprakšu izmantošanu ar mērķi panākt sadarbspēju un kopējus standartus, tostarp koordinētu pieeju piegādes ķēdes drošībai;

e)

attiecīgā gadījumā informāciju, kas atvieglo kopīgā iepirkuma instrumentu izmantošanu relevanto kiberdrošības pakalpojumu un produktu iegādei no piegādātājiem trešām pusēm;

f)

informācijas kopīgošanas kārtību saskaņā ar 20. pantu.

20. pants

Kiberdrošības informācijas kopīgošanas kārtība

1.   Savienības vienības var brīvprātīgi ziņot un sniegt informāciju CERT-EU par incidentiem, kiberdraudiem, gandrīz notikušiem notikumiem un ievainojamībām, kas tās skar. CERT-EU nodrošina, ka nolūkā atvieglot informācijas kopīgošanu ar Savienības vienībām ir pieejami efektīvi saziņas līdzekļi, kam raksturīga augsta līmeņa izsekojamība, konfidencialitāte un uzticamība. Paziņojumu apstrādē CERT-EU var noteikt obligātajiem paziņojumiem prioritāti pār brīvprātīgajiem paziņojumiem. Neskarot 12. pantu, brīvprātīgā paziņošana ziņotājai Savienības vienībai neuzliek nekādus papildu pienākumus, kas uz to neattiektos, ja tā nebūtu iesniegusi paziņojumu.

2.   Lai pildītu savu misiju un uzdevumus, kas piešķirti ar 13. pantu, CERT-EU var pieprasīt Savienības vienībām sniegt tai informāciju no to attiecīgajām IKT sistēmām, tostarp informāciju par kiberdraudiem, gandrīz notikušiem notikumiem, ievainojamībām, aizskāruma rādītājiem, kiberdrošības brīdinājumiem un ieteikumiem par incidentu atklāšanas kiberdrošības rīku konfigurāciju. Pieprasījuma saņēmēja Savienības vienība prasīto informāciju un tās atjauninājumus nosūta bez liekas kavēšanās.

3.   CERT-EU var apmainīties ar Savienības vienībām ar incidentu raksturojošu informāciju, kas izpauž incidentā skartās Savienības vienības identitāti, ar noteikumu, kas skartā Savienības vienība tam piekrīt. Ja Savienības vienība piekrišanu nedod, tā sniedz CERT-EU šāda lēmuma pamatojumu.

4.   Savienības vienības pēc pieprasījuma ar Eiropas Parlamentu un Padomi kopīgo informāciju par kiberdrošības plānu pabeigšanu.

5.   Attiecīgā gadījumā IKP vai CERT-EU pēc pieprasījuma ar Eiropas Parlamentu un Padomi kopīgo informāciju par vadlīnijām, ieteikumiem un aicinājumiem rīkoties.

6.   Šajā pantā noteiktie kopīgošanas pienākumi neattiecas uz:

a)

ESKI;

b)

informāciju, kuras tālāka izplatīšana ir izslēgta ar redzamu marķējumu, ja vien tās kopīgošana ar CERT-EU nav skaidri atļauta.

21. pants

Ziņošanas pienākumi

1.   Incidentu uzskata par būtisku, ja:

a)

tas ir izraisījis vai spēj izraisīt smagus attiecīgās Savienības vienības funkcionēšanas traucējumus vai finansiālus zaudējumus;

b)

tas ir ietekmējis vai spēj ietekmēt citas fiziskas vai juridiskas personas, radot būtisku materiālu vai nemateriālu kaitējumu.

2.   Savienības vienības iesniedz CERT-EU:

a)

bez liekas kavēšanās un katrā ziņā 24 stundu laikā no brīža, kad uzzinājušas par būtisko incidentu, – agrīnu brīdinājumu, kurā attiecīgā gadījumā norāda, ka būtisko incidentu ir izraisījusi, domājams, nelikumīga vai ļaunprātīga rīcība un vai tam varētu būt pārvienību vai pārrobežu ietekme;

b)

bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā 72 stundu laikā pēc tam, kad uzzinājušas par būtisko incidentu, – paziņojumu par incidentu, kurā attiecīgā gadījumā atjaunina a) apakšpunktā minēto informāciju un norāda būtiskā incidenta sākotnējo novērtējumu, tostarp tā smagumu un ietekmi, kā arī, ja pieejami, aizskāruma rādītājus;

c)

pēc CERT-EU pieprasījuma – starpposma ziņojumu par relevantajiem statusa atjauninājumiem;

d)

galīgu ziņojumu ne vēlāk kā mēnesi pēc b) apakšpunktā minētā paziņojuma par incidentu iesniegšanas, un tajā iekļauj:

i)

detalizētu incidenta aprakstu, arī par tā smagumu un ietekmi;

ii)

draudu veidu vai pamatcēloni, kas, ticamākais, izraisījis incidentu;

iii)

piemērotos un notiekošos mitigācijas pasākumus;

iv)

attiecīgā gadījumā incidenta pārrobežu vai pārvienību ietekmi;

e)

ja šā punkta d) apakšpunktā minētā galīgā ziņojuma iesniegšanas laikā incidents vēl notiek – progresa ziņojumu tajā laikā, savukārt viena mēneša laikā pēc rīkošanās incidenta sakarā –– galīgo ziņojumu.

3.   Savienības vienība bez liekas kavēšanās un katrā ziņā 24 stundu laikā pēc tam, kad uzzinājusi par būtisku incidentu, informē visus relevantos 17. panta 1. punktā minētos partnerus dalībvalstī, kurā tā atrodas, par to, ka ir noticis būtisks incidents.

4.   Savienības vienības cita starpā ziņo jebkādu informāciju, kas CERT-EU dod iespēju noteikt jebkādu būtiska incidenta pārvienību ietekmi, ietekmi uz uzņēmēju dalībvalsti vai pārrobežu ietekmi. Neskarot 12. pantu, paziņošana pati par sevi neuzliek Savienības vienībai lielāku atbildību.

5.   Attiecīgā gadījumā Savienības vienības skarto tīklu un informācijas sistēmu vai citu IKT vides komponentu lietotājiem, kurus potenciāli var skart būtisks incidents vai būtisks kiberdrauds un kuriem attiecīga gadījumā jāveic mitigācijas pasākumi, bez liekas kavēšanās paziņo par jebkādiem pasākumiem vai korektīvajām darbībām, ko var veikt, reaģējot uz minēto incidentu vai draudu. Attiecīgā gadījumā Savienības vienības informē minētos lietotājus par pašu būtisko kiberdraudu.

6.   Ja būtisks incidents vai būtisks kiberdrauds skar Savienības vienības tādas IKT vides tīklu un informācijas sistēmu vai komponentu, kas ir ar nolūku savienota ar citas Savienības vienības IKT vidi, CERT-EU izdod relevantu kiberdrošības brīdinājumu.

7.   Savienības vienības pēc CERT-EU pieprasījuma un bez liekas kavēšanās sniedz tai digitālo informāciju, kas radusies attiecīgajos incidentos iesaistīto elektronisko ierīču izmantošanā. CERT-EU var sīkāk precizēt, kuri šādas informācijas veidi tai ir vajadzīgi situācijas apzināšanai un reaģēšanai uz incidentiem.

8.   CERT-EU ik trīs mēnešus iesniedz IKP, ENISA, ES INTCEN un CSIRT tīklam kopsavilkuma ziņojumu, kas ietver anonimizētus un apkopotus datus par būtiskiem incidentiem, incidentiem, kiberdraudiem, gandrīz notikušiem notikumiem un ievainojamībām saskaņā ar 20. pantu un būtiskiem incidentiem, kas paziņoti saskaņā ar šā panta 2. punktu. Kopsavilkuma ziņojums ir ieguldījums divgadu ziņojumā par kiberdrošības stāvokli Savienībā, ko pieņem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 18. pantu.

9.   Līdz 2024. gada 8. jūlijam IKP izdod vadlīnijas vai ieteikumus, kur sīkāk precizēta šajā pantā paredzētās ziņošanas kārtība, formāts un saturs. Sagatavojot šādas vadlīnijas vai ieteikumus, IKP ņem vērā visus īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 23. panta 11. punktu un nosaka informācijas veidu, formātu un paziņošanas procedūru. CERT-EU izplata attiecīgo tehnisko informāciju, lai Savienības vienības varētu preventīvi atklāt incidentus, reaģēt uz tiem vai veikt mitigācijas pasākumus.

10.   Šajā pantā noteiktie ziņošanas pienākumi neattiecas uz:

a)

ESKI;

b)

informāciju, kuras tālāka izplatīšana ir izslēgta ar redzamu marķējumu, ja vien tās kopīgošana ar CERT-EU nav skaidri atļauta.

22. pants

Reaģēšanas uz incidentu koordinēšana un sadarbība

1.   Rīkojoties kā kiberdrošības informācijas apmaiņas un reaģēšanas uz incidentiem koordinēšanas centrs, CERT-EU atvieglo informācijas apmaiņu par incidentiem, kiberdraudiem, ievainojamībām un gandrīz notikušiem notikumiem:

a)

Savienības vienību vidū;

b)

regulas 17. un 18. pantā minēto partneru vidū.

2.    CERT-EU attiecīgā gadījumā ciešā sadarbībā ar ENISA veicina koordināciju starp Savienības vienībām attiecībā uz reaģēšanu uz incidentiem, tostarp:

a)

ieguldījumu konsekventā ārējā komunikācijā;

b)

savstarpējo atbalstu, piemēram, Savienības vienībām relevantas informācijas kopīgošanu vai palīdzības sniegšanu, attiecīgā gadījumā tieši uz vietas;

c)

optimālu operacionālo resursu izmantošanu;

d)

koordinēšanu ar citiem krīzes reaģēšanas mehānismiem Savienības līmenī.

3.   CERT-EU ciešā sadarbībā ar ENISA atbalsta Savienības vienības attiecībā uz situācijas apzināšanos tādos aspektos kā incidenti, kiberdraudi, ievainojamības un gandrīz notikuši notikumi, kā arī relevanto kiberdrošības jomas jaunumu kopīgošanu.

4.   Līdz 2025. gada 8. janvārim IKP uz CERT-EU priekšlikuma pamata pieņem vadlīnijas vai ieteikumus par reaģēšanas uz incidentiem koordinēšanu un sadarbību būtisku incidentu gadījumā. Ja ir aizdomas par incidenta noziedzīgo raksturu, CERT-EU bez liekas kavēšanās sniedz padomus, kā par šo incidentu ziņot tiesībaizsardzības iestādēm.

5.   Pēc īpaša dalībvalsts pieprasījuma un ar attiecīgo Savienības vienību piekrišanu CERT-EU var aicināt ekspertus no 23. panta 4. punktā minētā saraksta palīdzēt reaģēt uz lielu incidentu, kam ir ietekme minētajā dalībvalstī, vai plašapmēra kiberdrošības incidentu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 15. panta 3. punkta g) apakšpunktu. Konkrētus noteikumus par piekļuvi Savienības vienību tehniskajiem ekspertiem un viņu izmantošanu uz CERT-EU priekšlikuma pamata apstiprina IKP.

23. pants

Lielu incidentu pārvaldība

1.   Lai operacionālā līmenī atbalstītu tādu lielu incidentu koordinētu pārvaldību, kas ietekmē Savienības vienības, un veicinātu regulāru relevantās informācijas apmaiņu starp Savienības vienībām un ar dalībvalstīm, IKP ciešā sadarbībā ar CERT-EU un ENISA saskaņā ar 11. panta q) punktu izstrādā kiberkrīžu pārvaldības plānu, balstoties uz 22. panta 2. punktā minētajām darbībām. Kiberkrīžu pārvaldības plānā iekļauj vismaz šādus elementus:

a)

koordinācijas un informācijas plūsmas kārtība starp Savienības vienībām lielu incidentu pārvaldībai operacionālā līmenī;

b)

kopējas standarta operāciju procedūras (SOP);

c)

lielu incidentu smaguma un krīzes izraisītāju tipiskā taksonomija;

d)

regulāras mācības;

e)

izmantojamie drošas saziņas kanāli.

2.   Komisijas pārstāvis IKP, ievērojot kiberkrīžu pārvaldības plānu, kas izveidots saskaņā ar šā panta 1. punktu, un neskarot Direktīvas (ES) 2022/2555 16. panta 2. punkta pirmo daļu, ir kontaktpunkts relevantās informācijas kopīgošanai ar EU-CyCLONe lielu incidentu sakarā.

3.   CERT-EU koordinē to, kā Savienības vienības pārvalda lielus incidentus. Tā uztur tādu pieejamās tehniskās lietpratības portfeli, kas būtu vajadzīga reaģēšanai uz incidentiem lielu incidentu gadījumā, un palīdz IKP koordinēt 9. panta 2. punktā minētos Savienības vienību kiberkrīžu pārvaldības plānus lielu incidentu gadījumiem.

4.   Savienības vienības palīdz veidot tehniskās lietpratības portfeli, iesniedzot un katru gadu atjauninot to attiecīgajās organizācijās pieejamo ekspertu sarakstu, kurā norāda viņu konkrētās tehniskās prasmes.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI


whereas









keyboard_arrow_down