search


keyboard_tab Cyber Resilience Act 2023/2841 LV

BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR GA HR HU IT LV LT MT NL PL PT RO SK SL SV print pdf

2023/2841 LV cercato: 'kārtība' . Output generated live by software developed by IusOnDemand srl


expand index kārtība:


whereas kārtība:


definitions:


cloud tag: and the number of total unique words without stopwords is: 526

 

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“Savienības vienības” ir Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, kas izveidotas ar vai saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) vai Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu;

2)

“tīklu un informācijas sistēma” ir tīklu un informācijas sistēma, kā definēts Direktīvas (ES) 2022/2555 6. panta 1) punktā;

3)

“tīklu un informācijas sistēmu drošība” ir tīklu un informācijas sistēmu drošība, kā definēts Direktīvas (ES) 2022/2555 6. panta 2) punktā;

4)

“kiberdrošība” ir kiberdrošība, kā definēts Regulas (ES) 2019/881 2. panta 1) punktā;

5)

“visaugstākā līmeņa vadība” ir visaugstākā administratīvā līmeņa vadītājs, vadības struktūra vai koordinācijas un uzraudzības struktūra, kas atbild par Savienības vienības funkcionēšanu un kam ir pilnvaras pieņemt vai atļaut lēmumus atbilstoši minētās Savienības vienības augsta līmeņa pārvaldības kārtībai, neskarot citu vadības līmeņu oficiālos pienākumus attiecībā uz atbilstību un kiberdrošības riska pārvaldību attiecīgajās atbildības jomās;

6)

“gandrīz noticis notikums” ir gandrīz noticis notikums, kā definēts Direktīvas (ES) 2022/2555 6. panta 5) punktā;

7)

“incidents” ir incidents, kā definēts Direktīvas (ES) 2022/2555 6. panta 6) punktā;

8)

“liels incidents” ir incidents, kura radītais traucējumu līmenis pārsniedz Savienības vienības un CERT-EU spēju uz to reaģēt vai kurš būtiski ietekmē vismaz divas Savienības vienības;

9)

“plašapmēra kiberdrošības incidents” ir plašapmēra kiberdrošības incidents, kā definēts Direktīvas (ES) 2022/2555 6. panta 7) punktā;

10)

“incidenta risināšana” ir incidenta risināšana, kā definēts Direktīvas (ES) 2022/2555 6. panta 8) punktā;

11)

”kiberdraudi” ir kiberdraudi, kā definēts Regulas (ES) 2019/881 2. panta 8) punktā;

12)

“būtiski kiberdraudi” ir būtiski kiberdraudi, kā definēts Direktīvas (ES) 2022/2555 6. panta 11) punktā;

13)

“ievainojamība” ir ievainojamība, kā definēts Direktīvas (ES) 2022/2555 6. panta 15) punktā;

14)

“kiberdrošības risks” ir risks, kā definēts Direktīvas (ES) 2022/2555 6. panta 9) punktā;

15)

“mākoņdatošanas pakalpojums” ir mākoņdatošanas pakalpojums, kā definēts Direktīvas (ES) 2022/2555 6. panta 30) punktā.

20. pants

Kiberdrošības informācijas kopīgošanas kārtība

1.   Savienības vienības var brīvprātīgi ziņot un sniegt informāciju CERT-EU par incidentiem, kiberdraudiem, gandrīz notikušiem notikumiem un ievainojamībām, kas tās skar. CERT-EU nodrošina, ka nolūkā atvieglot informācijas kopīgošanu ar Savienības vienībām ir pieejami efektīvi saziņas līdzekļi, kam raksturīga augsta līmeņa izsekojamība, konfidencialitāte un uzticamība. Paziņojumu apstrādē CERT-EU var noteikt obligātajiem paziņojumiem prioritāti pār brīvprātīgajiem paziņojumiem. Neskarot 12. pantu, brīvprātīgā paziņošana ziņotājai Savienības vienībai neuzliek nekādus papildu pienākumus, kas uz to neattiektos, ja tā nebūtu iesniegusi paziņojumu.

2.   Lai pildītu savu misiju un uzdevumus, kas piešķirti ar 13. pantu, CERT-EU var pieprasīt Savienības vienībām sniegt tai informāciju no to attiecīgajām IKT sistēmām, tostarp informāciju par kiberdraudiem, gandrīz notikušiem notikumiem, ievainojamībām, aizskāruma rādītājiem, kiberdrošības brīdinājumiem un ieteikumiem par incidentu atklāšanas kiberdrošības rīku konfigurāciju. Pieprasījuma saņēmēja Savienības vienība prasīto informāciju un tās atjauninājumus nosūta bez liekas kavēšanās.

3.   CERT-EU var apmainīties ar Savienības vienībām ar incidentu raksturojošu informāciju, kas izpauž incidentā skartās Savienības vienības identitāti, ar noteikumu, kas skartā Savienības vienība tam piekrīt. Ja Savienības vienība piekrišanu nedod, tā sniedz CERT-EU šāda lēmuma pamatojumu.

4.   Savienības vienības pēc pieprasījuma ar Eiropas Parlamentu un Padomi kopīgo informāciju par kiberdrošības plānu pabeigšanu.

5.   Attiecīgā gadījumā IKP vai CERT-EU pēc pieprasījuma ar Eiropas Parlamentu un Padomi kopīgo informāciju par vadlīnijām, ieteikumiem un aicinājumiem rīkoties.

6.   Šajā pantā noteiktie kopīgošanas pienākumi neattiecas uz:

a)

ESKI;

b)

informāciju, kuras tālāka izplatīšana ir izslēgta ar redzamu marķējumu, ja vien tās kopīgošana ar CERT-EU nav skaidri atļauta.

21. pants

Ziņošanas pienākumi

1.   Incidentu uzskata par būtisku, ja:

a)

tas ir izraisījis vai spēj izraisīt smagus attiecīgās Savienības vienības funkcionēšanas traucējumus vai finansiālus zaudējumus;

b)

tas ir ietekmējis vai spēj ietekmēt citas fiziskas vai juridiskas personas, radot būtisku materiālu vai nemateriālu kaitējumu.

2.   Savienības vienības iesniedz CERT-EU:

a)

bez liekas kavēšanās un katrā ziņā 24 stundu laikā no brīža, kad uzzinājušas par būtisko incidentu, – agrīnu brīdinājumu, kurā attiecīgā gadījumā norāda, ka būtisko incidentu ir izraisījusi, domājams, nelikumīga vai ļaunprātīga rīcība un vai tam varētu būt pārvienību vai pārrobežu ietekme;

b)

bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā 72 stundu laikā pēc tam, kad uzzinājušas par būtisko incidentu, – paziņojumu par incidentu, kurā attiecīgā gadījumā atjaunina a) apakšpunktā minēto informāciju un norāda būtiskā incidenta sākotnējo novērtējumu, tostarp tā smagumu un ietekmi, kā arī, ja pieejami, aizskāruma rādītājus;

c)

pēc CERT-EU pieprasījuma – starpposma ziņojumu par relevantajiem statusa atjauninājumiem;

d)

galīgu ziņojumu ne vēlāk kā mēnesi pēc b) apakšpunktā minētā paziņojuma par incidentu iesniegšanas, un tajā iekļauj:

i)

detalizētu incidenta aprakstu, arī par tā smagumu un ietekmi;

ii)

draudu veidu vai pamatcēloni, kas, ticamākais, izraisījis incidentu;

iii)

piemērotos un notiekošos mitigācijas pasākumus;

iv)

attiecīgā gadījumā incidenta pārrobežu vai pārvienību ietekmi;

e)

ja šā punkta d) apakšpunktā minētā galīgā ziņojuma iesniegšanas laikā incidents vēl notiek – progresa ziņojumu tajā laikā, savukārt viena mēneša laikā pēc rīkošanās incidenta sakarā –– galīgo ziņojumu.

3.   Savienības vienība bez liekas kavēšanās un katrā ziņā 24 stundu laikā pēc tam, kad uzzinājusi par būtisku incidentu, informē visus relevantos 17. panta 1. punktā minētos partnerus dalībvalstī, kurā tā atrodas, par to, ka ir noticis būtisks incidents.

4.   Savienības vienības cita starpā ziņo jebkādu informāciju, kas CERT-EU dod iespēju noteikt jebkādu būtiska incidenta pārvienību ietekmi, ietekmi uz uzņēmēju dalībvalsti vai pārrobežu ietekmi. Neskarot 12. pantu, paziņošana pati par sevi neuzliek Savienības vienībai lielāku atbildību.

5.   Attiecīgā gadījumā Savienības vienības skarto tīklu un informācijas sistēmu vai citu IKT vides komponentu lietotājiem, kurus potenciāli var skart būtisks incidents vai būtisks kiberdrauds un kuriem attiecīga gadījumā jāveic mitigācijas pasākumi, bez liekas kavēšanās paziņo par jebkādiem pasākumiem vai korektīvajām darbībām, ko var veikt, reaģējot uz minēto incidentu vai draudu. Attiecīgā gadījumā Savienības vienības informē minētos lietotājus par pašu būtisko kiberdraudu.

6.   Ja būtisks incidents vai būtisks kiberdrauds skar Savienības vienības tādas IKT vides tīklu un informācijas sistēmu vai komponentu, kas ir ar nolūku savienota ar citas Savienības vienības IKT vidi, CERT-EU izdod relevantu kiberdrošības brīdinājumu.

7.   Savienības vienības pēc CERT-EU pieprasījuma un bez liekas kavēšanās sniedz tai digitālo informāciju, kas radusies attiecīgajos incidentos iesaistīto elektronisko ierīču izmantošanā. CERT-EU var sīkāk precizēt, kuri šādas informācijas veidi tai ir vajadzīgi situācijas apzināšanai un reaģēšanai uz incidentiem.

8.   CERT-EU ik trīs mēnešus iesniedz IKP, ENISA, ES INTCEN un CSIRT tīklam kopsavilkuma ziņojumu, kas ietver anonimizētus un apkopotus datus par būtiskiem incidentiem, incidentiem, kiberdraudiem, gandrīz notikušiem notikumiem un ievainojamībām saskaņā ar 20. pantu un būtiskiem incidentiem, kas paziņoti saskaņā ar šā panta 2. punktu. Kopsavilkuma ziņojums ir ieguldījums divgadu ziņojumā par kiberdrošības stāvokli Savienībā, ko pieņem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 18. pantu.

9.   Līdz 2024. gada 8. jūlijam IKP izdod vadlīnijas vai ieteikumus, kur sīkāk precizēta šajā pantā paredzētās ziņošanas kārtība, formāts un saturs. Sagatavojot šādas vadlīnijas vai ieteikumus, IKP ņem vērā visus īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 23. panta 11. punktu un nosaka informācijas veidu, formātu un paziņošanas procedūru. CERT-EU izplata attiecīgo tehnisko informāciju, lai Savienības vienības varētu preventīvi atklāt incidentus, reaģēt uz tiem vai veikt mitigācijas pasākumus.

10.   Šajā pantā noteiktie ziņošanas pienākumi neattiecas uz:

a)

ESKI;

b)

informāciju, kuras tālāka izplatīšana ir izslēgta ar redzamu marķējumu, ja vien tās kopīgošana ar CERT-EU nav skaidri atļauta.

23. pants

Lielu incidentu pārvaldība

1.   Lai operacionālā līmenī atbalstītu tādu lielu incidentu koordinētu pārvaldību, kas ietekmē Savienības vienības, un veicinātu regulāru relevantās informācijas apmaiņu starp Savienības vienībām un ar dalībvalstīm, IKP ciešā sadarbībā ar CERT-EU un ENISA saskaņā ar 11. panta q) punktu izstrādā kiberkrīžu pārvaldības plānu, balstoties uz 22. panta 2. punktā minētajām darbībām. Kiberkrīžu pārvaldības plānā iekļauj vismaz šādus elementus:

a)

koordinācijas un informācijas plūsmas kārtība starp Savienības vienībām lielu incidentu pārvaldībai operacionālā līmenī;

b)

kopējas standarta operāciju procedūras (SOP);

c)

lielu incidentu smaguma un krīzes izraisītāju tipiskā taksonomija;

d)

regulāras mācības;

e)

izmantojamie drošas saziņas kanāli.

2.   Komisijas pārstāvis IKP, ievērojot kiberkrīžu pārvaldības plānu, kas izveidots saskaņā ar šā panta 1. punktu, un neskarot Direktīvas (ES) 2022/2555 16. panta 2. punkta pirmo daļu, ir kontaktpunkts relevantās informācijas kopīgošanai ar EU-CyCLONe lielu incidentu sakarā.

3.   CERT-EU koordinē to, kā Savienības vienības pārvalda lielus incidentus. Tā uztur tādu pieejamās tehniskās lietpratības portfeli, kas būtu vajadzīga reaģēšanai uz incidentiem lielu incidentu gadījumā, un palīdz IKP koordinēt 9. panta 2. punktā minētos Savienības vienību kiberkrīžu pārvaldības plānus lielu incidentu gadījumiem.

4.   Savienības vienības palīdz veidot tehniskās lietpratības portfeli, iesniedzot un katru gadu atjauninot to attiecīgajās organizācijās pieejamo ekspertu sarakstu, kurā norāda viņu konkrētās tehniskās prasmes.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI


whereas









keyboard_arrow_down