keyboard_tab Cyber Resilience Act 2023/2841 LV
BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR GA HR HU IT LV LT MT NL PL PT RO SK SL SV print pdf
- 1 6. pants Kiberdrošības riska pārvaldības, pārvaldes un kontroles satvars
- 1 7. pants Kiberdrošības gatavības novērtējumi
- 1 9. pants Kiberdrošības plāni
- 1 11. pants IKP uzdevumi
- 1 25. pants Pārskatīšana
- 26. pants Stāšanās spēkā
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
II NODAĻA
VIENĀDA AUGSTA KIBERDROŠĪBAS LĪMEŅA PANĀKŠANAS PASĀKUMI
III NODAĻA
IESTĀŽU KIBERDROŠĪBAS PADOME
IV NODAĻA
CERT-EU
V NODAĻA
SADARBĪBA UN ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI
VI NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
- kiberdrošības 46
- savienības 41
- cert-eu 26
- vienības 18
- līmeņa 15
- regulas 13
- šīs 13
- vienība 11
- arī 10
- pārvaldības 10
- saskaņā 10
- īstenošanu 10
- pantu 9
- apstiprina 9
- gatavības 8
- gadījumā 8
- riska 8
- pēc 7
- plānu 7
- vērā 6
- vienību 6
- visaugstākā 6
- gada 6
- vadītāja 6
- ņemot 5
- veic 5
- attiecīgā 5
- gadus 5
- pamata 5
- uzdevumus 5
- pienākumus 5
- vienībām 5
- priekšlikuma 5
- pants 5
- līdz 5
- satvaru 5
- minēto 5
- pieņem 4
- tās 4
- regulāri 4
- vismaz 4
- iestāžu 4
- janvārim 4
- vadība 4
- uzrauga 4
- pakalpojumu 4
- vietējo 3
- komisija 3
- eiropas 3
- divus 3
6. pants
Kiberdrošības riska pārvaldības, pārvaldes un kontroles satvars
1. Līdz 2025. gada 8. aprīlim katra Savienības vienība pēc sākotnējās kiberdrošības pārskatīšanas, piemēram, revīzijas, izveido iekšēju kiberdrošības riska pārvaldības, pārvaldes un kontroles satvaru (“satvars”). Satvara izveidi pārrauga un par to atbild Savienības vienības visaugstākā līmeņa vadība.
2. Satvars aptver visu attiecīgās Savienības vienības neklasificēto IKT vidi, tostarp jebkādu IKT vidi organizācijas telpās, darbības tehnoloģiju tīklu organizācijas telpās, ārpakalpojumu aktīvus un pakalpojumus mākoņdatošanas vidē vai trešās personas mitinātus aktīvus vai pakalpojumus, mobilās ierīces, korporatīvos tīklus, darbības tīklus, kas nav pievienoti internetam, un jebkādas minētajām vidēm (“IKT vide”) pievienotas ierīces. Satvara pamatā ir visu apdraudējumu pieeja.
3. Satvars nodrošina augstu kiberdrošības līmeni. Satvars nosaka iekšējās kiberdrošības rīcībpolitikas, tostarp mērķus un prioritātes, tīklu un informācijas sistēmu drošībai, kā arī to Savienības vienības darbinieku uzdevumus un pienākumus, kuriem uzticēts nodrošināt rezultatīvu šīs regulas īstenošanu. Satvarā iekļauj arī mehānismus īstenošanas rezultativitātes mērīšanai.
4. Mainīgo kiberdrošības risku kontekstā satvaru regulāri un vismaz ik četrus gadus pārskata. Attiecīgā gadījumā un pēc saskaņā ar 10. pantu izveidotās Iestāžu kiberdrošības padomes pieprasījuma Savienības vienība satvaru var atjaunināt, pamatojoties uz CERT-EU norādījumiem par konstatētajiem incidentiem vai iespējamiem trūkumiem, kas novēroti šīs regulas īstenošanā.
5. Katras Savienības vienības visaugstākā līmeņa vadība ir atbildīga par šīs regulas īstenošanu un pārrauga, kā tās organizācija pilda ar satvaru saistītos pienākumus.
6. Attiecīgā gadījumā un neskarot vienības atbildību par šīs regulas īstenošanu, katras Savienības vienības visaugstākā līmeņa vadība var šajā regulā noteiktos īpašos pienākumus deleģēt augstākā līmeņa ierēdņiem Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punkta izpratnē vai citiem līdzvērtīga līmeņa ierēdņiem attiecīgajā Savienības vienībā. Neatkarīgi no šādas deleģēšanas visaugstākā līmeņa vadību var saukt pie atbildības par šīs regulas pārkāpumiem, ko attiecīgā Savienības vienība izdarījusi.
7. Katra Savienības vienība ievieš iedarbīgus mehānismus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka pienācīga to IKT budžeta procentuālā daļa tiek tērēta kiberdrošības vajadzībām. Nosakot minēto procentuālo daļu, pienācīgi ņem vērā satvaru.
8. Katra Savienības vienība ieceļ vietējo kiberdrošības speciālistu vai līdzvērtīgu darbinieku, kas rīkojas kā tās vienotais kontaktpunkts visos kiberdrošības aspektos. Vietējais kiberdrošības speciālists veicina šīs regulas īstenošanu un regulāri tieši ziņo visaugstākā līmeņa vadībai par īstenošanas stāvokli. Neskarot to, ka vietējais kiberdrošības speciālists ir vienotais kontaktpunkts katrā Savienības vienībā, Savienības vienība konkrētus vietējā kiberdrošības speciālista uzdevumus attiecībā uz šīs regulas īstenošanu var deleģēt CERT-EU, pamatojoties uz pakalpojumu līmeņa vienošanos, kas noslēgta starp minēto Savienības vienību un CERT-EU, vai minētos uzdevumus var sadalīt pa vairākām Savienības vienībām. Ja minētos uzdevumus deleģē CERT-EU, saskaņā ar 10. pantu izveidotā Iestāžu kiberdrošības padome pieņem lēmumu, vai minētā pakalpojuma sniegšana ir daļa no CERT-EU pamatpakalpojumiem, ņemot vērā attiecīgās Savienības vienības cilvēkresursus un finanšu resursus. Katra Savienības vienība bez liekas kavēšanās paziņo CERT-EU par ieceltajiem vietējiem kiberdrošības speciālistiem un jebkādām turpmākām to maiņām.
CERT-EU izveido un atjaunina iecelto vietējo kiberdrošības speciālistu sarakstu.
9. Katras Savienības vienības augstākie ierēdņi Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punkta izpratnē vai citi līdzvērtīga līmeņa ierēdņi, kā arī visi relevantie darbinieki, kuriem uzdots īstenot kiberdrošības riska pārvaldības pasākumus un pildīt pienākumus, ko paredz šī regula, regulāri piedalās īpašās apmācībās, lai gūtu zināšanas un prasmes, kas ir pietiekamas, lai izprastu un novērtētu kiberdrošības riska un pārvaldības prakses, kā arī to ietekmi uz Savienības vienības darbību.
7. pants
Kiberdrošības gatavības novērtējumi
1. Līdz 2025. gada 8. jūlijam un pēc tam vismaz ik divus gadus katra Savienības vienība veic kiberdrošības gatavības novērtējumu, kas aptver visus tās IKT vides elementus.
2. Kiberdrošības gatavības novērtējumus attiecīgā gadījumā veic ar specializētas trešās puses palīdzību.
3. Savienības vienības ar līdzīgu struktūru var sadarboties savu attiecīgo vienību kiberdrošības gatavības novērtēšanā.
4. Pēc saskaņā ar 10. pantu izveidotās Iestāžu kiberdrošības padomes pieprasījuma un ar skaidru attiecīgās Savienības vienības piekrišanu kiberdrošības gatavības novērtējuma rezultātus var apspriest minētajā padomē vai neformālajā vietējo kiberdrošības speciālistu grupā, lai mācītos no pieredzes un dalītos paraugpraksēs.
9. pants
Kiberdrošības plāni
1. Pēc saskaņā ar 7. pantu veiktā kiberdrošības gatavības novērtējuma pabeigšanas un ņemot vērā aktīvus un kiberdrošības riskus, kas konstatēti satvarā, kā arī kiberdrošības riska pārvaldības pasākumos, kuri veikti saskaņā ar 8. pantu, katras Savienības vienības visaugstākā līmeņa vadība bez liekas kavēšanās un katrā ziņā līdz 2026. gada 8. janvārim apstiprina kiberdrošības plānu. Kiberdrošības plāna mērķis ir palielināt Savienības vienības vispārējo kiberdrošību, un tādējādi tas sekmē vienāda augsta kiberdrošības līmeņa uzlabošanu Savienības vienībās. Kiberdrošības plānā iekļauj vismaz kiberdrošības riska pārvaldības pasākumus, kas veikti saskaņā ar 8. pantu. Kiberdrošības plānu pārskata ik divus gadus vai vajadzības gadījumā biežāk pēc kiberdrošības gatavības novērtējumiem, ko veic saskaņā ar 7. pantu, vai katras būtiskas satvara pārskatīšanas.
2. Kiberdrošības plānā iekļauj Savienības vienības kiberkrīžu pārvaldības plānu lieliem incidentiem.
3. Savienības vienība savu pabeigto kiberdrošības plānu iesniedz saskaņā ar 10. pantu izveidotajai Iestāžu kiberdrošības padomei.
III NODAĻA
IESTĀŽU KIBERDROŠĪBAS PADOME
11. pants
IKP uzdevumi
Pildot savus pienākumus, IKP jo īpaši:
| a) | sniedz norādes CERT-EU vadītājam; |
| b) | rezultatīvi uzrauga un pārrauga šīs regulas īstenošanu un atbalsta Savienības vienības to kiberdrošības stiprināšanā, attiecīgā gadījumā arī pieprasot Savienības vienībām un CERT-EU ad hoc ziņojumus; |
| c) | pēc stratēģiskām diskusijām pieņem daudzgadu stratēģiju kiberdrošības līmeņa paaugstināšanai Savienības vienībās un regulāri un vismaz ik piecus gadus novērtē to un vajadzības gadījumā to groza; |
| d) | nosaka metodiku un organizatoriskos aspektus brīvprātīgai salīdzinošajai izvērtēšanai, ko veic Savienības vienības, lai mācītos no kopīgas pieredzes, stiprinātu savstarpējo uzticēšanos, panāktu vienādu augstu kiberdrošības līmeni, kā arī uzlabotu Savienības vienību kiberdrošības spējas, nodrošinot, ka šādu salīdzinošo izvērtēšanu veic kiberdrošības eksperti, kurus iecēlusi Savienības vienība, kas nav vērtējamā Savienības vienība, un ka metodika ir balstīta uz Direktīvas (ES) 2022/2555 19. pantu un attiecīgā gadījumā ir pielāgota Savienības vienībām; |
| e) | uz CERT-EU vadītāja priekšlikuma pamata apstiprina CERT-EU gada darba programmu un uzrauga tās īstenošanu; |
| f) | uz CERT-EU vadītāja priekšlikuma pamata apstiprina CERT-EU pakalpojumu katalogu un visus tā turpmākos atjauninājumus; |
| g) | uz CERT-EU vadītāja priekšlikuma pamata apstiprina CERT-EU darbību ieņēmumu un izdevumu gada finanšu plānu, kas ietver arī personāla sastāvu; |
| h) | uz CERT-EU vadītāja priekšlikuma pamata apstiprina pakalpojumu līmeņa vienošanos nosacījumus; |
| i) | izskata un apstiprina CERT-EU vadītāja sagatavoto gada pārskatu par CERT-EU darbībām un līdzekļu pārvaldību; |
| j) | apstiprina un uzrauga CERT-EU galvenos snieguma rādītājus (KPI), kas noteikti uz CERT-EU vadītāja priekšlikuma pamata; |
| k) | apstiprina sadarbības kārtību, pakalpojumu līmeņa vienošanās vai līgumus starp CERT-EU un citām vienībām atbilstoši 18. pantam; |
| l) | pieņem vadlīnijas un ieteikumus, balstoties uz CERT-EU priekšlikumu saskaņā ar 14. pantu, un uzdod CERT-EU izdot, atsaukt vai grozīt vadlīniju vai ieteikumu priekšlikumu vai aicinājumu rīkoties; |
| m) | veido tehniskās padomdevējas grupas ar konkrētiem uzdevumiem palīdzēt veikt IKP darbu, apstiprina to darba uzdevumus un ieceļ to attiecīgos priekšsēdētājus; |
| n) | saņem un novērtē dokumentus un ziņojumus, ko Savienības vienības iesniegušas saskaņā ar šo regulu, piemēram, kiberdrošības gatavības novērtējumus; |
| o) | veicina neformālas grupas izveidi, kurā ietilpst vienību vietējie kiberdrošības speciālisti, kuru atbalsta ENISA un kuras mērķis ir apmainīties ar paraugpraksēm un informāciju, kas saistīta ar šīs regulas īstenošanu; |
| p) | ņemot vērā CERT-EU sniegto informāciju par identificētajiem kiberdrošības riskiem un gūto pieredzi, uzrauga Savienības vienību IKT vižu savienotības pasākumu pietiekamību un konsultē par iespējamiem uzlabojumiem; |
| q) | izstrādā kiberkrīžu pārvaldības plānu, lai operacionālā līmenī atbalstītu tādu lielu incidentu koordinētu pārvaldību, kas ietekmē Savienības vienības, un veicinātu regulāru apmaiņu ar relevantu informāciju, jo īpaši par lielu incidentu ietekmi un smagumu un iespējamiem veidiem, kā mazināt to sekas; |
| r) | koordinē 9. panta 2. punktā minēto individuālo Savienības vienību kiberkrīžu pārvaldības plānu pieņemšanu; |
| s) | ņemot vērā rezultātus, ko devuši Direktīvas (ES) 2022/2555 22. pantā minētie Savienības līmeņa koordinētie kritisko piegādes ķēžu riska novērtējumi, pieņem ieteikumus par 8. panta 2. punkta pirmās daļas m) apakšpunktā minēto piegādes ķēdes drošību, lai palīdzētu Savienības vienībām pieņemt rezultatīvus un samērīgus kiberdrošības riska pārvaldības pasākumus. |
25. pants
Pārskatīšana
1. Līdz 2025. gada 8. janvārim un pēc tam ik gadu IKP ar CERT-EU palīdzību ziņo Komisijai par šīs regulas īstenošanu. IKP var arī sniegt Komisijai ieteikumus pārskatīt šo regulu.
2. Līdz 2027. gada 8. janvārim un pēc tam ik divus gadus Komisija novērtē šīs regulas īstenošanu un stratēģiskajā un operacionālajā līmenī gūto pieredzi un ziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei.
Šī punkta pirmajā daļā minētajā ziņojumā ietver 16. panta 1. punktā minēto pārskatīšanu par iespēju CERT-EU izveidot kā Savienības biroju.
3. Līdz 2029. gada 8. janvārim Komisija izvērtē šīs regulas darbību un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Komisija arī izvērtē, vai ir lietderīgi šīs regulas darbības jomā iekļaut tīklu un informācijas sistēmas, kuras rīkojas ar ESKI, ņemot vērā citus Savienības tiesību aktus, kas minētajām sistēmām piemērojami. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno leģislatīva akta priekšlikumu.
whereas