search

keyboard_tab Digital Governance Act 2022/0868 LV

 BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR GA HR HU IT LV LT MT NL PL PT RO SK SL SV print pdf

2022/0868 LV cercato: 'varētu' . Output generated live by software developed by IusOnDemand srl


expand index varētu:


whereas varētu:


definitions:


cloud tag: and the number of total unique words without stopwords is: 934

 

5. pants

Atkalizmantošanas nosacījumi

1.   Publiskā sektora struktūras, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kompetentas piešķirt vai atteikt piekļuvi vienas vai vairāku 3. panta 1. punktā minēto datu kategoriju atkalizmantošanai, šādas atkalizmantošanas atļaujas saņemšanas nosacījumus un procedūru atkalizmantošanas pieprasīšanai dara publiski pieejamus 8. pantā minētajā vienotajā informācijas punktā. Ja tās piešķir vai atsaka piekļuvi atkalizmantošanai, tām var palīdzēt 7. panta 1. punktā minētās kompetentās struktūras.

Dalībvalstis nodrošina, ka publiskā sektora struktūrām ir vajadzīgie resursi šā panta izpildei.

2.   Atkalizmantošanas nosacījumi ir nediskriminējoši, pārredzami, samērīgi un objektīvi pamatoti attiecībā uz datu kategorijām, atkalizmantošanas nolūkiem un to datu raksturu, kuru atkalizmantošana tiek atļauta. Minētos nosacījumus neizmanto konkurences ierobežošanai.

3.   Publiskā sektora struktūras saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem nodrošina, ka tiek saglabāta datu aizsargātība. Tās var paredzēt šādus nosacījumus:

a)

piešķirt piekļuvi datu atkalizmantošanai tikai tad, ja publiskā sektora struktūra vai kompetentā iestāde pēc atkalizmantošanas pieprasījuma ir nodrošinājusi, ka:

i)

personas datu gadījumā dati ir anonimizēti; un

ii)

konfidenciālas komercinformācijas, tostarp komercnoslēpumu vai ar intelektuālā īpašuma tiesībām aizsargāta satura, gadījumā dati ir grozīti, apkopoti vai apstrādāti, izmantojot jebkuru citu izpaušanas kontroles metodi;

b)

attālināti piekļūt datiem un atkalizmantot datus drošā apstrādes vidē, ko nodrošina vai kontrolē publiskā sektora struktūra;

c)

piekļūt datiem un atkalizmantot datus fiziskās telpās, kurās atrodas drošā apstrādes vide, saskaņā ar augstiem drošības standartiem, ja attālināta piekļuve, nepārkāpjot trešo personu tiesības un intereses, nav iespējama.

4.   Ja atkalizmantošana tiek atļauta saskaņā ar 3. punkta b) un c) apakšpunktu, publiskā sektora struktūras paredz nosacījumus, kas pasargā izmantotās drošās apstrādes vides tehnisko sistēmu darbības integritāti. Publiskā sektora struktūra patur tiesības pārbaudīt atkalizmantotāja veiktās datu apstrādes procesu, līdzekļus un rezultātus, lai saglabātu datu aizsardzības integritāti, un tā patur tiesības aizliegt tādu rezultātu izmantošanu, kas satur informāciju, ar kuru tiek apdraudētas trešo personu tiesības un intereses. Lēmums aizliegt rezultātu izmantošanu ir atkalizmantotājam saprotams un pārredzams.

5.   Ja vien valsts tiesību aktos nav paredzētas konkrētas garantijas attiecībā uz piemērojamiem konfidencialitātes pienākumiem, kas saistīti ar 3. panta 1. punktā minēto datu atkalizmantošanu, publiskā sektora struktūra nosaka, ka datu atkalizmantošana, kas tiek veikta saskaņā ar šā panta 3. punktu, ir atkarīga no tā, vai atkalizmantotājs ievēro konfidencialitātes pienākumu, kas aizliedz izpaust jebkādu informāciju, ar kuru tiek apdraudētas trešo personu tiesības un intereses un kuru atkalizmantotājs varētu būt ieguvis, neskatoties uz ieviestajām garantijām. Atkalizmantotājiem ir aizliegts reidentificēt datu subjektu, ar kuru dati ir saistīti, un tie veic tehniskus un operatīvus pasākumus, lai novērstu reidentifikāciju un paziņotu publiskā sektora struktūrai par visiem datu pārkāpumiem, kuru rezultātā ir notikusi attiecīgo datu subjektu reidentifikācija. Neatļautas nepersondatu atkalizmantošanas gadījumā atkalizmantotājs bez liekas kavēšanās – vajadzības gadījumā ar publiskā sektora struktūras palīdzību – informē juridiskās personas, kuru tiesības un intereses var būt skartas.

6.   Ja datu atkalizmantošana nevar tikt atļauta saskaņā ar šā panta 3. un 4. punktā paredzētajiem pienākumiem un nav juridiska pamata datu nosūtīšanai saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, publiskā sektora struktūra dara visu iespējamo saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem, lai sniegtu palīdzību potenciāliem atkalizmantotājiem iegūt to datu subjektu piekrišanu vai to datu turētāju atļauju, kuru tiesības un intereses šāda atkalizmantošana varētu skart, ja tas ir iespējams, neradot publiskā sektora struktūrai nesamērīgu slogu. Ja publiskā sektora struktūra sniedz šādu palīdzību, tai var palīdzēt 7. panta 1. punktā minētās kompetentās struktūras.

7.   Datu atkalizmantošanu atļauj tikai tad, ja tiek ievērotas intelektuālā īpašuma tiesības. Publiskā sektora struktūras neizmanto Direktīvas 96/9/EK 7. panta 1. punktā noteiktās datubāzes veidotāja tiesības nolūkā novērst datu atkalizmantošanu vai ierobežot atkalizmantošanu, pārsniedzot šajā regulā noteiktās robežas.

8.   Ja pieprasītos datus uzskata par konfidenciāliem saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem par komerciālo vai statistikas konfidencialitāti, publiskā sektora struktūras nodrošina, ka konfidenciālie dati atkalizmantošanas atļaušanas rezultātā netiek atklāti, ja vien šāda atkalizmantošana nav atļauta saskaņā ar 6. punktu.

9.   Ja atkalizmantotājs ir paredzējis uz trešo valsti nosūtīt nepersondatus, kas aizsargāti, pamatojoties uz 3. panta 1. punktā uzskaitītajiem elementiem, tas šādu datu atkalizmantošanas pieprasīšanas brīdī informē publiskā sektora struktūru par savu nodomu nosūtīt šādus datus un šādas datu nosūtīšanas nolūku. Ja atkalizmantošanu veic saskaņā ar šā panta 6. punktu, atkalizmantotājs – vajadzības gadījumā ar publiskā sektora struktūras palīdzību – informē juridisko personu, kuras tiesības un intereses var tikt skartas, par minēto nodomu, nolūku un atbilstīgajām garantijām. Publiskā sektora struktūra neatļauj atkalizmantošanu, ja vien juridiskā persona nav atļāvusi nosūtīšanu.

10.   Publiskā sektora struktūras konfidenciālus nepersondatus vai datus, ko aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, nosūta atkalizmantotājam, kurš minētos datus paredzējis nosūtīt uz trešo valsti, kas nav saskaņā ar 12. punktu izraudzīta valsts, tikai tad, ja atkalizmantotājs līgumiski uzņemas:

a)

ievērot saskaņā ar 7. un 8. punktu noteiktos pienākumus pat pēc tam, kad dati ir nosūtīti uz trešo valsti; un

b)

atzīt nosūtošās publiskā sektora struktūras dalībvalsts tiesu jurisdikciju attiecībā uz strīdiem, kas saistīti ar 7. un 8. punkta ievērošanu.

11.   Publiskā sektora struktūras vajadzības gadījumā un savu spēju robežās sniedz norādījumus un palīdzību atkalizmantotājiem šā panta 10. punktā minēto pienākumu ievērošanā.

Lai sniegtu palīdzību publiskā sektora struktūrām un atkalizmantotājiem, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka līgumu standartklauzulas par šā panta 10. punkta a) un b) apakšpunktā minēto pienākumu ievērošanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 33. panta 3. punktā.

12.   Ja tas ir pamatots ievērojama pieprasījumu skaita visā Savienībā dēļ attiecībā uz nepersondatu atkalizmantošanu konkrētās trešās valstīs, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko paziņo, ka trešās valsts tiesiskās, uzraudzības un izpildes sistēmas:

a)

nodrošina tādu intelektuālā īpašuma un komercnoslēpumu aizsardzību, kas pēc būtības ir ekvivalenta aizsardzībai, ko nodrošina Savienības tiesības;

b)

tiek efektīvi piemērotas un īstenotas; un

c)

nodrošina efektīvu tiesisko aizsardzību.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 33. panta 3. punktā.

13.   Konkrētos Savienības leģislatīvajos aktos var paredzēt, ka atsevišķas publiskā sektora struktūru turējumā esošu nepersondatu kategorijas, šā panta vajadzībām uzskata par ļoti sensitīvām, ja to nosūtīšana uz trešām valstīm var apdraudēt Savienības publiskās politikas mērķus, piemēram, drošību un sabiedrības veselību, vai var radīt anonimizētu nepersondatu reidentifikācijas risku. Ja šāds akts ir pieņemts, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai papildinātu šo regulu ar īpašiem nosacījumiem, ko piemēro šādu datu nosūtīšanai uz trešām valstīm.

Minēto īpašo nosacījumu pamatā ir konkrētā Savienības leģislatīvajā aktā norādīto nepersondatu kategoriju raksturs un iemesli, kuru dēļ minētās kategorijas uzskata par ļoti sensitīvām, ņemot vērā arī anonimizētu nepersondatu reidentifikācijas risku. Tie ir nediskriminējoši un ietver tikai to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu minētajā aktā noteiktos Savienības publiskās politikas mērķus saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām.

Ja tā tiek prasīts pirmajā daļā minētajos konkrētajos leģislatīvajos Savienības aktos, šādi īpaši nosacījumi var ietvert nosūtīšanai piemērojamus noteikumus vai ar to saistītus tehniskus pasākumus, ierobežojumus attiecībā uz datu atkalizmantošanu trešās valstīs vai to personu kategorijām, kurām ir tiesības šādus datus nosūtīt uz trešām valstīm, vai – izņēmuma gadījumos – ierobežojumus attiecībā uz nosūtīšanu uz trešām valstīm.

14.   Fiziskās vai juridiskās personas, kurām ir piešķirtas nepersondatu atkalizmantošanas tiesības, šādus datus var nosūtīt tikai uz tām trešām valstīm, attiecībā uz kurām ir izpildītas 10., 12. un 13. punkta prasības.

6. pants

Maksas

1.   Publiskā sektora struktūras, kas atļauj 3. panta 1. punktā minēto datu kategoriju atkalizmantošanu, var iekasēt maksu par šādu datu atkalizmantošanas atļaušanu.

2.   Maksa, ko iekasē, ievērojot šā panta 1. punktu, ir pārredzama, nediskriminējoša, samērīga un objektīvi pamatota, un tā neierobežo konkurenci.

3.   Publiskā sektora struktūras nodrošina, ka maksu var samaksāt arī tiešsaistē, izmantojot plaši pieejamus pārrobežu maksāšanas pakalpojumus, bez diskriminācijas, kuras pamatā ir maksāšanas pakalpojuma sniedzēja iedibinājuma vieta, maksāšanas instrumenta izdošanas vieta vai maksājumu konta atrašanās vieta Savienībā.

4.   Ja publiskā sektora struktūras iekasē maksas, tās veic tādus pasākumus saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, ar kuriem tiek veicināta 3. panta 1. punktā minēto datu kategoriju atkalizmantošana nekomerciāliem nolūkiem, piemēram, zinātniskās pētniecības nolūkiem, un MVU un jaunuzņēmumos. Šajā ziņā publiskā sektora struktūras var arī darīt datus pieejamus par samazinātu maksu vai bez maksas, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī izglītības iestādēm. Šajā nolūkā publiskā sektora iestādes var izveidot to atkalizmantotāju kategoriju sarakstu, kuriem dati atkalizmantošanai tiek darīti pieejami par samazinātu maksu vai bez maksas. Minēto sarakstu kopā ar kritērijiem, kas izmantoti tā izveidei, publisko.

5.   Visas maksas aprēķina no izmaksām, kas saistītas ar procedūras veikšanu attiecībā uz 3. panta 1. punktā minēto datu kategoriju atkalizmantošanas pieprasījumiem un attiecas vienīgi uz nepieciešamajām izmaksām, kuras radušās saistībā ar:

a)

datu reproducēšanu, nodrošināšanu un izplatīšanu;

b)

izmantošanas tiesību iegūšanu;

c)

personas datu un konfidenciālu komercdatu anonimizēšanu vai cita veida apstrādi, kā paredzēts 5. panta 3. punktā;

d)

drošas apstrādes vides uzturēšanu;

e)

tiesību iegūšanu, lai trešām personām ārpus publiskā sektora atļautu atkalizmantošanu saskaņā ar šo nodaļu; un

f)

palīdzību tādiem atkalizmantotājiem, kas vēlas saņemt datu subjektu piekrišanu un atļauju no datu turētājiem, kuru tiesības un intereses varētu skart šāda atkalizmantošana.

6.   Maksu aprēķināšanas kritērijus un metodiku nosaka dalībvalstis, un tos publicē. Publiskā sektora struktūras publicē aprakstu par galvenajām izmaksu kategorijām un noteikumus, kas izmantoti izmaksu sadalē.

7. pants

Kompetentās struktūras

1.   Šajā pantā minēto uzdevumu veikšanai katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas kompetentās struktūras, kuru kompetencē var būt konkrētas nozares, lai palīdzētu publiskā sektora struktūrām, kuras piešķir vai atsaka piekļuvi 3. panta 1. punktā minēto datu kategoriju atkalizmantošanai. Dalībvalstis var vai nu izveidot vienu vai vairākas jaunas kompetentās struktūras, vai izmantot jau esošas publiskā sektora struktūras vai publiskā sektora struktūru iekšējos dienestus, kuri atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Kompetentās struktūras var tikt pilnvarotas piešķirt piekļuvi, ievērojot Savienības vai valsts tiesību aktus, kas paredz noteikumus par šādas piekļuves piešķiršanu, 3. panta 1. punktā minēto datu kategoriju atkalizmantošanai. Ja minētās kompetentās struktūras piešķir vai atsaka piekļuvi atkalizmantošanai, uz tām attiecas 4., 5., 6. un 9. pants.

3.   Kompetentajām struktūrām ir atbilstīgi juridiskie, finansiālie, tehniskie līdzekļi un cilvēkresursi, lai tās varētu veikt tām uzticētos pienākumus, tostarp nepieciešamās tehniskās zināšanas, lai spētu ievērot attiecīgos Savienības vai valsts tiesību aktus par piekļuves režīmiem 3. panta 1. punktā minētajām datu kategorijām.

4.   Palīdzība, kas paredzēta 1. punktā, vajadzības gadījumā ietver:

a)

tehniskā atbalsta sniegšanu, dodot pieeju drošai apstrādes videi, kurā sniegt piekļuvi datu atkalizmantošanai;

b)

norādījumu un tehniskā atbalsta sniegšanu par to, kā vislabāk strukturēt un glabāt datus, lai minētājiem datiem varētu viegli piekļūt;

c)

tehniskā atbalsta sniegšanu pseidonimizācijā un tādas datu apstrādes nodrošināšanā, kura efektīvi saglabā tās informācijas privātumu, konfidencialitāti, integritāti un piekļūstamību, kas ir iekļauta datos, kuru atkalizmantošana ir atļauta, ietverot personas datu anonimizācijas, vispārināšanas, aizklāšanas un randomizācijas paņēmienus vai citas modernas privātumu saglabājošas metodes, un konfidenciālas komercinformācijas, tostarp komercnoslēpumu vai ar intelektuālā īpašuma tiesībām aizsargāta satura, dzēšanu;

d)

palīdzēšanu publiskā sektora struktūrām attiecīgos gadījumos sniegt atbalstu atkalizmantotājiem par to, kā pieprasīt datu subjektu piekrišanu atkalizmantošanai vai datu turētāju atļauju saskaņā ar to konkrētajiem lēmumiem, tai skaitā par jurisdikciju, kurā paredzēts veikt datu apstrādi, un palīdzēšanu publiskā sektora struktūrām izveidot tehniskus mehānismus, kas ļauj nosūtīt atkalizmantotāju piekrišanas vai atļaujas pieprasījumus, ja tas ir praktiski iespējams;

e)

palīdzības sniegšanu publiskā sektora struktūrām, lai novērtētu to, vai līgumsaistības, ko atkalizmantotājs ir uzņēmies, ievērojot 5. panta 10. punktu, ir piemērotas.

5.   Katra dalībvalsts līdz 2023. gada 24. septembrim Komisijai paziņo to kompetento struktūru identitāti, kas izraudzītas saskaņā ar 1. punktu. Katra dalībvalsts Komisijai paziņo arī par jebkādām turpmākām minēto kompetento struktūru identitātes izmaiņām.

8. pants

Vienotie informācijas punkti

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejama visa attiecīgā informācija par 5. un 6. panta piemērošanu, un to, lai tai varētu viegli piekļūt ar vienotā informācijas punkta starpniecību. Kā vienoto informācijas punktu dalībvalstis izveido jaunu iestādi vai to izraugās no jau pastāvošām iestādēm vai struktūrām. Vienotajam informācijas punktam var būt saiknes ar nozaru, reģionāliem vai vietējiem informācijas punktiem. Ja publiskā sektora struktūras nodrošina pienācīgu atbalstu, vienotā informācijas punkta funkcijas var būt automatizētas.

2.   Vienotais informācijas punkts ir kompetents saņemt 3. panta 1. punktā minēto datu kategoriju atkalizmantošanas pieprasījumus vai informācijas pieprasījumus un nosūta tos, izmantojot automatizētos līdzekļus, ja tas ir iespējami un piemēroti, kompetentajām publiskā sektora struktūrām vai – attiecīgā gadījumā – kompetentajām struktūrām, kas minētas 7. panta 1. punktā. Vienotais informācijas punkts dara elektroniski pieejamu resursu sarakstu, kurā var meklēt un kurā ir dots pārskats par visiem pieejamajiem datu resursiem, tostarp attiecīgā gadījumā par tiem datu resursiem, kas ir pieejami nozaru, reģionālos vai vietējos informācijas punktos, un kurā ir sniegta attiecīga aprakstoša informācija par pieejamajiem datiem, tostarp vismaz informācija par datu formātu un apjomu un par to atkalizmantošanas nosacījumiem.

3.   Vienotais informācijas punkts var izveidot atsevišķu, vienkāršotu un rūpīgi dokumentētu, MVU un jaunuzņēmumiem paredzētu informācijas kanālu, kas atbilst to vajadzībām un spējām pieprasīt 3. panta 1. punktā minēto datu kategoriju atkalizmantošanu.

4.   Komisija izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kas nodrošina meklēšanai piemērotu, elektronisku valsts vienotajos informācijas punktos pieejamo datu reģistru un papildu informāciju par to, kā šajos valsts vienotajos informācijas punktos pieprasīt datus.

11. pants

Datu starpniecības pakalpojumu sniedzēju paziņojumi

1.   Datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs, kurš ir paredzējis sniegt 10. pantā minētos datu starpniecības pakalpojumus, iesniedz paziņojumu datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentajai iestādei.

2.   Šajā regulā, neskarot Savienības tiesību aktus, kas regulē pārrobežu darbības attiecībā uz kaitējumu un ar tām saistītas procedūras, uzskata, ka datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs, kurš ir iedibināts vairākās dalībvalstīs, ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā atrodas tā galvenā iedibinājuma vieta.

3.   Datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs, kas nav iedibināts Savienībā, bet kas Savienībā piedāvā 10. pantā minētos datu starpniecības pakalpojumus, vienā no tām dalībvalstīm, kurā tiek sniegti minētie pakalpojumi, ieceļ juridisko pārstāvi.

Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs juridisko pārstāvi pilnvaro tā, lai datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentās iestādes vai datu subjekti un datu turētāji pie tā papildus vai datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja vietā vērstos visos jautājumos, kas ir saistīti ar sniegtajiem datu starpniecības pakalpojumiem. Juridiskais pārstāvis sadarbojas ar datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentajām iestādēm un pēc pieprasījuma tām visaptveroši izklāsta darbības, ko datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir veicis, un noteikumus, ko tas ir ieviesis, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

Uzskata, ka datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā atrodas tā juridiskais pārstāvis. Tas, ka datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs ieceļ juridisko pārstāvi, neskar tiesiskās prasības, ko varētu celt pret pašu datu starpniecības pakalpojumu sniedzēju.

4.   Pēc paziņojuma iesniegšanas saskaņā ar 1. punktu datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs var sākt darbību, ievērojot šajā nodaļā paredzētos nosacījumus.

5.   Šā panta 1. punktā minētā paziņojuma iesniegšana datu starpniecības pakalpojumu sniedzējam dod tiesības sniegt datu starpniecības pakalpojumus visās dalībvalstīs.

6.   Šā panta 1. punktā minētajā paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

a)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja nosaukumu;

b)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja juridisko statusu, formu, īpašumtiesību struktūru, attiecīgos meitasuzņēmumus un, ja datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts komercreģistrā vai citā līdzīgā publiskā reģistrā, tā reģistrācijas numuru;

c)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja galvenās iedibinājuma vietas adresi Savienībā, ja tāda ir, un attiecīgā gadījumā filiāles citā dalībvalstī vai juridiskā pārstāvja adresi;

d)

publisku tīmekļa vietni, kur var atrast pilnīgu un atjauninātu informāciju par datu starpniecības pakalpojumu sniedzēju un darbībām, tostarp vismaz a), b), c) un f) apakšpunktā minēto informāciju;

e)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja kontaktpersonas un kontaktinformāciju;

f)

tā datu starpniecības pakalpojuma aprakstu, kuru datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir paredzējis sniegt, un norādi par tām 10. pantā uzskaitītajām kategorijām, pie kurām šāds datu starpniecības pakalpojums pieder;

g)

paredzēto darbības sākšanas datumu, ja tas atšķiras no paziņojuma datuma.

7.   Datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde nodrošina, lai paziņošanas procedūra nebūtu diskriminējoša un neradītu konkurences kropļojumus.

8.   Pēc datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde vienas nedēļas laikā pēc pienācīgi un pilnīgi aizpildīta paziņojuma izdod standartizētu izziņu, kurā apstiprināts, ka datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir iesniedzis 1. punktā minēto paziņojumu un ka paziņojumā ir iekļauta 6. punktā minētā informācija.

9.   Pēc datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde apstiprina, ka datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs atbilst šā panta un 12. panta nosacījumiem. Pēc šāda apstiprinājuma saņemšanas minētais datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs savā rakstiskajā un mutiskajā saziņā var izmantot marķējumu “Savienībā atzīts datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs”, kā arī vienotu logotipu.

Lai nodrošinātu, ka Savienībā atzīti datu starpniecības pakalpojumu sniedzēji ir viegli identificējami visā Savienībā, Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka vienotā logotipa dizainu. Savienībā atzīti datu starpniecības pakalpojumu sniedzēji katrā tiešsaistes un bezsaistes publikācijā, kas attiecas uz to datu starpniecības darbībām, skaidri norāda vienoto logotipu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 33. panta 2. punktā.

10.   Datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde bez kavēšanās elektroniski paziņo Komisijai par katru jaunu paziņojumu. Komisija uztur un regulāri atjaunina visu to datu starpniecības pakalpojumu sniedzēju publisku reģistru, kuri sniedz pakalpojumus Savienībā. Informāciju, kas minēta 6. punkta a), b), c), d), f) un g) apakšpunktā, publicē publiskajā reģistrā.

11.   Datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde var iekasēt maksu par paziņojumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Šāda maksa ir samērīga un objektīva, un tās pamatā ir administratīvās izmaksas, kas saistītas ar atbilstības uzraudzību un citām ar datu starpniecības pakalpojumu paziņojumiem saistītām datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetento iestāžu tirgus kontroles darbībām. Attiecībā uz MVU un jaunuzņēmumiem datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde var iekasēt samazinātu maksu vai atcelt maksu.

12.   Datu starpniecības pakalpojumu sniedzēji datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentajai iestādei paziņo par jebkādām izmaiņām informācijā, kas sniegta, ievērojot 6. punktu, 14 dienu laikā no dienas, kurā izmaiņas notikušas.

13.   Ja datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs izbeidz savu darbību, tas 15 dienu laikā par to paziņo datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentajai iestādei, kura noteikta, ievērojot 1., 2. un 3. punktu.

14.   Datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde bez kavēšanās elektroniski paziņo Komisijai par katru 12. un 13. punktā minēto paziņojumu. Komisija attiecīgi atjaunina Savienības datu starpniecības pakalpojumu sniedzēju publisko reģistru.

19. pants

Atzītu datu altruisma organizāciju reģistrācija

1.   Subjekts, kurš atbilst 18. panta prasībām, var iesniegt pieteikumu reģistrācijai publiskajā valsts reģistrā, kurā reģistrētas atzītas datu altruisma organizācijas, tajā dalībvalstī, kurā tas ir iedibināts.

2.   Subjekts, kurš atbilst 18. panta prasībām un kurš ir iedibināts vairāk nekā vienā dalībvalstī, var iesniegt pieteikumu reģistrācijai publiskajā valsts reģistrā, kurā reģistrētas atzītas datu altruisma organizācijas, tajā dalībvalstī, kurā ir tā galvenā iedibinājuma vieta.

3.   Subjekts, kurš atbilst 18. panta prasībām, bet kas nav iedibināts Savienībā, ieceļ juridisko pārstāvi vienā no tām dalībvalstīm, kurās tiek piedāvāti datu altruisma pakalpojumi.

Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, subjekts juridisko pārstāvi pilnvaro tā, lai datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetentās iestādes vai datu subjekti un datu turētāji pie tā papildus vai subjekta vietā vērstos visos ar minēto subjektu saistītajos jautājumos. Juridiskais pārstāvis sadarbojas ar datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetentajām iestādēm un pēc pieprasījuma tām visaptveroši izklāsta darbības, ko subjekts ir veicis, un noteikumus, ko subjekts ir ieviesis, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

Uzskata, ka subjekts ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā atrodas tā juridiskais pārstāvis. Šāds subjekts minētajā dalībvalstī var iesniegt pieteikumu reģistrācijai publiskajā valsts reģistrā, kurā reģistrētas atzītas datu altruisma organizācijas. Tas, ka subjekts ir iecēlis juridisko pārstāvi, neskar tiesiskās prasības, ko varētu celt pret pašu subjektu.

4.   Šā panta 1., 2., un 3. punktā minētajos reģistrācijas pieteikumos iekļauj šādu informāciju:

a)

subjekta nosaukumu;

b)

subjekta juridisko statusu, formu un, ja subjekts ir reģistrēts publiskā valsts reģistrā, tā reģistrācijas numuru;

c)

attiecīgā gadījumā – subjekta statūtus;

d)

subjekta ienākumu avotus;

e)

subjekta galvenās iedibinājuma vietas adresi Savienībā, ja tāda ir, un attiecīgā gadījumā filiāles adresi citā dalībvalstī vai juridiskā pārstāvja adresi;

f)

publisku tīmekļa vietni, kur var atrast pilnīgu un atjauninātu informāciju par subjektu un darbībām, tostarp vismaz a), b), d), e) un h) apakšpunktā minēto informāciju;

g)

subjekta kontaktpersonas un kontaktinformāciju;

h)

vispārējas nozīmes mērķi, ko tas ir paredzējis sekmēt ar datu vākšanu;

i)

to datu veidu, kurus subjekts plāno kontrolēt vai apstrādāt, un personas datu gadījumā – norādi par personas datu kategorijām;

j)

jebkādus citus dokumentus, kas apliecina atbilstību 18. panta prasībām.

5.   Ja subjekts ir iesniedzis visu vajadzīgo informāciju, kas minēta 4. punktā, un pēc tam, kad datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetentā iestāde ir izvērtējusi pieteikumu reģistrācijai un atzinusi, ka subjekts atbilst 18. panta prasībām, tā 12 nedēļu laikā pēc pieteikuma reģistrācijai saņemšanas subjektu reģistrē publiskajā valsts reģistrā, kurā reģistrētas atzītas datu altruisma organizācijas. Reģistrācija ir derīga visās dalībvalstīs.

Datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetentā iestāde par jebkādu reģistrāciju paziņo Komisijai. Komisija minēto reģistrāciju iekļauj publiskajā Savienības reģistrā, kurā reģistrētas atzītas datu altruisma organizācijas.

6.   Informāciju, kas minētā 4. punkta a), b), f), g) un h) apakšpunktā, publicē attiecīgajā publiskajā valsts reģistrā, kurā reģistrētas atzītas datu altruisma organizācijas.

7.   Atzīta datu altruisma organizācija attiecīgajai datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetentajai iestādei paziņo par jebkādām izmaiņām informācijā, kas sniegta, ievērojot 4. punktu, 14 dienu laikā no dienas, kurā izmaiņas ir veiktas.

Datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetentā iestāde bez kavēšanās elektroniski paziņo Komisijai par katru šādu paziņojumu. Uz šāda paziņojuma pamata Komisija bez kavēšanās atjaunina publisko Savienības reģistru, kurā reģistrētas atzītas datu altruisma organizācijas.


whereas
keyboard_arrow_down