keyboard_tab Digital Governance Act 2022/0868 LV

1.   Publiskā sektora struktūras, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kompetentas piešķirt vai atteikt piekļuvi vienas vai vairāku 3. panta 1. punktā minēto datu kategoriju atkalizmantošanai, šādas atkalizmantošanas atļaujas saņemšanas nosacījumus un procedūru atkalizmantošanas pieprasīšanai dara publiski pieejamus 8. pantā minētajā vienotajā informācijas punktā. Ja tās piešķir vai atsaka piekļuvi atkalizmantošanai, tām var palīdzēt 7. panta 1. punktā minētās kompetentās struktūras.

Dalībvalstis nodrošina, ka publiskā sektora struktūrām ir vajadzīgie resursi šā panta izpildei.

2.   Atkalizmantošanas nosacījumi ir nediskriminējoši, pārredzami, samērīgi un objektīvi pamatoti attiecībā uz datu kategorijām, atkalizmantošanas nolūkiem un to datu raksturu, kuru atkalizmantošana tiek atļauta. Minētos nosacījumus neizmanto konkurences ierobežošanai.

3.   Publiskā sektora struktūras saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem nodrošina, ka tiek saglabāta datu aizsargātība. Tās var paredzēt šādus nosacījumus:

4.   Ja atkalizmantošana tiek atļauta saskaņā ar 3. punkta b) un c) apakšpunktu, publiskā sektora struktūras paredz nosacījumus, kas pasargā izmantotās drošās apstrādes vides tehnisko sistēmu darbības integritāti. Publiskā sektora struktūra patur tiesības pārbaudīt atkalizmantotāja veiktās datu apstrādes procesu, līdzekļus un rezultātus, lai saglabātu datu aizsardzības integritāti, un tā patur tiesības aizliegt tādu rezultātu izmantošanu, kas satur informāciju, ar kuru tiek apdraudētas trešo personu tiesības un intereses. Lēmums aizliegt rezultātu izmantošanu ir atkalizmantotājam saprotams un pārredzams.

5.   Ja vien valsts tiesību aktos nav paredzētas konkrētas garantijas attiecībā uz piemērojamiem konfidencialitātes pienākumiem, kas saistīti ar 3. panta 1. punktā minēto datu atkalizmantošanu, publiskā sektora struktūra nosaka, ka datu atkalizmantošana, kas tiek veikta saskaņā ar šā panta 3. punktu, ir atkarīga no tā, vai atkalizmantotājs ievēro konfidencialitātes pienākumu, kas aizliedz izpaust jebkādu informāciju, ar kuru tiek apdraudētas trešo personu tiesības un intereses un kuru atkalizmantotājs varētu būt ieguvis, neskatoties uz ieviestajām garantijām. Atkalizmantotājiem ir aizliegts reidentificēt datu subjektu, ar kuru dati ir saistīti, un tie veic tehniskus un operatīvus pasākumus, lai novērstu reidentifikāciju un paziņotu publiskā sektora struktūrai par visiem datu pārkāpumiem, kuru rezultātā ir notikusi attiecīgo datu subjektu reidentifikācija. Neatļautas nepersondatu atkalizmantošanas gadījumā atkalizmantotājs bez liekas kavēšanās – vajadzības gadījumā ar publiskā sektora struktūras palīdzību – informē juridiskās personas, kuru tiesības un intereses var būt skartas.

6.   Ja datu atkalizmantošana nevar tikt atļauta saskaņā ar šā panta 3. un 4. punktā paredzētajiem pienākumiem un nav juridiska pamata datu nosūtīšanai saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, publiskā sektora struktūra dara visu iespējamo saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem, lai sniegtu palīdzību potenciāliem atkalizmantotājiem iegūt to datu subjektu piekrišanu vai to datu turētāju atļauju, kuru tiesības un intereses šāda atkalizmantošana varētu skart, ja tas ir iespējams, neradot publiskā sektora struktūrai nesamērīgu slogu. Ja publiskā sektora struktūra sniedz šādu palīdzību, tai var palīdzēt 7. panta 1. punktā minētās kompetentās struktūras.

7.   Datu atkalizmantošanu atļauj tikai tad, ja tiek ievērotas intelektuālā īpašuma tiesības. Publiskā sektora struktūras neizmanto Direktīvas 96/9/EK 7. panta 1. punktā noteiktās datubāzes veidotāja tiesības nolūkā novērst datu atkalizmantošanu vai ierobežot atkalizmantošanu, pārsniedzot šajā regulā noteiktās robežas.

8.   Ja pieprasītos datus uzskata par konfidenciāliem saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem par komerciālo vai statistikas konfidencialitāti, publiskā sektora struktūras nodrošina, ka konfidenciālie dati atkalizmantošanas atļaušanas rezultātā netiek atklāti, ja vien šāda atkalizmantošana nav atļauta saskaņā ar 6. punktu.

9.   Ja atkalizmantotājs ir paredzējis uz trešo valsti nosūtīt nepersondatus, kas aizsargāti, pamatojoties uz 3. panta 1. punktā uzskaitītajiem elementiem, tas šādu datu atkalizmantošanas pieprasīšanas brīdī informē publiskā sektora struktūru par savu nodomu nosūtīt šādus datus un šādas datu nosūtīšanas nolūku. Ja atkalizmantošanu veic saskaņā ar šā panta 6. punktu, atkalizmantotājs – vajadzības gadījumā ar publiskā sektora struktūras palīdzību – informē juridisko personu, kuras tiesības un intereses var tikt skartas, par minēto nodomu, nolūku un atbilstīgajām garantijām. Publiskā sektora struktūra neatļauj atkalizmantošanu, ja vien juridiskā persona nav atļāvusi nosūtīšanu.

10.   Publiskā sektora struktūras konfidenciālus nepersondatus vai datus, ko aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, nosūta atkalizmantotājam, kurš minētos datus paredzējis nosūtīt uz trešo valsti, kas nav saskaņā ar 12. punktu izraudzīta valsts, tikai tad, ja atkalizmantotājs līgumiski uzņemas:

11.   Publiskā sektora struktūras vajadzības gadījumā un savu spēju robežās sniedz norādījumus un palīdzību atkalizmantotājiem šā panta 10. punktā minēto pienākumu ievērošanā.

Lai sniegtu palīdzību publiskā sektora struktūrām un atkalizmantotājiem, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka līgumu standartklauzulas par šā panta 10. punkta a) un b) apakšpunktā minēto pienākumu ievērošanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 33. panta 3. punktā.

12.   Ja tas ir pamatots ievērojama pieprasījumu skaita visā Savienībā dēļ attiecībā uz nepersondatu atkalizmantošanu konkrētās trešās valstīs, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko paziņo, ka trešās valsts tiesiskās, uzraudzības un izpildes sistēmas:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 33. panta 3. punktā.

13.   Konkrētos Savienības leģislatīvajos aktos var paredzēt, ka atsevišķas publiskā sektora struktūru turējumā esošu nepersondatu kategorijas, šā panta vajadzībām uzskata par ļoti sensitīvām, ja to nosūtīšana uz trešām valstīm var apdraudēt Savienības publiskās politikas mērķus, piemēram, drošību un sabiedrības veselību, vai var radīt anonimizētu nepersondatu reidentifikācijas risku. Ja šāds akts ir pieņemts, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai papildinātu šo regulu ar īpašiem nosacījumiem, ko piemēro šādu datu nosūtīšanai uz trešām valstīm.

Minēto īpašo nosacījumu pamatā ir konkrētā Savienības leģislatīvajā aktā norādīto nepersondatu kategoriju raksturs un iemesli, kuru dēļ minētās kategorijas uzskata par ļoti sensitīvām, ņemot vērā arī anonimizētu nepersondatu reidentifikācijas risku. Tie ir nediskriminējoši un ietver tikai to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu minētajā aktā noteiktos Savienības publiskās politikas mērķus saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām.

Ja tā tiek prasīts pirmajā daļā minētajos konkrētajos leģislatīvajos Savienības aktos, šādi īpaši nosacījumi var ietvert nosūtīšanai piemērojamus noteikumus vai ar to saistītus tehniskus pasākumus, ierobežojumus attiecībā uz datu atkalizmantošanu trešās valstīs vai to personu kategorijām, kurām ir tiesības šādus datus nosūtīt uz trešām valstīm, vai – izņēmuma gadījumos – ierobežojumus attiecībā uz nosūtīšanu uz trešām valstīm.

14.   Fiziskās vai juridiskās personas, kurām ir piešķirtas nepersondatu atkalizmantošanas tiesības, šādus datus var nosūtīt tikai uz tām trešām valstīm, attiecībā uz kurām ir izpildītas 10., 12. un 13. punkta prasības.

1.   Publiskā sektora struktūras, kas atļauj 3. panta 1. punktā minēto datu kategoriju atkalizmantošanu, var iekasēt maksu par šādu datu atkalizmantošanas atļaušanu.

2.   Maksa, ko iekasē, ievērojot šā panta 1. punktu, ir pārredzama, nediskriminējoša, samērīga un objektīvi pamatota, un tā neierobežo konkurenci.

3.   Publiskā sektora struktūras nodrošina, ka maksu var samaksāt arī tiešsaistē, izmantojot plaši pieejamus pārrobežu maksāšanas pakalpojumus, bez diskriminācijas, kuras pamatā ir maksāšanas pakalpojuma sniedzēja iedibinājuma vieta, maksāšanas instrumenta izdošanas vieta vai maksājumu konta atrašanās vieta Savienībā.

4.   Ja publiskā sektora struktūras iekasē maksas, tās veic tādus pasākumus saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, ar kuriem tiek veicināta 3. panta 1. punktā minēto datu kategoriju atkalizmantošana nekomerciāliem nolūkiem, piemēram, zinātniskās pētniecības nolūkiem, un MVU un jaunuzņēmumos. Šajā ziņā publiskā sektora struktūras var arī darīt datus pieejamus par samazinātu maksu vai bez maksas, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī izglītības iestādēm. Šajā nolūkā publiskā sektora iestādes var izveidot to atkalizmantotāju kategoriju sarakstu, kuriem dati atkalizmantošanai tiek darīti pieejami par samazinātu maksu vai bez maksas. Minēto sarakstu kopā ar kritērijiem, kas izmantoti tā izveidei, publisko.

5.   Visas maksas aprēķina no izmaksām, kas saistītas ar procedūras veikšanu attiecībā uz 3. panta 1. punktā minēto datu kategoriju atkalizmantošanas pieprasījumiem un attiecas vienīgi uz nepieciešamajām izmaksām, kuras radušās saistībā ar:

6.   Maksu aprēķināšanas kritērijus un metodiku nosaka dalībvalstis, un tos publicē. Publiskā sektora struktūras publicē aprakstu par galvenajām izmaksu kategorijām un noteikumus, kas izmantoti izmaksu sadalē.

1.   Šajā pantā minēto uzdevumu veikšanai katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas kompetentās struktūras, kuru kompetencē var būt konkrētas nozares, lai palīdzētu publiskā sektora struktūrām, kuras piešķir vai atsaka piekļuvi 3. panta 1. punktā minēto datu kategoriju atkalizmantošanai. Dalībvalstis var vai nu izveidot vienu vai vairākas jaunas kompetentās struktūras, vai izmantot jau esošas publiskā sektora struktūras vai publiskā sektora struktūru iekšējos dienestus, kuri atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Kompetentās struktūras var tikt pilnvarotas piešķirt piekļuvi, ievērojot Savienības vai valsts tiesību aktus, kas paredz noteikumus par šādas piekļuves piešķiršanu, 3. panta 1. punktā minēto datu kategoriju atkalizmantošanai. Ja minētās kompetentās struktūras piešķir vai atsaka piekļuvi atkalizmantošanai, uz tām attiecas 4., 5., 6. un 9. pants.

3.   Kompetentajām struktūrām ir atbilstīgi juridiskie, finansiālie, tehniskie līdzekļi un cilvēkresursi, lai tās varētu veikt tām uzticētos pienākumus, tostarp nepieciešamās tehniskās zināšanas, lai spētu ievērot attiecīgos Savienības vai valsts tiesību aktus par piekļuves režīmiem 3. panta 1. punktā minētajām datu kategorijām.

4.   Palīdzība, kas paredzēta 1. punktā, vajadzības gadījumā ietver:

5.   Katra dalībvalsts līdz 2023. gada 24. septembrim Komisijai paziņo to kompetento struktūru identitāti, kas izraudzītas saskaņā ar 1. punktu. Katra dalībvalsts Komisijai paziņo arī par jebkādām turpmākām minēto kompetento struktūru identitātes izmaiņām.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejama visa attiecīgā informācija par 5. un 6. panta piemērošanu, un to, lai tai varētu viegli piekļūt ar vienotā informācijas punkta starpniecību. Kā vienoto informācijas punktu dalībvalstis izveido jaunu iestādi vai to izraugās no jau pastāvošām iestādēm vai struktūrām. Vienotajam informācijas punktam var būt saiknes ar nozaru, reģionāliem vai vietējiem informācijas punktiem. Ja publiskā sektora struktūras nodrošina pienācīgu atbalstu, vienotā informācijas punkta funkcijas var būt automatizētas.

2.   Vienotais informācijas punkts ir kompetents saņemt 3. panta 1. punktā minēto datu kategoriju atkalizmantošanas pieprasījumus vai informācijas pieprasījumus un nosūta tos, izmantojot automatizētos līdzekļus, ja tas ir iespējami un piemēroti, kompetentajām publiskā sektora struktūrām vai – attiecīgā gadījumā – kompetentajām struktūrām, kas minētas 7. panta 1. punktā. Vienotais informācijas punkts dara elektroniski pieejamu resursu sarakstu, kurā var meklēt un kurā ir dots pārskats par visiem pieejamajiem datu resursiem, tostarp attiecīgā gadījumā par tiem datu resursiem, kas ir pieejami nozaru, reģionālos vai vietējos informācijas punktos, un kurā ir sniegta attiecīga aprakstoša informācija par pieejamajiem datiem, tostarp vismaz informācija par datu formātu un apjomu un par to atkalizmantošanas nosacījumiem.

3.   Vienotais informācijas punkts var izveidot atsevišķu, vienkāršotu un rūpīgi dokumentētu, MVU un jaunuzņēmumiem paredzētu informācijas kanālu, kas atbilst to vajadzībām un spējām pieprasīt 3. panta 1. punktā minēto datu kategoriju atkalizmantošanu.

4.   Komisija izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kas nodrošina meklēšanai piemērotu, elektronisku valsts vienotajos informācijas punktos pieejamo datu reģistru un papildu informāciju par to, kā šajos valsts vienotajos informācijas punktos pieprasīt datus.

1.   Datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentās iestādes un datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetentās iestādes ir juridiski nošķirtas un funkcionāli neatkarīgas no jebkura datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja vai atzītas datu altruisma organizācijas. Datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetento iestāžu un datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetento iestāžu funkcijas var veikt viena un tā pati iestāde. Šajā nolūkā dalībvalstis var vai nu izveidot vienu vai vairākas jaunas iestādes, vai arī izmantot jau pastāvošās.

2.   Datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentās iestādes un datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetentās iestādes savus uzdevumus veic objektīvi, pārredzami, konsekventi, uzticami un laikus. Pildot savus uzdevumus, tās garantē godīgu konkurenci un nediskriminēšanu.

3.   Par datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetento iestāžu un datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetento iestāžu attiecīgo uzdevumu veikšanu atbildīgā augstākā vadība un darbinieki nedrīkst būt nedz to pakalpojumu izstrādātāji, ražotāji, piegādātāji, ierīkotāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai uzturētāji, kurus tie vērtē, nedz arī pilnvarotie pārstāvji kādai no minētajām personām. Tas neliedz izmantot izvērtētos pakalpojumus, kas vajadzīgi datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentās iestādes un datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetentās iestādes darbībām, vai izmantot šādus pakalpojumus personiskām vajadzībām.

4.   Datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetento iestāžu un datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetento iestāžu augstākā vadība un darbinieki neiesaistās nekādās darbībās, kas var būt pretrunā to sprieduma neatkarībai vai integritātei saistībā ar tiem uzticētajām vērtēšanas darbībām.

5.   Uzticēto uzdevumu veikšanai datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetento iestāžu un datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetento iestāžu rīcībā ir pietiekami finanšu līdzekļi un cilvēkresursi, tai skaitā nepieciešamās tehniskās zināšanas un resursi.

6.   Dalībvalsts datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentās iestādes un datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetentās iestādes Komisijai un citu dalībvalstu datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentajām iestādēm un datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetentajām iestādēm pēc pamatota pieprasījuma un bez kavēšanās sniedz informāciju, kas ir vajadzīga, lai veiktu uzdevumus, kas tām noteikti saskaņā ar šo regulu. Ja datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde un datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetentā iestāde pieprasīto informāciju uzskata par konfidenciālu saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem par komercnoslēpumu un dienesta noslēpumu, Komisija un visas citas attiecīgās datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentās iestādes un datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetentās iestādes šādu konfidencialitāti nodrošina.

1.   Publiskā sektora struktūra, fiziskā vai juridiskā persona, kurai saskaņā ar II nodaļu ir piešķirtas datu atkalizmantošanas tiesības, datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs vai atzīta datu altruisma organizācija, veic visus pienācīgos tehniskos, juridiskos un organizatoriskos pasākumus, tostarp piemēro līguma noteikumus, lai nepieļautu Savienībā turētu nepersondatu tādu nosūtīšanu vai valdību piekļuvi, ko īsteno starptautiski, ja, neskarot 2. vai 3. punktu, šāda nosūtīšana vai piekļuve būtu pretrunā Savienības vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

2.   Jebkādu trešās valsts tiesas lēmumu vai spriedumu un jebkādu trešās valsts administratīvās iestādes lēmumu, ar kuru publiskā sektora struktūrai, fiziskai vai juridiskai personai, kam saskaņā ar II nodaļu piešķirtas datu atkalizmantošanas tiesības, datu starpniecības pakalpojumu sniedzējam vai atzītai datu altruisma organizācijai, pieprasa nosūtīt Savienībā turētus nepersondatus, kas ir šīs regulas darbības jomā, vai dot tiem piekļuvi, kaut kādā veidā atzīst vai izpilda tikai tad, ja to pamatā ir starptautisks nolīgums, piemēram, savstarpējas tiesiskās palīdzības līgums, kas ir spēkā starp pieprasījuma iesniedzēju trešo valsti un Savienību, vai jebkāds šāds nolīgums starp pieprasījuma iesniedzēju trešo valsti un kādu dalībvalsti.

3.   Gadījumā, kad starptautiska nolīguma, kā minēts šā panta 2. punktā, nav, taču publiskā sektora struktūra, fiziskā vai juridiskā persona, kurai saskaņā ar II nodaļu ir piešķirtas datu atkalizmantošanas tiesības, datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs vai atzīta datu altruisma organizācija ir tāda trešās valsts tiesas lēmuma vai sprieduma vai trešās valsts administratīvās iestādes lēmuma adresāts, ar kuru pieprasa nosūtīt Savienībā turētus nepersondatus, kas ir šīs regulas darbības jomā, vai dot piekļuvi tiem, un ja šāda lēmuma izpilde radītu risku, ka adresāts pārkāpj Savienības vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus, šādu datu nosūtīšanu minētajai trešās valsts iestādei vai trešās valsts iestādes piekļuvi tiem īsteno tikai tad, ja:

4.   Ja 2. vai 3. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, publiskā sektora struktūra, fiziskā vai juridiskā persona, kurai saskaņā ar II nodaļu ir piešķirtas datu atkalizmantošanas tiesības, datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs vai atzīta datu altruisma organizācija, atbildot uz pieprasījumu un balstoties uz pamatotu pieprasījuma interpretāciju, sniedz pieļaujamo datu minimumu.

5.   Publiskā sektora struktūra, fiziskā vai juridiskā persona, kurai saskaņā ar II nodaļu piešķirtas datu atkalizmantošanas tiesības, datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs vai atzīta datu altruisma organizācija, pirms trešās valsts administratīvās iestādes pieprasījuma izpildes informē datu turētāju par minēto pieprasījumu piekļūt tā datiem, izņemot, kad pieprasījums ir saistīts ar tiesībaizsardzības mērķiem, un tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai saglabātu tiesībaizsardzības darbības efektivitāti.

1.   Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro, kad netiek pildīti pienākumi attiecībā uz nepersondatu nosūtīšanu uz trešām valstīm saskaņā ar 5. panta 14. punktu un 31. pantu, datu starpniecības pakalpojumu sniedzēju pienākums sniegt paziņojumu saskaņā ar 11. pantu, nosacījumi datu starpniecības pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar 12. pantu un nosacījumi reģistrācijai par atzītu datu altruisma organizāciju, ievērojot 18., 20., 21. un 22. pantu, un veic visus pasākumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši. Savos noteikumos par sodiem dalībvalstis ņem vērā Eiropas Datu inovācijas kolēģijas ieteikumus. Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus līdz 2023. gada 24. septembrim dara zināmus Komisijai un bez kavēšanās paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

2.   Dalībvalstis, datu starpniecības pakalpojumu sniedzējiem un atzītām datu altruisma organizācijām piemērojot sodus par šīs regulas pārkāpumiem, attiecīgā gadījumā ņem vērā šādus neizsmeļoši uzskaitītus un indikatīvus kritērijus: