search


keyboard_tab Digital Governance Act 2022/0868 LV

BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR GA HR HU IT LV LT MT NL PL PT RO SK SL SV print pdf

2022/0868 LV cercato: 'subjekti' . Output generated live by software developed by IusOnDemand srl


expand index subjekti:


whereas subjekti:


definitions:


cloud tag: and the number of total unique words without stopwords is: 1314

 

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šī regula nosaka:

a)

nosacījumus publiskā sektora struktūru turējumā esošo datu atsevišķu kategoriju atkalizmantošanai Savienībā;

b)

paziņošanas un uzraudzības sistēmu datu starpniecības pakalpojumu sniegšanai;

c)

brīvprātīgas reģistrācijas sistēmu subjektiem, kas vāc un apstrādā datus, kuri darīti pieejami altruistiskiem nolūkiem; un

d)

satvaru Eiropas Datu inovācijas kolēģijas izveidošanai.

2.   Šī regula neuzliek publiskā sektora struktūrām pienākumu atļaut datu atkalizmantošanu, kā arī neatbrīvo publiskā sektora struktūras no pienākuma ievērot konfidencialitāti saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem.

Šī regula neskar:

a)

Savienības vai valsts tiesību aktu konkrētos noteikumus par piekļuvi atsevišķām datu kategorijām vai to atkalizmantošanu, jo īpaši attiecībā uz piekļuves oficiāliem dokumentiem piešķiršanu un to izpaušanu; un

b)

publiskā sektora struktūru pienākumus, kas tām paredzēti Savienības vai valsts tiesību aktos, atļaut datu atkalizmantošanu, kā arī prasības, kas saistītas ar nepersondatu apstrādi.

Ja konkrētas nozares Savienības tiesību aktā vai valsts tiesību aktā ir noteikts, ka publiskā sektora struktūrām, datu starpniecības pakalpojumu sniedzējiem vai atzītām datu altruisma organizācijām ir jāievēro konkrētas tehniskas, administratīvas vai organizatoriskas papildprasības, tai skaitā atļauju piešķiršanas vai sertificēšanas režīms, tad tiek piemēroti arī minētā konkrētās nozares Savienības tiesību akta vai valsts tiesību akta noteikumi. Visas šādas konkrētas papildprasības ir nediskriminējošas, samērīgas un objektīvi pamatotas.

3.   Visiem personas datiem, kas tiek apstrādāti saistībā ar šo regulu, piemēro Savienības un valsts tiesību aktus par personas datu aizsardzību. Jo īpaši šī regula neskar Regulas (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725 un Direktīvas 2002/58/EK un (ES) 2016/680, tostarp attiecībā uz uzraudzības iestāžu pilnvarām un kompetencēm. Kolīzijas gadījumā starp šo regulu un Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību vai valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šādiem Savienības tiesību aktiem, pārāki ir attiecīgie Savienības vai valsts tiesību akti par personas datu aizsardzību. Šī regula nerada juridisku pamatu personas datu apstrādei, kā arī tā neietekmē tiesības un pienākumus, kas izklāstīti Regulās (ES) 2016/679 vai (ES) 2018/1725 vai Direktīvās 2002/58/EK vai (ES) 2016/680.

4.   Šī regula neskar konkurences tiesību aktu piemērošanu.

5.   Šī regula neskar dalībvalstu kompetenci attiecībā uz to darbībām, kas saistītas ar sabiedrisko drošību, aizsardzību un valsts drošību.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“dati” ir darbību, faktu vai informācijas un šādu darbību, faktu vai informācijas apkopojuma digitāls atspoguļojums, tai skaitā skaņas, vizuāla vai audiovizuāla ieraksta veidā;

2)

“atkalizmantošana” ir publiskā sektora struktūru turējumā esošu datu izmantošana, ko veic fiziskas vai juridiskas personas komerciāliem vai nekomerciāliem nolūkiem, kas nav sākotnējais nolūks, kuram dati tika sagatavoti, pildot publisko uzdevumu, izņemot datu apmaiņu starp publiskā sektora struktūrām, kas tiek veikta, vienīgi pildot to publiskos uzdevumus;

3)

“personas dati” ir personas dati, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punktā;

4)

“nepersondati” ir dati, kas nav personas dati;

5)

“piekrišana” ir piekrišana, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 11. punktā;

6)

“atļauja” ir tiesību piešķiršana datu lietotājiem apstrādāt nepersondatus;

7)

“datu subjekts” ir datu subjekts, kā minēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punktā;

8)

“datu turētājs” ir juridiska persona, tostarp publiskā sektora struktūras un starptautiskas organizācijas, vai fiziska persona, kas nav datu subjekts attiecībā uz konkrētajiem datiem, kam saskaņā ar piemērojamiem Savienības vai valsts tiesību aktiem ir tiesības dot piekļuvi atsevišķiem personas datiem vai nepersondatiem vai kopīgot tos;

9)

“datu lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kam ir likumīga piekļuve atsevišķiem personas datiem vai nepersondatiem un kurai šos datus ir tiesības, tostarp saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 personas datu gadījumā, izmantot komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem;

10)

“datu kopīgošana” nozīmē, ka datu subjekts vai datu turētājs tieši vai ar starpnieku, piemēram, saskaņā ar atvērtu vai komerciālu licenci, par maksu vai bez maksas, uz brīvprātīgas piekrišanas vai Savienības tiesību aktu vai valsts tiesību aktu pamata sniedz datus datu lietotājam šādu datu kopīgai vai individuālai lietošanai;

11)

“datu starpniecības pakalpojums” ir pakalpojums, kura mērķis ir, izmantojot tehniskus, juridiskus vai citus līdzekļus, izveidot komerciālas attiecības nolūkā kopīgot datus starp nenoteikta skaita datu subjektiem un datu turētājiem, no vienas puses, un datu lietotājiem, no otras puses, tostarp, lai īstenotu datu subjektu tiesības attiecībā uz personas datiem, izņemot vismaz:

a)

pakalpojumus, ar kuriem iegūst datus no datu turētājiem un sakopo, bagātina vai pārveido datus nolūkā pievienot tiem būtisku vērtību un izsniedz datu lietotājiem licenci izmantot rezultātā iegūtos datus, neizveidojot komerciālas attiecības starp datu turētājiem un datu lietotājiem;

b)

ar autortiesībām aizsargāta satura starpniecības pakalpojumus;

c)

pakalpojumus, ko izmanto tikai viens datu turētājs, lai darītu iespējamu minētā datu turētāja rīcībā esošo datu izmantošanu, vai ko izmanto vairākas juridiskās personas slēgtā grupā, tostarp piegādātāju vai klientu attiecību nolūkā vai līgumiski izveidotas sadarbības nolūkā, it īpaši tādu attiecību, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt ar lietu internetu savienotu objektu un ierīču funkcijas;

d)

datu kopīgošanas pakalpojumus, ko sniedz publiskā sektora struktūras, kuru mērķis nav izveidot komerciālas attiecības;

12)

“apstrāde” ir apstrāde, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 2. punktā attiecībā uz personas datiem vai definēts Regulas (ES) 2018/1807 3. panta 2. punktā attiecībā uz nepersondatiem;

13)

“piekļuve” nozīmē datu izmantošanu atbilstoši konkrētām tehniskām, juridiskām vai organizatoriskām prasībām, taču tas nebūt nenozīmē datu nosūtīšanu vai lejupielādi;

14)

“galvenā iedibinājuma vieta” juridiskas personas gadījumā ir centrālās administrācijas atrašanās vieta Savienībā;

15)

“datu kooperatīvu pakalpojumi” ir datu starpniecības pakalpojumi, ko sniedz organizatoriska struktūra, ko veido datu subjekti, viena īpašnieka uzņēmumi vai MVU, kuri ir biedri minētajā struktūrā, kuras galvenie uzdevumi ir palīdzēt saviem biedriem īstenot to tiesības attiecībā uz dažiem datiem, tostarp attiecībā uz apzinātas izvēles izdarīšanu pirms tie sniedz piekrišanu datu apstrādei, apmainīties viedokļiem par datu apstrādes nolūkiem un nosacījumiem, kas vislabāk atbilstu minētās struktūras biedru interesēm attiecībā uz to datiem, un risināt sarunas struktūras biedru vārdā par datu apstrādes nosacījumiem pirms dot atļauju apstrādāt nepersondatus vai pirms tie sniedz piekrišanu personas datu apstrādei;

16)

“datu altruisms” ir datu brīvprātīga kopīgošana, balstoties uz datu subjektu piekrišanu apstrādāt ar tiem saistītos personas datus vai uz datu turētāju dotām atļaujām izmantot to nepersondatus, nepieprasot vai nesaņemot par to atlīdzību, kas pārsniedz kompensāciju, kura saistīta ar izmaksām, kas tiem rodas, ja tie dara savus datus pieejamus tādiem vispārējas nozīmes mērķiem, kas atbilstīgā gadījumā ir paredzēti valsts tiesību aktos, piemēram, veselības aprūpe, klimata pārmaiņu apkarošana, mobilitātes uzlabošana, oficiālās statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas atvieglošana, publisko pakalpojumu uzlabošana, publiskās politikas veidošana vai vispārējas nozīmes nolūkos veikta zinātniskā pētniecība;

17)

“publiskā sektora struktūra” ir valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, publisko tiesību subjekti vai vienas vai vairāku šādu iestāžu vai viena vai vairāku šādu publisko tiesību subjektu veidotas apvienības;

18)

“publisko tiesību subjekti” ir struktūras, kurām piemīt šādas īpašības:

a)

tās ir izveidotas ar konkrētu mērķi apmierināt vispārējas nozīmes vajadzības, un tām nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura;

b)

tām ir juridiskas personas statuss;

c)

tās galvenokārt finansē valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai citi publisko tiesību subjekti, vai to pārvaldību uzrauga minētās iestādes vai subjekti, vai to vadībā, valdē vai uzraudzības padomē vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai citi publisko tiesību subjekti;

19)

“publisks uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, kurā publiskā sektora struktūrām var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme, kas izriet no tās īpašumtiesībām uz minēto uzņēmumu, finansiālas dalības minētajā uzņēmumā vai noteikumiem, kas piemērojami minētajam uzņēmumam; šīs definīcijas vajadzībām uzskata, ka publiskā sektora struktūrām ir dominējoša ietekme jebkurā no šādiem gadījumiem, kuros minētās struktūras tieši vai netieši:

a)

ir attiecīgā uzņēmuma parakstītā kapitāla lielākās daļas turētājas;

b)

kontrolē balsu vairākumu, kas saistīts ar uzņēmuma emitētajām akcijām;

c)

var iecelt vairāk nekā pusi no attiecīgā uzņēmuma vadības, valdes vai uzraudzības struktūras locekļiem;

20)

“droša apstrādes vide” ir fiziska vai virtuāla vide un organizatoriskie līdzekļi, ar ko nodrošina atbilstību Savienības tiesību aktiem, piemēram, Regulai (ES) 2016/679, jo īpaši attiecībā uz datu subjektu tiesībām, intelektuālā īpašuma tiesībām, un komercijas un statistikas konfidencialitāti, integritāti un piekļuvi, kā arī piemērojamajiem valsts tiesību aktiem un kas ļauj subjektam, kurš nodrošina drošu apstrādes vidi, noteikt un uzraudzīt visas datu apstrādes darbības, tai skaitā datu attēlošanu, uzglabāšanu, lejupielādi un eksportēšanu un atvasināto datu aprēķināšanu ar skaitļošanas algoritmiem;

21)

“juridiskais pārstāvis” ir Savienībā iedibināta fiziska vai juridiska persona, kas nepārprotami izraudzīta rīkoties tāda datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja vai subjekta vārdā, kas nav iedibināts Savienībā un kurš vispārējas nozīmes mērķiem apkopo datus, ko uz datu altruisma pamata darījušas pieejamus fiziskas vai juridiskas personas, un pie kuras datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentās iestādes un datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetentās iestādes var vērsties papildus vai datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja vai subjekta vietā saistībā ar pienākumiem, kas paredzēti šajā regulā, tostarp, saistībā ar izpildes nodrošināšanas procedūru uzsākšanu pret neatbilstīgu datu starpniecības pakalpojumu sniedzēju vai subjektu, kas nav iedibināts Savienībā.

II NODAĻA

Publiskā sektora struktūru turējumā esošu aizsargātu datu atsevišķu kategoriju atkalizmantošana

10. pants

Datu starpniecības pakalpojumi

Turpmāk minēto datu starpniecības pakalpojumu sniegšanā ievēro 12. pantu, un uz tiem attiecas paziņošanas procedūra:

a)

starpniecības pakalpojumi starp datu turētājiem un iespējamiem datu lietotājiem, tai skaitā tehnisko vai citu līdzekļu pieejamības nodrošināšana šādu pakalpojumu izmantošanai; minēto pakalpojumu vidū var būt divpusēja vai daudzpusēja datu apmaiņa vai tādu platformu vai datubāzu izveide, kas ļauj apmainīties ar datiem vai tos kopīgi izmantot, kā arī citas konkrētas infrastruktūras izveide datu turētāju savienošanai ar datu lietotājiem;

b)

starpniecības pakalpojumi starp datu subjektiem, kas cenšas savus personas datus darīt pieejamus, vai fiziskām personām, kas cenšas padarīt pieejamus nepersondatus, un iespējamiem datu lietotājiem, tai skaitā tehnisko vai citu līdzekļu pieejamības nodrošināšana šādu pakalpojumu izmantošanai un jo īpaši Regulā (ES) 2016/679 paredzēto datu subjektu tiesību īstenošanas nodrošināšana;

c)

datu kooperatīvu pakalpojumi.

11. pants

Datu starpniecības pakalpojumu sniedzēju paziņojumi

1.   Datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs, kurš ir paredzējis sniegt 10. pantā minētos datu starpniecības pakalpojumus, iesniedz paziņojumu datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentajai iestādei.

2.   Šajā regulā, neskarot Savienības tiesību aktus, kas regulē pārrobežu darbības attiecībā uz kaitējumu un ar tām saistītas procedūras, uzskata, ka datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs, kurš ir iedibināts vairākās dalībvalstīs, ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā atrodas tā galvenā iedibinājuma vieta.

3.   Datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs, kas nav iedibināts Savienībā, bet kas Savienībā piedāvā 10. pantā minētos datu starpniecības pakalpojumus, vienā no tām dalībvalstīm, kurā tiek sniegti minētie pakalpojumi, ieceļ juridisko pārstāvi.

Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs juridisko pārstāvi pilnvaro tā, lai datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentās iestādes vai datu subjekti un datu turētāji pie tā papildus vai datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja vietā vērstos visos jautājumos, kas ir saistīti ar sniegtajiem datu starpniecības pakalpojumiem. Juridiskais pārstāvis sadarbojas ar datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentajām iestādēm un pēc pieprasījuma tām visaptveroši izklāsta darbības, ko datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir veicis, un noteikumus, ko tas ir ieviesis, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

Uzskata, ka datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā atrodas tā juridiskais pārstāvis. Tas, ka datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs ieceļ juridisko pārstāvi, neskar tiesiskās prasības, ko varētu celt pret pašu datu starpniecības pakalpojumu sniedzēju.

4.   Pēc paziņojuma iesniegšanas saskaņā ar 1. punktu datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs var sākt darbību, ievērojot šajā nodaļā paredzētos nosacījumus.

5.   Šā panta 1. punktā minētā paziņojuma iesniegšana datu starpniecības pakalpojumu sniedzējam dod tiesības sniegt datu starpniecības pakalpojumus visās dalībvalstīs.

6.   Šā panta 1. punktā minētajā paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

a)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja nosaukumu;

b)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja juridisko statusu, formu, īpašumtiesību struktūru, attiecīgos meitasuzņēmumus un, ja datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts komercreģistrā vai citā līdzīgā publiskā reģistrā, tā reģistrācijas numuru;

c)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja galvenās iedibinājuma vietas adresi Savienībā, ja tāda ir, un attiecīgā gadījumā filiāles citā dalībvalstī vai juridiskā pārstāvja adresi;

d)

publisku tīmekļa vietni, kur var atrast pilnīgu un atjauninātu informāciju par datu starpniecības pakalpojumu sniedzēju un darbībām, tostarp vismaz a), b), c) un f) apakšpunktā minēto informāciju;

e)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja kontaktpersonas un kontaktinformāciju;

f)

tā datu starpniecības pakalpojuma aprakstu, kuru datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir paredzējis sniegt, un norādi par tām 10. pantā uzskaitītajām kategorijām, pie kurām šāds datu starpniecības pakalpojums pieder;

g)

paredzēto darbības sākšanas datumu, ja tas atšķiras no paziņojuma datuma.

7.   Datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde nodrošina, lai paziņošanas procedūra nebūtu diskriminējoša un neradītu konkurences kropļojumus.

8.   Pēc datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde vienas nedēļas laikā pēc pienācīgi un pilnīgi aizpildīta paziņojuma izdod standartizētu izziņu, kurā apstiprināts, ka datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir iesniedzis 1. punktā minēto paziņojumu un ka paziņojumā ir iekļauta 6. punktā minētā informācija.

9.   Pēc datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde apstiprina, ka datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs atbilst šā panta un 12. panta nosacījumiem. Pēc šāda apstiprinājuma saņemšanas minētais datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs savā rakstiskajā un mutiskajā saziņā var izmantot marķējumu “Savienībā atzīts datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs”, kā arī vienotu logotipu.

Lai nodrošinātu, ka Savienībā atzīti datu starpniecības pakalpojumu sniedzēji ir viegli identificējami visā Savienībā, Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka vienotā logotipa dizainu. Savienībā atzīti datu starpniecības pakalpojumu sniedzēji katrā tiešsaistes un bezsaistes publikācijā, kas attiecas uz to datu starpniecības darbībām, skaidri norāda vienoto logotipu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 33. panta 2. punktā.

10.   Datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde bez kavēšanās elektroniski paziņo Komisijai par katru jaunu paziņojumu. Komisija uztur un regulāri atjaunina visu to datu starpniecības pakalpojumu sniedzēju publisku reģistru, kuri sniedz pakalpojumus Savienībā. Informāciju, kas minēta 6. punkta a), b), c), d), f) un g) apakšpunktā, publicē publiskajā reģistrā.

11.   Datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde var iekasēt maksu par paziņojumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Šāda maksa ir samērīga un objektīva, un tās pamatā ir administratīvās izmaksas, kas saistītas ar atbilstības uzraudzību un citām ar datu starpniecības pakalpojumu paziņojumiem saistītām datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetento iestāžu tirgus kontroles darbībām. Attiecībā uz MVU un jaunuzņēmumiem datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde var iekasēt samazinātu maksu vai atcelt maksu.

12.   Datu starpniecības pakalpojumu sniedzēji datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentajai iestādei paziņo par jebkādām izmaiņām informācijā, kas sniegta, ievērojot 6. punktu, 14 dienu laikā no dienas, kurā izmaiņas notikušas.

13.   Ja datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs izbeidz savu darbību, tas 15 dienu laikā par to paziņo datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentajai iestādei, kura noteikta, ievērojot 1., 2. un 3. punktu.

14.   Datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde bez kavēšanās elektroniski paziņo Komisijai par katru 12. un 13. punktā minēto paziņojumu. Komisija attiecīgi atjaunina Savienības datu starpniecības pakalpojumu sniedzēju publisko reģistru.

12. pants

Datu starpniecības pakalpojumu sniegšanas nosacījumi

Regulas 10. pantā minēto datu starpniecības pakalpojumu sniegšanai piemēro šādus nosacījumus:

a)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs datus, attiecībā uz kuriem tas sniedz datu starpniecības pakalpojumus, neizmanto citos nolūkos, kā tikai, lai nodotu tos datu lietotāju rīcībā, un sniedz datu starpniecības pakalpojumus, izmantojot atsevišķu juridisku personu;

b)

komercnoteikumus, tostarp cenu noteikšanu, par datu starpniecības pakalpojumu sniegšanu datu turētājam vai datu lietotājam nepadara atkarīgus no tā, vai datu turētājs vai datu lietotājs izmanto citus pakalpojumus, ko sniedz tas pats datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs vai saistīts subjekts, un, ja tā, tad cik lielā mērā datu turētājs vai datu lietotājs izmanto citus pakalpojumus;

c)

datus, kas savākti par jebkādu fiziskas vai juridiskas personas darbību, lai sniegtu datu starpniecības pakalpojumu, tostarp tādus kā datums, laiks un ģeolokācijas dati, darbības ilgums, tādas saiknes ar citām fiziskām vai juridiskām personām, kuras izveidojusi persona, kas lieto datu starpniecības pakalpojumu, izmanto tikai minētā datu starpniecības pakalpojuma pilnveidošanai, no kā var izrietēt datu izmantošana krāpšanas atklāšanas vai kiberdrošības nolūkos, un pēc pieprasījuma tos dara pieejamus datu turētājiem;

d)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs veicina datu apmaiņu tādā formātā, kādā tos ir saņēmis no datu subjekta vai datu turētāja, pārveido datus konkrētos formātos tikai ar mērķi uzlabot sadarbspēju nozarē un starp tām vai tad, ja to pieprasa datu lietotājs vai ja tas noteikts Savienības tiesību aktos, vai lai nodrošinātu saskaņotību ar starptautiskiem vai Eiropas datu standartiem, un datu subjektiem vai datu turētājiem piedāvā atteikšanās iespēju attiecībā uz minēto pārveidošanu, ja vien pārveidošana nav prasīta Savienības tiesību aktos;

e)

datu starpniecības pakalpojumos var ietvert to, ka datu turētājiem vai datu subjektiem piedāvā konkrētus papildu rīkus un pakalpojumus konkrētam datu apmaiņas sekmēšanas nolūkam, piemēram, pagaidu glabāšanu, pārraudzīšanu, pārveidošanu, anonimizāciju un pseidonimizāciju, šādus rīkus izmantojot tikai pēc nepārprotama datu turētāja vai datu subjekta pieprasījuma vai apstiprinājuma, un šajā kontekstā piedāvātos trešo personu rīkus neizmantojot citiem nolūkiem;

f)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka procedūra, ar kuru piekļūst tā pakalpojumam, ir taisnīga, pārredzama un nediskriminējoša gan attiecībā uz datu subjektiem un datu turētājiem, gan attiecībā uz datu lietotājiem, tostarp attiecībā uz pakalpojuma cenu un noteikumiem;

g)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs attiecībā uz personām, kuras cenšas iegūt piekļuvi, izmantojot tā datu starpniecības pakalpojumus, ievieš procedūras, lai nepieļautu krāpniecisku vai ļaunprātīgu praksi

h)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs savas maksātnespējas gadījumā nodrošina saprātīgu savu datu starpniecības pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību un, ja šādi datu starpniecības pakalpojumi nodrošina datu glabāšanu, ievieš mehānismus, kas ļauj datu turētājiem un datu lietotājiem piekļūt saviem datiem, tos nosūtīt vai izgūt un, ja šādi datu starpniecības pakalpojumi tiek sniegti starp datu subjektiem un datu lietotājiem, sniedz iespēju datu subjektiem īstenot savas tiesības;

i)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu sadarbspēju ar citiem datu starpniecības pakalpojumiem, tai skaitā izmantojot vispārpieņemtus atvērtus standartus nozarē, kurā datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs darbojas;

j)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs ievieš atbilstīgus tehniskus, juridiskus un organizatoriskus pasākumus, lai nepieļautu nepersondatu nosūtīšanu vai piekļuvi tiem, kas ir nelikumīga saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem;

k)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs bez kavēšanās datu turētājus informē, ja ar nepersondatiem, ko tas ir kopīgojis, ir notikusi neatļauta nosūtīšana, piekļuve vai izmantošana;

l)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs veic nepieciešamos pasākumus, lai nepersondatu glabāšanai, apstrādei un nosūtīšanai nodrošinātu piemērotu drošības līmeni, un datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs papildus nodrošina visaugstāko drošības līmeni no konkurences viedokļa sensitīvas informācijas glabāšanai un nosūtīšanai;

m)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs, kurš piedāvā pakalpojumus datu subjektiem, rīkojas datu subjektu interesēs, ja tas veicina tos izmantot tiesības, jo īpaši, pirms datu subjektu piekrišanas kodolīgā, pārredzamā, saprotamā un viegli pieejamā veidā informējot un attiecīgā gadījumā konsultējot datu subjektus par to, kā datu lietotājiem paredzēts datus izmantot, un par standarta noteikumiem, kas saistīti ar šādu izmantošanu;

n)

ja datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs nodrošina rīkus, ar ko iegūst datu subjektu piekrišanu vai atļaujas apstrādāt datus, kurus datu turētāji ir darījuši pieejamus, tas attiecīgā gadījumā precizē tās trešās valsts jurisdikciju, kurā datu izmantošana ir paredzēta, un datu subjektiem nodrošina rīkus gan piekrišanai, gan piekrišanas atsaukšanai un datu turētājiem – rīkus gan datu apstrādes atļaušanai, gan atļaujas atsaukšanai;

o)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzējam ir datu starpniecības darbību reģistrācijas žurnāls.

15. pants

Izņēmumi

Šī nodaļa neattiecas uz atzītām datu altruisma organizācijām vai citām bezpeļņas organizācijām tiktāl, cik to darbība sastāv no centieniem vispārējās nozīmes mērķiem vākt datus, ko fiziskas vai juridiskas personas darījušas pieejamus uz datu altruisma pamata, ja vien minēto organizāciju un subjektu mērķis nav izveidot komerciālas attiecības ar nenoteikta skaita datu subjektiem un datu turētājiem, no vienas puses, un datu lietotājiem, no otras puses.

IV NODAĻA

Datu altruisms

16. pants

Valsts pasākumi datu altruisma jomā

Dalībvalstis var ieviest vai nu organizatoriskus, vai tehniskus pasākumus, vai abus, datu altruisma veicināšanai. Šajā nolūkā dalībvalstis var noteikt valsts politiku attiecībā uz datu altruismu. Ar minēto valsts politiku var jo īpaši datu subjektiem palīdzēt savus publiskā sektora struktūrās turējumā esošus personas datus brīvprātīgi darīt pieejamus datu altruisma vajadzībām un noteikt nepieciešamo informāciju, kas ir sniedzama datu subjektiem attiecībā uz to datu atkalizmantošanu vispārējas nozīmes mērķiem.

Ja dalībvalstī šāda valsts politika tiek izstrādāta, tā paziņo par to Komisijai.

18. pants

Vispārīgas reģistrācijas prasības

Lai kvalificētos reģistrācijai publiskajā valsts reģistrā, kurā reģistrētas atzītas datu altruisma organizācijas, subjekts:

a)

veic datu altruisma darbības;

b)

ir juridiska persona, kas, ievērojot valsts tiesību aktus, ir iedibināta, lai tiektos pēc vispārējās nozīmes mērķiem, kas atbilstīgā gadījumā ir paredzēti valsts tiesību aktos;

c)

darbojas pēc bezpeļņas principa un ir juridiski neatkarīgs no citiem subjektiem, kas darbojas, lai gūtu peļņu;

d)

savas datu altruisma darbības veic, izmantojot struktūru, kuras funkcijas ir nošķirtas no citām tā darbībām;

e)

atbilst 22. panta 1. punktā minētajam noteikumu kopumam vēlākais 18 mēnešus pēc datuma, kad stājušies spēkā minētajā punktā paredzētie deleģētie akti.

19. pants

Atzītu datu altruisma organizāciju reģistrācija

1.   Subjekts, kurš atbilst 18. panta prasībām, var iesniegt pieteikumu reģistrācijai publiskajā valsts reģistrā, kurā reģistrētas atzītas datu altruisma organizācijas, tajā dalībvalstī, kurā tas ir iedibināts.

2.   Subjekts, kurš atbilst 18. panta prasībām un kurš ir iedibināts vairāk nekā vienā dalībvalstī, var iesniegt pieteikumu reģistrācijai publiskajā valsts reģistrā, kurā reģistrētas atzītas datu altruisma organizācijas, tajā dalībvalstī, kurā ir tā galvenā iedibinājuma vieta.

3.   Subjekts, kurš atbilst 18. panta prasībām, bet kas nav iedibināts Savienībā, ieceļ juridisko pārstāvi vienā no tām dalībvalstīm, kurās tiek piedāvāti datu altruisma pakalpojumi.

Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, subjekts juridisko pārstāvi pilnvaro tā, lai datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetentās iestādes vai datu subjekti un datu turētāji pie tā papildus vai subjekta vietā vērstos visos ar minēto subjektu saistītajos jautājumos. Juridiskais pārstāvis sadarbojas ar datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetentajām iestādēm un pēc pieprasījuma tām visaptveroši izklāsta darbības, ko subjekts ir veicis, un noteikumus, ko subjekts ir ieviesis, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

Uzskata, ka subjekts ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā atrodas tā juridiskais pārstāvis. Šāds subjekts minētajā dalībvalstī var iesniegt pieteikumu reģistrācijai publiskajā valsts reģistrā, kurā reģistrētas atzītas datu altruisma organizācijas. Tas, ka subjekts ir iecēlis juridisko pārstāvi, neskar tiesiskās prasības, ko varētu celt pret pašu subjektu.

4.   Šā panta 1., 2., un 3. punktā minētajos reģistrācijas pieteikumos iekļauj šādu informāciju:

a)

subjekta nosaukumu;

b)

subjekta juridisko statusu, formu un, ja subjekts ir reģistrēts publiskā valsts reģistrā, tā reģistrācijas numuru;

c)

attiecīgā gadījumā – subjekta statūtus;

d)

subjekta ienākumu avotus;

e)

subjekta galvenās iedibinājuma vietas adresi Savienībā, ja tāda ir, un attiecīgā gadījumā filiāles adresi citā dalībvalstī vai juridiskā pārstāvja adresi;

f)

publisku tīmekļa vietni, kur var atrast pilnīgu un atjauninātu informāciju par subjektu un darbībām, tostarp vismaz a), b), d), e) un h) apakšpunktā minēto informāciju;

g)

subjekta kontaktpersonas un kontaktinformāciju;

h)

vispārējas nozīmes mērķi, ko tas ir paredzējis sekmēt ar datu vākšanu;

i)

to datu veidu, kurus subjekts plāno kontrolēt vai apstrādāt, un personas datu gadījumā – norādi par personas datu kategorijām;

j)

jebkādus citus dokumentus, kas apliecina atbilstību 18. panta prasībām.

5.   Ja subjekts ir iesniedzis visu vajadzīgo informāciju, kas minēta 4. punktā, un pēc tam, kad datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetentā iestāde ir izvērtējusi pieteikumu reģistrācijai un atzinusi, ka subjekts atbilst 18. panta prasībām, tā 12 nedēļu laikā pēc pieteikuma reģistrācijai saņemšanas subjektu reģistrē publiskajā valsts reģistrā, kurā reģistrētas atzītas datu altruisma organizācijas. Reģistrācija ir derīga visās dalībvalstīs.

Datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetentā iestāde par jebkādu reģistrāciju paziņo Komisijai. Komisija minēto reģistrāciju iekļauj publiskajā Savienības reģistrā, kurā reģistrētas atzītas datu altruisma organizācijas.

6.   Informāciju, kas minētā 4. punkta a), b), f), g) un h) apakšpunktā, publicē attiecīgajā publiskajā valsts reģistrā, kurā reģistrētas atzītas datu altruisma organizācijas.

7.   Atzīta datu altruisma organizācija attiecīgajai datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetentajai iestādei paziņo par jebkādām izmaiņām informācijā, kas sniegta, ievērojot 4. punktu, 14 dienu laikā no dienas, kurā izmaiņas ir veiktas.

Datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetentā iestāde bez kavēšanās elektroniski paziņo Komisijai par katru šādu paziņojumu. Uz šāda paziņojuma pamata Komisija bez kavēšanās atjaunina publisko Savienības reģistru, kurā reģistrētas atzītas datu altruisma organizācijas.

22. pants

Noteikumu kopums

1.   Komisija saskaņā ar 32. pantu pieņem deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu, izveidojot noteikumu kopumu, kurā izklāsta:

a)

informācijas prasības, kas ir piemērotas, lai pirms piekrišanas datu altruismam vai tā atļaušanas datu subjektiem un datu turētājiem nodrošinātu pietiekami sīki, skaidri un pārredzami izstrādātu informāciju par datu izmantošanu, par rīkiem, ar ko sniedz un atsauc piekrišanu un atļauju, un par pasākumiem, kas tiek veikti, lai izvairītos no ļaunprātīgas to datu izmantošanas, kuri ir kopīgoti ar datu altruisma organizāciju;

b)

tehniskas un drošības prasības, kas ir piemērotas, lai nodrošinātu pienācīgu drošības līmeni datu glabāšanai un apstrādei, kā arī rīkiem, ar ko sniedz un atsauc piekrišanu vai atļauju;

c)

komunikācijas ceļvežus, kuros tiek piemērota daudzdisciplīnu pieeja, lai attiecīgo ieinteresēto personu vidū, īpaši datu turētāju un to datu subjektu vidū, kuri, iespējams, kopīgotu savus datus, uzlabotu informētību par datu altruismu, par nosaukumu “Savienībā atzīta datu altruisma organizācija” un par noteikumu kopumu;

d)

ieteikumus saistībā ar attiecīgiem sadarbspējas standartiem.

2.   Šā panta 1. punktā minēto noteikumu kopumu sagatavo, cieši sadarbojoties ar datu altruisma organizācijām un attiecīgām ieinteresētajām personām.

25. pants

Eiropas datu altruisma piekrišanas veidlapa

1.   Lai atvieglotu uz datu altruisma pamata veikto datu vākšanu, Komisija, apspriedusies ar Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, ņemdama vērā Eiropas Datu inovācijas kolēģijas padomu un pienācīgi iesaistīdama attiecīgās ieinteresētās personas, pieņem īstenošanas aktus, ar ko tiek izveidota un pilnveidota Eiropas datu altruisma piekrišanas veidlapa. Veidlapa dod iespēju saņemt piekrišanu vai atļauju visās dalībvalstīs vienotā formātā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 33. panta 2. punktā.

2.   Eiropas datu altruisma piekrišanas veidlapā izmanto modulāru pieeju, kas ļauj to pielāgot konkrētām nozarēm un dažādām vajadzībām.

3.   Ja tiek sniegti personas dati, ar Eiropas datu altruisma piekrišanas veidlapu tiek nodrošināts, ka datu subjekti atbilstoši Regulas (ES) 2016/679 prasībām var izteikt piekrišanu konkrētai datu apstrādes darbībai vai to atsaukt.

4.   Veidlapa ir pieejama tādā veidā, lai to var izdrukāt uz papīra un tā ir viegli saprotama, kā arī elektroniskā, mašīnlasāmā formā.

V NODAĻA

Kompetentās iestādes un procesuālie noteikumi

37. pants

Pārejas noteikumi

subjekti, kas 2022. gada 23. jūnijā sniedz 10. pantā minētos datu starpniecības pakalpojumus, III nodaļā noteiktos pienākumus izpilda līdz 2025. gada 24. septembrim.

38. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2023. gada 24. septembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 30. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

B. LE MAIRE


(1)  OV C 286, 16.7.2021., 38. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2022. gada 6. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 16. maija lēmums.

(3)  Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1239 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES (OV L 198, 25.7.2019., 64. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1056 (2020. gada 15. jūlijs) par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju (OV L 249, 31.7.2020., 33. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/40/ES (2010. gada 7. jūlijs) par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem (OV L 207, 6.8.2010, 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1807 (2018. gada 14. novembris) par satvaru nepersondatu brīvai apritei Eiropas Savienībā (OV L 303, 28.11.2018., 59. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019, 56. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(25)  Komisijas Regula (ES) Nr. 557/2013 (2013. gada 17. jūnijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku attiecībā uz konfidenciālu datu pieejamību zinātniskiem nolūkiem un ar ko atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 831/2002 (OV L 164, 18.6.2013., 16. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/9/EK (1996. gada 11. marts) par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.).

(30)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(31)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.).

(33)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).



whereas









keyboard_arrow_down