search


keyboard_tab Digital Governance Act 2022/0868 LV

BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR GA HR HU IT LV LT MT NL PL PT RO SK SL SV print pdf

2022/0868 LV cercato: 'spēkā' . Output generated live by software developed by IusOnDemand srl


expand index spēkā:


whereas spēkā:


definitions:


cloud tag: and the number of total unique words without stopwords is: 770

 

18. pants

Vispārīgas reģistrācijas prasības

Lai kvalificētos reģistrācijai publiskajā valsts reģistrā, kurā reģistrētas atzītas datu altruisma organizācijas, subjekts:

a)

veic datu altruisma darbības;

b)

ir juridiska persona, kas, ievērojot valsts tiesību aktus, ir iedibināta, lai tiektos pēc vispārējās nozīmes mērķiem, kas atbilstīgā gadījumā ir paredzēti valsts tiesību aktos;

c)

darbojas pēc bezpeļņas principa un ir juridiski neatkarīgs no citiem subjektiem, kas darbojas, lai gūtu peļņu;

d)

savas datu altruisma darbības veic, izmantojot struktūru, kuras funkcijas ir nošķirtas no citām tā darbībām;

e)

atbilst 22. panta 1. punktā minētajam noteikumu kopumam vēlākais 18 mēnešus pēc datuma, kad stājušies spēkā minētajā punktā paredzētie deleģētie akti.

30. pants

Eiropas Datu inovācijas kolēģijas uzdevumi

Eiropas Datu inovācijas kolēģijai ir šādi uzdevumi:

a)

konsultēt Komisiju un palīdzēt tai izstrādāt publiskā sektora struktūru un kompetento struktūru, kuras minētas 7. panta 1. punktā, konsekventu praksi, apstrādājot pieprasījumus 3. panta 1. punktā minēto datu kategoriju atkalizmantošanai;

b)

konsultēt Komisiju un palīdzēt tai izstrādāt visā Savienībā konsekventu praksi datu altruisma jomā;

c)

konsultēt Komisiju un palīdzēt tai izstrādāt konsekventu praksi datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentajām iestādēm un datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetentajām iestādēm, kad tās piemēro prasības datu starpniecības pakalpojumu sniedzējiem un atzītām datu altruisma organizācijām;

d)

konsultēt Komisiju un palīdzēt tai izstrādāt konsekventas pamatnostādnes par to, kā šīs regulas kontekstā vislabāk aizsargāt komerciāli sensitīvus nepersondatus, jo īpaši komercnoslēpumus, kā arī tādus nepersondatus, kas ir ar intelektuālā īpašuma tiesībām aizsargāts saturs, no nelikumīgas piekļuves, kuras dēļ var notikt intelektuālā īpašuma zādzība vai rūpnieciskā spiegošana;

e)

konsultēt Komisiju un palīdzēt tai izstrādāt konsekventas pamatnostādnes kiberdrošības prasībām, kas attiecas uz datu apmaiņu un glabāšanu;

f)

konsultēt Komisiju, jo īpaši, ņemot vērā standartizācijas organizāciju sniegto informāciju, par to, kā noteikt prioritātes starpnozaru standartiem, kurus paredzēts izmantot un izstrādāt datu izmantošanai un datu starpnozaru kopīgošanai starp topošajām kopīgajām Eiropas datu telpām, starpnozaru salīdzināšanai un paraugprakses apmaiņai attiecībā uz nozares prasībām drošībai un piekļuves procedūrām, vienlaikus ņemot vērā nozarei specifiskās standartizācijas darbības, jo īpaši, precizējot un nošķirot starpnozaru standartus un praksi no nozaru standartiem un prakses;

g)

palīdzēt Komisijai, jo īpaši, ņemot vērā standartizācijas organizāciju sniegto informāciju, risināt iekšējā tirgus sadrumstalotības un datu ekonomikas jautājumu iekšējā tirgū, šim nolūkam uzlabojot datu savstarpējo pārrobežu, starpnozaru izmantojamību, kā arī datu kopīgošanas pakalpojumus starp dažādām nozarēm un domēniem un pamatojoties uz spēkā esošajiem Eiropas, starptautiskajiem vai valsts standartiem, cita starpā ar mērķi mudināt izveidot kopīgas Eiropas datu telpas;

h)

ierosināt pamatnostādnes kopīgām Eiropas datu telpām, proti, kādam nolūkam vai kādai nozarei specifiskas vai starp nozarēm sadarbspējīgas kopējo standartu un prakses sistēmas, lai kopīgotu vai kopīgi apstrādātu datus cita starpā jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei, zinātniskai pētniecībai vai pilsoniskās sabiedrības iniciatīvām, šādos kopīgos standartos un praksē ņemot vērā spēkā esošos standartus, ievērojot konkurences noteikumus un nodrošinot nediskriminējošu piekļuvi visiem dalībniekiem, ar mērķi atvieglot datu kopīgošanu Savienībā un izmantot esošo un turpmāko datu telpu potenciālu, cita starpā pievēršoties:

i)

starpnozaru standartiem, kurus paredzēts izmantot un izstrādāt datu izmantošanai un datu starpnozaru kopīgošanai, starpnozaru salīdzināšanai un paraugprakses apmaiņai attiecībā uz nozares prasībām drošībai un piekļuves procedūrām, vienlaikus ņemot vērā nozarei specifiskās standartizācijas darbības, jo īpaši, precizējot un nošķirot starpnozaru standartus un praksi no nozaru standartiem un prakses;

ii)

prasībām novērst šķēršļus iekļūšanai tirgū un nepieļaut atkarību no viena pakalpojumu sniedzēja – ar mērķi nodrošināt godīgu konkurenci un sadarbspēju;

iii)

pienācīgai likumīgas datu nosūtīšanas aizsardzībai uz trešām valstīm, tostarp garantijām, lai nepieļautu ar Savienības tiesību aktiem aizliegtu nosūtīšanu;

iv)

pienācīgai un nediskriminējošai attiecīgu ieinteresēto personu pārstāvībai kopīgu Eiropas datu telpu pārvaldībā;

v)

kiberdrošības prasību ievērošanai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

i)

sekmēt dalībvalstu sadarbību, lai izstrādātu saskaņotus nosacījumus, kas atļauj 3. panta 1. punktā minēto publiskā sektora struktūru turējumā esošo datu kategoriju atkalizmantošanu iekšējā tirgū;

j)

sekmēt datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetento iestāžu un datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetento iestāžu sadarbību, izmantojot spēju veidošanu un informācijas apmaiņu, jo īpaši, ieviešot metodes efektīvai informācijas apmaiņai attiecībā uz datu starpniecības pakalpojumu sniedzējiem paredzēto paziņošanas procedūru un atzītu datu altruisma organizāciju reģistrāciju un uzraudzību, tostarp maksas vai sodu noteikšanas koordināciju, kā arī sekmēt datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetento iestāžu un datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetento iestāžu sadarbību attiecībā uz starptautisko piekļuvi datiem un datu nosūtīšanu;

k)

konsultēt Komisiju un palīdzēt tai izvērtēt, vai būtu jāpieņem 5. panta 11. un 12. punktā minētie īstenošanas akti;

l)

konsultēt Komisiju un palīdzēt tai izstrādāt Eiropas datu altruisma piekrišanas veidlapu saskaņā ar 25. panta 1. punktu;

m)

konsultēt Komisiju, kā uzlabot starptautisko normatīvo vidi saistībā ar nepersondatiem, tostarp standartizāciju.

VII NODAĻA

Starptautiskā piekļuve un nosūtīšana

31. pants

Starptautiskā piekļuve un nosūtīšana

1.   Publiskā sektora struktūra, fiziskā vai juridiskā persona, kurai saskaņā ar II nodaļu ir piešķirtas datu atkalizmantošanas tiesības, datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs vai atzīta datu altruisma organizācija, veic visus pienācīgos tehniskos, juridiskos un organizatoriskos pasākumus, tostarp piemēro līguma noteikumus, lai nepieļautu Savienībā turētu nepersondatu tādu nosūtīšanu vai valdību piekļuvi, ko īsteno starptautiski, ja, neskarot 2. vai 3. punktu, šāda nosūtīšana vai piekļuve būtu pretrunā Savienības vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

2.   Jebkādu trešās valsts tiesas lēmumu vai spriedumu un jebkādu trešās valsts administratīvās iestādes lēmumu, ar kuru publiskā sektora struktūrai, fiziskai vai juridiskai personai, kam saskaņā ar II nodaļu piešķirtas datu atkalizmantošanas tiesības, datu starpniecības pakalpojumu sniedzējam vai atzītai datu altruisma organizācijai, pieprasa nosūtīt Savienībā turētus nepersondatus, kas ir šīs regulas darbības jomā, vai dot tiem piekļuvi, kaut kādā veidā atzīst vai izpilda tikai tad, ja to pamatā ir starptautisks nolīgums, piemēram, savstarpējas tiesiskās palīdzības līgums, kas ir spēkā starp pieprasījuma iesniedzēju trešo valsti un Savienību, vai jebkāds šāds nolīgums starp pieprasījuma iesniedzēju trešo valsti un kādu dalībvalsti.

3.   Gadījumā, kad starptautiska nolīguma, kā minēts šā panta 2. punktā, nav, taču publiskā sektora struktūra, fiziskā vai juridiskā persona, kurai saskaņā ar II nodaļu ir piešķirtas datu atkalizmantošanas tiesības, datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs vai atzīta datu altruisma organizācija ir tāda trešās valsts tiesas lēmuma vai sprieduma vai trešās valsts administratīvās iestādes lēmuma adresāts, ar kuru pieprasa nosūtīt Savienībā turētus nepersondatus, kas ir šīs regulas darbības jomā, vai dot piekļuvi tiem, un ja šāda lēmuma izpilde radītu risku, ka adresāts pārkāpj Savienības vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus, šādu datu nosūtīšanu minētajai trešās valsts iestādei vai trešās valsts iestādes piekļuvi tiem īsteno tikai tad, ja:

a)

trešās valsts sistēmā ir noteikts, ka šāds lēmums vai spriedums ir jāpamato un tam jābūt samērīgam un ka šādam tiesas lēmumam vai spriedumam jābūt pietiekami konkrētam, piemēram, izklāstot pietiekamu saikni ar konkrētām aizdomās turētām personām vai pārkāpumiem;

b)

adresāta pamatotais iebildums ir izskatāms trešās valsts kompetentā tiesā; un

c)

trešās valsts kompetentā tiesa, kas izdevusi lēmumu vai spriedumu vai pārskata administratīvas iestādes lēmumu, saskaņā ar minētās trešās valsts tiesību aktiem ir pilnvarota pienācīgi ņemt vērā to datu sniedzēja attiecīgās juridiskās intereses, kuri ir aizsargāti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

4.   Ja 2. vai 3. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, publiskā sektora struktūra, fiziskā vai juridiskā persona, kurai saskaņā ar II nodaļu ir piešķirtas datu atkalizmantošanas tiesības, datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs vai atzīta datu altruisma organizācija, atbildot uz pieprasījumu un balstoties uz pamatotu pieprasījuma interpretāciju, sniedz pieļaujamo datu minimumu.

5.   Publiskā sektora struktūra, fiziskā vai juridiskā persona, kurai saskaņā ar II nodaļu piešķirtas datu atkalizmantošanas tiesības, datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs vai atzīta datu altruisma organizācija, pirms trešās valsts administratīvās iestādes pieprasījuma izpildes informē datu turētāju par minēto pieprasījumu piekļūt tā datiem, izņemot, kad pieprasījums ir saistīts ar tiesībaizsardzības mērķiem, un tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai saglabātu tiesībaizsardzības darbības efektivitāti.

VIII NODAĻA

Deleģēšana un komiteju procedūra

32. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 5. panta 13. punktā un 22. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2022. gada 23. jūnija.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 13. punktā un 22. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 5. panta 13. punktu vai 22. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

38. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2023. gada 24. septembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 30. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

B. LE MAIRE


(1)  OV C 286, 16.7.2021., 38. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2022. gada 6. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 16. maija lēmums.

(3)  Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1239 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES (OV L 198, 25.7.2019., 64. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1056 (2020. gada 15. jūlijs) par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju (OV L 249, 31.7.2020., 33. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/40/ES (2010. gada 7. jūlijs) par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem (OV L 207, 6.8.2010, 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1807 (2018. gada 14. novembris) par satvaru nepersondatu brīvai apritei Eiropas Savienībā (OV L 303, 28.11.2018., 59. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019, 56. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(25)  Komisijas Regula (ES) Nr. 557/2013 (2013. gada 17. jūnijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku attiecībā uz konfidenciālu datu pieejamību zinātniskiem nolūkiem un ar ko atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 831/2002 (OV L 164, 18.6.2013., 16. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/9/EK (1996. gada 11. marts) par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.).

(30)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(31)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.).

(33)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).



whereas









keyboard_arrow_down