search

keyboard_tab Digital Governance Act 2022/0868 LV

 BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR GA HR HU IT LV LT MT NL PL PT RO SK SL SV print pdf

2022/0868 LV cercato: 'pakalpojumiem' . Output generated live by software developed by IusOnDemand srl


expand index pakalpojumiem:


whereas pakalpojumiem:


definitions:


cloud tag: and the number of total unique words without stopwords is: 785

 

9. pants

Procedūra atkalizmantošanas pieprasījumiem

1.   Ja vien saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav noteikti īsāki termiņi, kompetentās publiskā sektora struktūras vai 7. panta 1. punktā minētās kompetentās struktūras pieņem lēmumu par 3. panta 1. punktā minēto datu kategoriju atkalizmantošanas pieprasījumu divu mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas datuma.

Ārkārtīgi plašu un sarežģītu atkalizmantošanas pieprasījumu gadījumā minēto divu mēnešu laikposmu var pagarināt par ne vairāk kā 30 dienām. Šādos gadījumos kompetentās publiskā sektora struktūras vai 7. panta 1. punktā minētās kompetentās struktūras, cik drīz vien iespējams, pieprasījuma iesniedzējam paziņo, ka procedūras veikšanai vajag vairāk laika, un norāda kavēšanās iemeslus.

2.   Visām fiziskām vai juridiskām personām, kuras tieši skar lēmums, kā minēts 1. punktā, ir efektīvas tiesības uz tiesību aizsardzību tajā dalībvalstī, kurā atrodas attiecīgā struktūra. Šādas tiesības uz tiesību aizsardzību tiek paredzētas valsts tiesību aktos, un tajās ir paredzēta pārskatīšanas iespēja, kuru veic neatkarīga struktūra ar attiecīgām specializētajām zināšanām, piemēram, valsts konkurences iestāde, attiecīgā par piekļuvi dokumentiem atbildīgā iestāde, uzraudzības iestāde, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, vai valsts tiesu iestāde, kuras lēmumi ir saistoši attiecīgajai publiskā sektora struktūrai vai kompetentajai struktūrai.

III NODAĻA

Prasības, ko piemēro datu starpniecības pakalpojumiem

11. pants

Datu starpniecības pakalpojumu sniedzēju paziņojumi

1.   Datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs, kurš ir paredzējis sniegt 10. pantā minētos datu starpniecības pakalpojumus, iesniedz paziņojumu datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentajai iestādei.

2.   Šajā regulā, neskarot Savienības tiesību aktus, kas regulē pārrobežu darbības attiecībā uz kaitējumu un ar tām saistītas procedūras, uzskata, ka datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs, kurš ir iedibināts vairākās dalībvalstīs, ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā atrodas tā galvenā iedibinājuma vieta.

3.   Datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs, kas nav iedibināts Savienībā, bet kas Savienībā piedāvā 10. pantā minētos datu starpniecības pakalpojumus, vienā no tām dalībvalstīm, kurā tiek sniegti minētie pakalpojumi, ieceļ juridisko pārstāvi.

Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs juridisko pārstāvi pilnvaro tā, lai datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentās iestādes vai datu subjekti un datu turētāji pie tā papildus vai datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja vietā vērstos visos jautājumos, kas ir saistīti ar sniegtajiem datu starpniecības pakalpojumiem. Juridiskais pārstāvis sadarbojas ar datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentajām iestādēm un pēc pieprasījuma tām visaptveroši izklāsta darbības, ko datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir veicis, un noteikumus, ko tas ir ieviesis, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

Uzskata, ka datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā atrodas tā juridiskais pārstāvis. Tas, ka datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs ieceļ juridisko pārstāvi, neskar tiesiskās prasības, ko varētu celt pret pašu datu starpniecības pakalpojumu sniedzēju.

4.   Pēc paziņojuma iesniegšanas saskaņā ar 1. punktu datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs var sākt darbību, ievērojot šajā nodaļā paredzētos nosacījumus.

5.   Šā panta 1. punktā minētā paziņojuma iesniegšana datu starpniecības pakalpojumu sniedzējam dod tiesības sniegt datu starpniecības pakalpojumus visās dalībvalstīs.

6.   Šā panta 1. punktā minētajā paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

a)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja nosaukumu;

b)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja juridisko statusu, formu, īpašumtiesību struktūru, attiecīgos meitasuzņēmumus un, ja datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts komercreģistrā vai citā līdzīgā publiskā reģistrā, tā reģistrācijas numuru;

c)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja galvenās iedibinājuma vietas adresi Savienībā, ja tāda ir, un attiecīgā gadījumā filiāles citā dalībvalstī vai juridiskā pārstāvja adresi;

d)

publisku tīmekļa vietni, kur var atrast pilnīgu un atjauninātu informāciju par datu starpniecības pakalpojumu sniedzēju un darbībām, tostarp vismaz a), b), c) un f) apakšpunktā minēto informāciju;

e)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja kontaktpersonas un kontaktinformāciju;

f)

tā datu starpniecības pakalpojuma aprakstu, kuru datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir paredzējis sniegt, un norādi par tām 10. pantā uzskaitītajām kategorijām, pie kurām šāds datu starpniecības pakalpojums pieder;

g)

paredzēto darbības sākšanas datumu, ja tas atšķiras no paziņojuma datuma.

7.   Datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde nodrošina, lai paziņošanas procedūra nebūtu diskriminējoša un neradītu konkurences kropļojumus.

8.   Pēc datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde vienas nedēļas laikā pēc pienācīgi un pilnīgi aizpildīta paziņojuma izdod standartizētu izziņu, kurā apstiprināts, ka datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir iesniedzis 1. punktā minēto paziņojumu un ka paziņojumā ir iekļauta 6. punktā minētā informācija.

9.   Pēc datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde apstiprina, ka datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs atbilst šā panta un 12. panta nosacījumiem. Pēc šāda apstiprinājuma saņemšanas minētais datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs savā rakstiskajā un mutiskajā saziņā var izmantot marķējumu “Savienībā atzīts datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs”, kā arī vienotu logotipu.

Lai nodrošinātu, ka Savienībā atzīti datu starpniecības pakalpojumu sniedzēji ir viegli identificējami visā Savienībā, Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka vienotā logotipa dizainu. Savienībā atzīti datu starpniecības pakalpojumu sniedzēji katrā tiešsaistes un bezsaistes publikācijā, kas attiecas uz to datu starpniecības darbībām, skaidri norāda vienoto logotipu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 33. panta 2. punktā.

10.   Datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde bez kavēšanās elektroniski paziņo Komisijai par katru jaunu paziņojumu. Komisija uztur un regulāri atjaunina visu to datu starpniecības pakalpojumu sniedzēju publisku reģistru, kuri sniedz pakalpojumus Savienībā. Informāciju, kas minēta 6. punkta a), b), c), d), f) un g) apakšpunktā, publicē publiskajā reģistrā.

11.   Datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde var iekasēt maksu par paziņojumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Šāda maksa ir samērīga un objektīva, un tās pamatā ir administratīvās izmaksas, kas saistītas ar atbilstības uzraudzību un citām ar datu starpniecības pakalpojumu paziņojumiem saistītām datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetento iestāžu tirgus kontroles darbībām. Attiecībā uz MVU un jaunuzņēmumiem datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde var iekasēt samazinātu maksu vai atcelt maksu.

12.   Datu starpniecības pakalpojumu sniedzēji datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentajai iestādei paziņo par jebkādām izmaiņām informācijā, kas sniegta, ievērojot 6. punktu, 14 dienu laikā no dienas, kurā izmaiņas notikušas.

13.   Ja datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs izbeidz savu darbību, tas 15 dienu laikā par to paziņo datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentajai iestādei, kura noteikta, ievērojot 1., 2. un 3. punktu.

14.   Datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde bez kavēšanās elektroniski paziņo Komisijai par katru 12. un 13. punktā minēto paziņojumu. Komisija attiecīgi atjaunina Savienības datu starpniecības pakalpojumu sniedzēju publisko reģistru.

12. pants

Datu starpniecības pakalpojumu sniegšanas nosacījumi

Regulas 10. pantā minēto datu starpniecības pakalpojumu sniegšanai piemēro šādus nosacījumus:

a)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs datus, attiecībā uz kuriem tas sniedz datu starpniecības pakalpojumus, neizmanto citos nolūkos, kā tikai, lai nodotu tos datu lietotāju rīcībā, un sniedz datu starpniecības pakalpojumus, izmantojot atsevišķu juridisku personu;

b)

komercnoteikumus, tostarp cenu noteikšanu, par datu starpniecības pakalpojumu sniegšanu datu turētājam vai datu lietotājam nepadara atkarīgus no tā, vai datu turētājs vai datu lietotājs izmanto citus pakalpojumus, ko sniedz tas pats datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs vai saistīts subjekts, un, ja tā, tad cik lielā mērā datu turētājs vai datu lietotājs izmanto citus pakalpojumus;

c)

datus, kas savākti par jebkādu fiziskas vai juridiskas personas darbību, lai sniegtu datu starpniecības pakalpojumu, tostarp tādus kā datums, laiks un ģeolokācijas dati, darbības ilgums, tādas saiknes ar citām fiziskām vai juridiskām personām, kuras izveidojusi persona, kas lieto datu starpniecības pakalpojumu, izmanto tikai minētā datu starpniecības pakalpojuma pilnveidošanai, no kā var izrietēt datu izmantošana krāpšanas atklāšanas vai kiberdrošības nolūkos, un pēc pieprasījuma tos dara pieejamus datu turētājiem;

d)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs veicina datu apmaiņu tādā formātā, kādā tos ir saņēmis no datu subjekta vai datu turētāja, pārveido datus konkrētos formātos tikai ar mērķi uzlabot sadarbspēju nozarē un starp tām vai tad, ja to pieprasa datu lietotājs vai ja tas noteikts Savienības tiesību aktos, vai lai nodrošinātu saskaņotību ar starptautiskiem vai Eiropas datu standartiem, un datu subjektiem vai datu turētājiem piedāvā atteikšanās iespēju attiecībā uz minēto pārveidošanu, ja vien pārveidošana nav prasīta Savienības tiesību aktos;

e)

datu starpniecības pakalpojumos var ietvert to, ka datu turētājiem vai datu subjektiem piedāvā konkrētus papildu rīkus un pakalpojumus konkrētam datu apmaiņas sekmēšanas nolūkam, piemēram, pagaidu glabāšanu, pārraudzīšanu, pārveidošanu, anonimizāciju un pseidonimizāciju, šādus rīkus izmantojot tikai pēc nepārprotama datu turētāja vai datu subjekta pieprasījuma vai apstiprinājuma, un šajā kontekstā piedāvātos trešo personu rīkus neizmantojot citiem nolūkiem;

f)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka procedūra, ar kuru piekļūst tā pakalpojumam, ir taisnīga, pārredzama un nediskriminējoša gan attiecībā uz datu subjektiem un datu turētājiem, gan attiecībā uz datu lietotājiem, tostarp attiecībā uz pakalpojuma cenu un noteikumiem;

g)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs attiecībā uz personām, kuras cenšas iegūt piekļuvi, izmantojot tā datu starpniecības pakalpojumus, ievieš procedūras, lai nepieļautu krāpniecisku vai ļaunprātīgu praksi

h)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs savas maksātnespējas gadījumā nodrošina saprātīgu savu datu starpniecības pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību un, ja šādi datu starpniecības pakalpojumi nodrošina datu glabāšanu, ievieš mehānismus, kas ļauj datu turētājiem un datu lietotājiem piekļūt saviem datiem, tos nosūtīt vai izgūt un, ja šādi datu starpniecības pakalpojumi tiek sniegti starp datu subjektiem un datu lietotājiem, sniedz iespēju datu subjektiem īstenot savas tiesības;

i)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu sadarbspēju ar citiem datu starpniecības pakalpojumiem, tai skaitā izmantojot vispārpieņemtus atvērtus standartus nozarē, kurā datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs darbojas;

j)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs ievieš atbilstīgus tehniskus, juridiskus un organizatoriskus pasākumus, lai nepieļautu nepersondatu nosūtīšanu vai piekļuvi tiem, kas ir nelikumīga saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem;

k)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs bez kavēšanās datu turētājus informē, ja ar nepersondatiem, ko tas ir kopīgojis, ir notikusi neatļauta nosūtīšana, piekļuve vai izmantošana;

l)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs veic nepieciešamos pasākumus, lai nepersondatu glabāšanai, apstrādei un nosūtīšanai nodrošinātu piemērotu drošības līmeni, un datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs papildus nodrošina visaugstāko drošības līmeni no konkurences viedokļa sensitīvas informācijas glabāšanai un nosūtīšanai;

m)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs, kurš piedāvā pakalpojumus datu subjektiem, rīkojas datu subjektu interesēs, ja tas veicina tos izmantot tiesības, jo īpaši, pirms datu subjektu piekrišanas kodolīgā, pārredzamā, saprotamā un viegli pieejamā veidā informējot un attiecīgā gadījumā konsultējot datu subjektus par to, kā datu lietotājiem paredzēts datus izmantot, un par standarta noteikumiem, kas saistīti ar šādu izmantošanu;

n)

ja datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs nodrošina rīkus, ar ko iegūst datu subjektu piekrišanu vai atļaujas apstrādāt datus, kurus datu turētāji ir darījuši pieejamus, tas attiecīgā gadījumā precizē tās trešās valsts jurisdikciju, kurā datu izmantošana ir paredzēta, un datu subjektiem nodrošina rīkus gan piekrišanai, gan piekrišanas atsaukšanai un datu turētājiem – rīkus gan datu apstrādes atļaušanai, gan atļaujas atsaukšanai;

o)

datu starpniecības pakalpojumu sniedzējam ir datu starpniecības darbību reģistrācijas žurnāls.

38. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2023. gada 24. septembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 30. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

B. LE MAIRE

(1)  OV C 286, 16.7.2021., 38. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2022. gada 6. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 16. maija lēmums.

(3)  Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1239 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES (OV L 198, 25.7.2019., 64. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1056 (2020. gada 15. jūlijs) par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju (OV L 249, 31.7.2020., 33. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/40/ES (2010. gada 7. jūlijs) par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem (OV L 207, 6.8.2010, 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1807 (2018. gada 14. novembris) par satvaru nepersondatu brīvai apritei Eiropas Savienībā (OV L 303, 28.11.2018., 59. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019, 56. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(25)  Komisijas Regula (ES) Nr. 557/2013 (2013. gada 17. jūnijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku attiecībā uz konfidenciālu datu pieejamību zinātniskiem nolūkiem un ar ko atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 831/2002 (OV L 164, 18.6.2013., 16. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/9/EK (1996. gada 11. marts) par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.).

(30)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(31)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.).

(33)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).


whereas
keyboard_arrow_down