Digital Governance Act 2022/0868 LV

1. Publiskā sektora struktūras, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kompetentas piešķirt vai atteikt piekļuvi vienas vai vairāku 3. panta 1. punktā minēto datu kategoriju atkalizmantošanai, šādas atkalizmantošanas atļaujas saņemšanas nosacījumus un procedūru atkalizmantošanas pieprasīšanai dara publiski pieejamus 8. pantā minētajā vienotajā informācijas punktā. Ja tās piešķir vai atsaka piekļuvi atkalizmantošanai, tām var palīdzēt 7. panta 1. punktā minētās kompetentās struktūras.

Dalībvalstis nodrošina, ka publiskā sektora struktūrām ir vajadzīgie resursi šā panta izpildei.

2. Atkalizmantošanas nosacījumi ir nediskriminējoši, pārredzami, samērīgi un objektīvi pamatoti attiecībā uz datu kategorijām, atkalizmantošanas nolūkiem un to datu raksturu, kuru atkalizmantošana tiek atļauta. Minētos nosacījumus neizmanto konkurences ierobežošanai.

3. Publiskā sektora struktūras saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem nodrošina, ka tiek saglabāta datu aizsargātība. Tās var paredzēt šādus nosacījumus:

piešķirt piekļuvi datu atkalizmantošanai tikai tad, ja publiskā sektora struktūra vai kompetentā iestāde pēc atkalizmantošanas pieprasījuma ir nodrošinājusi, ka:

i)	personas datu gadījumā dati ir anonimizēti; un

ii)	konfidenciālas komercinformācijas, tostarp komercnoslēpumu vai ar intelektuālā īpašuma tiesībām aizsargāta satura, gadījumā dati ir grozīti, apkopoti vai apstrādāti, izmantojot jebkuru citu izpaušanas kontroles metodi;

b)	attālināti piekļūt datiem un atkalizmantot datus drošā apstrādes vidē, ko nodrošina vai kontrolē publiskā sektora struktūra;

c)	piekļūt datiem un atkalizmantot datus fiziskās telpās, kurās atrodas drošā apstrādes vide, saskaņā ar augstiem drošības standartiem, ja attālināta piekļuve, nepārkāpjot trešo personu tiesības un intereses, nav iespējama.

4. Ja atkalizmantošana tiek atļauta saskaņā ar 3. punkta b) un c) apakšpunktu, publiskā sektora struktūras paredz nosacījumus, kas pasargā izmantotās drošās apstrādes vides tehnisko sistēmu darbības integritāti. Publiskā sektora struktūra patur tiesības pārbaudīt atkalizmantotāja veiktās datu apstrādes procesu, līdzekļus un rezultātus, lai saglabātu datu aizsardzības integritāti, un tā patur tiesības aizliegt tādu rezultātu izmantošanu, kas satur informāciju, ar kuru tiek apdraudētas trešo personu tiesības un intereses. Lēmums aizliegt rezultātu izmantošanu ir atkalizmantotājam saprotams un pārredzams.

5. Ja vien valsts tiesību aktos nav paredzētas konkrētas garantijas attiecībā uz piemērojamiem konfidencialitātes pienākumiem, kas saistīti ar 3. panta 1. punktā minēto datu atkalizmantošanu, publiskā sektora struktūra nosaka, ka datu atkalizmantošana, kas tiek veikta saskaņā ar šā panta 3. punktu, ir atkarīga no tā, vai atkalizmantotājs ievēro konfidencialitātes pienākumu, kas aizliedz izpaust jebkādu informāciju, ar kuru tiek apdraudētas trešo personu tiesības un intereses un kuru atkalizmantotājs varētu būt ieguvis, neskatoties uz ieviestajām garantijām. Atkalizmantotājiem ir aizliegts reidentificēt datu subjektu, ar kuru dati ir saistīti, un tie veic tehniskus un operatīvus pasākumus, lai novērstu reidentifikāciju un paziņotu publiskā sektora struktūrai par visiem datu pārkāpumiem, kuru rezultātā ir notikusi attiecīgo datu subjektu reidentifikācija. Neatļautas nepersondatu atkalizmantošanas gadījumā atkalizmantotājs bez liekas kavēšanās – vajadzības gadījumā ar publiskā sektora struktūras palīdzību – informē juridiskās personas, kuru tiesības un intereses var būt skartas.

6. Ja datu atkalizmantošana nevar tikt atļauta saskaņā ar šā panta 3. un 4. punktā paredzētajiem pienākumiem un nav juridiska pamata datu nosūtīšanai saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, publiskā sektora struktūra dara visu iespējamo saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem, lai sniegtu palīdzību potenciāliem atkalizmantotājiem iegūt to datu subjektu piekrišanu vai to datu turētāju atļauju, kuru tiesības un intereses šāda atkalizmantošana varētu skart, ja tas ir iespējams, neradot publiskā sektora struktūrai nesamērīgu slogu. Ja publiskā sektora struktūra sniedz šādu palīdzību, tai var palīdzēt 7. panta 1. punktā minētās kompetentās struktūras.

7. Datu atkalizmantošanu atļauj tikai tad, ja tiek ievērotas intelektuālā īpašuma tiesības. Publiskā sektora struktūras neizmanto Direktīvas 96/9/EK 7. panta 1. punktā noteiktās datubāzes veidotāja tiesības nolūkā novērst datu atkalizmantošanu vai ierobežot atkalizmantošanu, pārsniedzot šajā regulā noteiktās robežas.

8. Ja pieprasītos datus uzskata par konfidenciāliem saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem par komerciālo vai statistikas konfidencialitāti, publiskā sektora struktūras nodrošina, ka konfidenciālie dati atkalizmantošanas atļaušanas rezultātā netiek atklāti, ja vien šāda atkalizmantošana nav atļauta saskaņā ar 6. punktu.

9. Ja atkalizmantotājs ir paredzējis uz trešo valsti nosūtīt nepersondatus, kas aizsargāti, pamatojoties uz 3. panta 1. punktā uzskaitītajiem elementiem, tas šādu datu atkalizmantošanas pieprasīšanas brīdī informē publiskā sektora struktūru par savu nodomu nosūtīt šādus datus un šādas datu nosūtīšanas nolūku. Ja atkalizmantošanu veic saskaņā ar šā panta 6. punktu, atkalizmantotājs – vajadzības gadījumā ar publiskā sektora struktūras palīdzību – informē juridisko personu, kuras tiesības un intereses var tikt skartas, par minēto nodomu, nolūku un atbilstīgajām garantijām. Publiskā sektora struktūra neatļauj atkalizmantošanu, ja vien juridiskā persona nav atļāvusi nosūtīšanu.

10. Publiskā sektora struktūras konfidenciālus nepersondatus vai datus, ko aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, nosūta atkalizmantotājam, kurš minētos datus paredzējis nosūtīt uz trešo valsti, kas nav saskaņā ar 12. punktu izraudzīta valsts, tikai tad, ja atkalizmantotājs līgumiski uzņemas:

a)	ievērot saskaņā ar 7. un 8. punktu noteiktos pienākumus pat pēc tam, kad dati ir nosūtīti uz trešo valsti; un

b)	atzīt nosūtošās publiskā sektora struktūras dalībvalsts tiesu jurisdikciju attiecībā uz strīdiem, kas saistīti ar 7. un 8. punkta ievērošanu.

11. Publiskā sektora struktūras vajadzības gadījumā un savu spēju robežās sniedz norādījumus un palīdzību atkalizmantotājiem šā panta 10. punktā minēto pienākumu ievērošanā.

Lai sniegtu palīdzību publiskā sektora struktūrām un atkalizmantotājiem, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka līgumu standartklauzulas par šā panta 10. punkta a) un b) apakšpunktā minēto pienākumu ievērošanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 33. panta 3. punktā.

12. Ja tas ir pamatots ievērojama pieprasījumu skaita visā Savienībā dēļ attiecībā uz nepersondatu atkalizmantošanu konkrētās trešās valstīs, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko paziņo, ka trešās valsts tiesiskās, uzraudzības un izpildes sistēmas:

a)	nodrošina tādu intelektuālā īpašuma un komercnoslēpumu aizsardzību, kas pēc būtības ir ekvivalenta aizsardzībai, ko nodrošina Savienības tiesības;

b)	tiek efektīvi piemērotas un īstenotas; un

c)	nodrošina efektīvu tiesisko aizsardzību.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 33. panta 3. punktā.

13. Konkrētos Savienības leģislatīvajos aktos var paredzēt, ka atsevišķas publiskā sektora struktūru turējumā esošu nepersondatu kategorijas, šā panta vajadzībām uzskata par ļoti sensitīvām, ja to nosūtīšana uz trešām valstīm var apdraudēt Savienības publiskās politikas mērķus, piemēram, drošību un sabiedrības veselību, vai var radīt anonimizētu nepersondatu reidentifikācijas risku. Ja šāds akts ir pieņemts, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai papildinātu šo regulu ar īpašiem nosacījumiem, ko piemēro šādu datu nosūtīšanai uz trešām valstīm.

Minēto īpašo nosacījumu pamatā ir konkrētā Savienības leģislatīvajā aktā norādīto nepersondatu kategoriju raksturs un iemesli, kuru dēļ minētās kategorijas uzskata par ļoti sensitīvām, ņemot vērā arī anonimizētu nepersondatu reidentifikācijas risku. Tie ir nediskriminējoši un ietver tikai to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu minētajā aktā noteiktos Savienības publiskās politikas mērķus saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām.

Ja tā tiek prasīts pirmajā daļā minētajos konkrētajos leģislatīvajos Savienības aktos, šādi īpaši nosacījumi var ietvert nosūtīšanai piemērojamus noteikumus vai ar to saistītus tehniskus pasākumus, ierobežojumus attiecībā uz datu atkalizmantošanu trešās valstīs vai to personu kategorijām, kurām ir tiesības šādus datus nosūtīt uz trešām valstīm, vai – izņēmuma gadījumos – ierobežojumus attiecībā uz nosūtīšanu uz trešām valstīm.

14. Fiziskās vai juridiskās personas, kurām ir piešķirtas nepersondatu atkalizmantošanas tiesības, šādus datus var nosūtīt tikai uz tām trešām valstīm, attiecībā uz kurām ir izpildītas 10., 12. un 13. punkta prasības.

11. pants

Datu starpniecības pakalpojumu sniedzēju paziņojumi

1. Datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs, kurš ir paredzējis sniegt 10. pantā minētos datu starpniecības pakalpojumus, iesniedz paziņojumu datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentajai iestādei.

2. Šajā regulā, neskarot Savienības tiesību aktus, kas regulē pārrobežu darbības attiecībā uz kaitējumu un ar tām saistītas procedūras, uzskata, ka datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs, kurš ir iedibināts vairākās dalībvalstīs, ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā atrodas tā galvenā iedibinājuma vieta.

3. Datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs, kas nav iedibināts Savienībā, bet kas Savienībā piedāvā 10. pantā minētos datu starpniecības pakalpojumus, vienā no tām dalībvalstīm, kurā tiek sniegti minētie pakalpojumi, ieceļ juridisko pārstāvi.

Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs juridisko pārstāvi pilnvaro tā, lai datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentās iestādes vai datu subjekti un datu turētāji pie tā papildus vai datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja vietā vērstos visos jautājumos, kas ir saistīti ar sniegtajiem datu starpniecības pakalpojumiem. Juridiskais pārstāvis sadarbojas ar datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentajām iestādēm un pēc pieprasījuma tām visaptveroši izklāsta darbības, ko datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir veicis, un noteikumus, ko tas ir ieviesis, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

Uzskata, ka datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā atrodas tā juridiskais pārstāvis. Tas, ka datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs ieceļ juridisko pārstāvi, neskar tiesiskās prasības, ko varētu celt pret pašu datu starpniecības pakalpojumu sniedzēju.

4. Pēc paziņojuma iesniegšanas saskaņā ar 1. punktu datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs var sākt darbību, ievērojot šajā nodaļā paredzētos nosacījumus.

5. Šā panta 1. punktā minētā paziņojuma iesniegšana datu starpniecības pakalpojumu sniedzējam dod tiesības sniegt datu starpniecības pakalpojumus visās dalībvalstīs.

6. Šā panta 1. punktā minētajā paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

a)	datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja nosaukumu;

b)	datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja juridisko statusu, formu, īpašumtiesību struktūru, attiecīgos meitasuzņēmumus un, ja datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts komercreģistrā vai citā līdzīgā publiskā reģistrā, tā reģistrācijas numuru;

c)	datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja galvenās iedibinājuma vietas adresi Savienībā, ja tāda ir, un attiecīgā gadījumā filiāles citā dalībvalstī vai juridiskā pārstāvja adresi;

d)	publisku tīmekļa vietni, kur var atrast pilnīgu un atjauninātu informāciju par datu starpniecības pakalpojumu sniedzēju un darbībām, tostarp vismaz a), b), c) un f) apakšpunktā minēto informāciju;

e)	datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja kontaktpersonas un kontaktinformāciju;

f)	tā datu starpniecības pakalpojuma aprakstu, kuru datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir paredzējis sniegt, un norādi par tām 10. pantā uzskaitītajām kategorijām, pie kurām šāds datu starpniecības pakalpojums pieder;

g)	paredzēto darbības sākšanas datumu, ja tas atšķiras no paziņojuma datuma.

7. Datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde nodrošina, lai paziņošanas procedūra nebūtu diskriminējoša un neradītu konkurences kropļojumus.

8. Pēc datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde vienas nedēļas laikā pēc pienācīgi un pilnīgi aizpildīta paziņojuma izdod standartizētu izziņu, kurā apstiprināts, ka datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir iesniedzis 1. punktā minēto paziņojumu un ka paziņojumā ir iekļauta 6. punktā minētā informācija.

9. Pēc datu starpniecības pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde apstiprina, ka datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs atbilst šā panta un 12. panta nosacījumiem. Pēc šāda apstiprinājuma saņemšanas minētais datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs savā rakstiskajā un mutiskajā saziņā var izmantot marķējumu “Savienībā atzīts datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs”, kā arī vienotu logotipu.

Lai nodrošinātu, ka Savienībā atzīti datu starpniecības pakalpojumu sniedzēji ir viegli identificējami visā Savienībā, Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka vienotā logotipa dizainu. Savienībā atzīti datu starpniecības pakalpojumu sniedzēji katrā tiešsaistes un bezsaistes publikācijā, kas attiecas uz to datu starpniecības darbībām, skaidri norāda vienoto logotipu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 33. panta 2. punktā.

10. Datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde bez kavēšanās elektroniski paziņo Komisijai par katru jaunu paziņojumu. Komisija uztur un regulāri atjaunina visu to datu starpniecības pakalpojumu sniedzēju publisku reģistru, kuri sniedz pakalpojumus Savienībā. Informāciju, kas minēta 6. punkta a), b), c), d), f) un g) apakšpunktā, publicē publiskajā reģistrā.

11. Datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde var iekasēt maksu par paziņojumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Šāda maksa ir samērīga un objektīva, un tās pamatā ir administratīvās izmaksas, kas saistītas ar atbilstības uzraudzību un citām ar datu starpniecības pakalpojumu paziņojumiem saistītām datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetento iestāžu tirgus kontroles darbībām. Attiecībā uz MVU un jaunuzņēmumiem datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde var iekasēt samazinātu maksu vai atcelt maksu.

12. Datu starpniecības pakalpojumu sniedzēji datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentajai iestādei paziņo par jebkādām izmaiņām informācijā, kas sniegta, ievērojot 6. punktu, 14 dienu laikā no dienas, kurā izmaiņas notikušas.

13. Ja datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs izbeidz savu darbību, tas 15 dienu laikā par to paziņo datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentajai iestādei, kura noteikta, ievērojot 1., 2. un 3. punktu.

14. Datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde bez kavēšanās elektroniski paziņo Komisijai par katru 12. un 13. punktā minēto paziņojumu. Komisija attiecīgi atjaunina Savienības datu starpniecības pakalpojumu sniedzēju publisko reģistru.

12. pants

Datu starpniecības pakalpojumu sniegšanas nosacījumi

Regulas 10. pantā minēto datu starpniecības pakalpojumu sniegšanai piemēro šādus nosacījumus:

a)	datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs datus, attiecībā uz kuriem tas sniedz datu starpniecības pakalpojumus, neizmanto citos nolūkos, kā tikai, lai nodotu tos datu lietotāju rīcībā, un sniedz datu starpniecības pakalpojumus, izmantojot atsevišķu juridisku personu;

komercnoteikumus, tostarp cenu noteikšanu, par datu starpniecības pakalpojumu sniegšanu datu turētājam vai datu lietotājam nepadara atkarīgus no tā, vai datu turētājs vai datu lietotājs izmanto citus pakalpojumus, ko sniedz tas pats datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs vai saistīts subjekts, un, ja tā, tad cik lielā mērā datu turētājs vai datu lietotājs izmanto citus pakalpojumus;

datus, kas savākti par jebkādu fiziskas vai juridiskas personas darbību, lai sniegtu datu starpniecības pakalpojumu, tostarp tādus kā datums, laiks un ģeolokācijas dati, darbības ilgums, tādas saiknes ar citām fiziskām vai juridiskām personām, kuras izveidojusi persona, kas lieto datu starpniecības pakalpojumu, izmanto tikai minētā datu starpniecības pakalpojuma pilnveidošanai, no kā var izrietēt datu izmantošana krāpšanas atklāšanas vai kiberdrošības nolūkos, un pēc pieprasījuma tos dara pieejamus datu turētājiem;

datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs veicina datu apmaiņu tādā formātā, kādā tos ir saņēmis no datu subjekta vai datu turētāja, pārveido datus konkrētos formātos tikai ar mērķi uzlabot sadarbspēju nozarē un starp tām vai tad, ja to pieprasa datu lietotājs vai ja tas noteikts Savienības tiesību aktos, vai lai nodrošinātu saskaņotību ar starptautiskiem vai Eiropas datu standartiem, un datu subjektiem vai datu turētājiem piedāvā atteikšanās iespēju attiecībā uz minēto pārveidošanu, ja vien pārveidošana nav prasīta Savienības tiesību aktos;

datu starpniecības pakalpojumos var ietvert to, ka datu turētājiem vai datu subjektiem piedāvā konkrētus papildu rīkus un pakalpojumus konkrētam datu apmaiņas sekmēšanas nolūkam, piemēram, pagaidu glabāšanu, pārraudzīšanu, pārveidošanu, anonimizāciju un pseidonimizāciju, šādus rīkus izmantojot tikai pēc nepārprotama datu turētāja vai datu subjekta pieprasījuma vai apstiprinājuma, un šajā kontekstā piedāvātos trešo personu rīkus neizmantojot citiem nolūkiem;

f)	datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka procedūra, ar kuru piekļūst tā pakalpojumam, ir taisnīga, pārredzama un nediskriminējoša gan attiecībā uz datu subjektiem un datu turētājiem, gan attiecībā uz datu lietotājiem, tostarp attiecībā uz pakalpojuma cenu un noteikumiem;

g)	datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs attiecībā uz personām, kuras cenšas iegūt piekļuvi, izmantojot tā datu starpniecības pakalpojumus, ievieš procedūras, lai nepieļautu krāpniecisku vai ļaunprātīgu praksi

datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs savas maksātnespējas gadījumā nodrošina saprātīgu savu datu starpniecības pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību un, ja šādi datu starpniecības pakalpojumi nodrošina datu glabāšanu, ievieš mehānismus, kas ļauj datu turētājiem un datu lietotājiem piekļūt saviem datiem, tos nosūtīt vai izgūt un, ja šādi datu starpniecības pakalpojumi tiek sniegti starp datu subjektiem un datu lietotājiem, sniedz iespēju datu subjektiem īstenot savas tiesības;

i)	datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu sadarbspēju ar citiem datu starpniecības pakalpojumiem, tai skaitā izmantojot vispārpieņemtus atvērtus standartus nozarē, kurā datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs darbojas;

j)	datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs ievieš atbilstīgus tehniskus, juridiskus un organizatoriskus pasākumus, lai nepieļautu nepersondatu nosūtīšanu vai piekļuvi tiem, kas ir nelikumīga saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem;

k)	datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs bez kavēšanās datu turētājus informē, ja ar nepersondatiem, ko tas ir kopīgojis, ir notikusi neatļauta nosūtīšana, piekļuve vai izmantošana;

datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs veic nepieciešamos pasākumus, lai nepersondatu glabāšanai, apstrādei un nosūtīšanai nodrošinātu piemērotu drošības līmeni, un datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs papildus nodrošina visaugstāko drošības līmeni no konkurences viedokļa sensitīvas informācijas glabāšanai un nosūtīšanai;

datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs, kurš piedāvā pakalpojumus datu subjektiem, rīkojas datu subjektu interesēs, ja tas veicina tos izmantot tiesības, jo īpaši, pirms datu subjektu piekrišanas kodolīgā, pārredzamā, saprotamā un viegli pieejamā veidā informējot un attiecīgā gadījumā konsultējot datu subjektus par to, kā datu lietotājiem paredzēts datus izmantot, un par standarta noteikumiem, kas saistīti ar šādu izmantošanu;

ja datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs nodrošina rīkus, ar ko iegūst datu subjektu piekrišanu vai atļaujas apstrādāt datus, kurus datu turētāji ir darījuši pieejamus, tas attiecīgā gadījumā precizē tās trešās valsts jurisdikciju, kurā datu izmantošana ir paredzēta, un datu subjektiem nodrošina rīkus gan piekrišanai, gan piekrišanas atsaukšanai un datu turētājiem – rīkus gan datu apstrādes atļaušanai, gan atļaujas atsaukšanai;

o)	datu starpniecības pakalpojumu sniedzējam ir datu starpniecības darbību reģistrācijas žurnāls.

13. pants

Datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentās iestādes

1. Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas kompetentas iestādes, kas veic ar datu starpniecības pakalpojumu paziņošanas procedūru saistītos uzdevumus, un līdz 2023. gada 24. septembrim paziņo Komisijai minēto kompetento iestāžu identitāti. Katra dalībvalsts Komisijai paziņo arī par jebkādām turpmākām minēto kompetento struktūru identitātes izmaiņām.

2. Datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentās iestādes atbilst 26. pantā izklāstītajām prasībām.

3. Datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetento iestāžu pilnvaras neskar datu aizsardzības iestāžu, valsts konkurences iestāžu, par kiberdrošību atbildīgo iestāžu un citu attiecīgo nozares iestāžu pilnvaras. Savās attiecīgajās kompetences jomās, kas noteiktas Savienības un valsts tiesību aktos, minētās iestādes izveido stingru sadarbību un apmainās ar informāciju, cik tas ir nepieciešams to uzdevumu veikšanai attiecībā uz datu starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, un tiecas nodrošināt to lēmumu konsekvenci, kuri pieņemti, piemērojot šo regulu.

27. pants

Tiesības iesniegt sūdzību

1. Fiziskām un juridiskām personām ir tiesības attiecībā uz visiem šīs regulas darbības jomā ietilpstošajiem jautājumiem individuāli vai attiecīgā gadījumā kolektīvi attiecīgajai datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentajai iestādei iesniegt sūdzību par datu starpniecības pakalpojumu sniedzēju vai attiecīgajai datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetentajai iestādei par atzītu datu altruisma organizāciju.

2. Tā datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde un datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetentā iestāde, kurai ir iesniegta sūdzība, informē sūdzības iesniedzēju par:

a)	procesa virzību un pieņemto lēmumu; un

b)	tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas paredzēti 28. pantā.

28. pants

Tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem

1. Neatkarīgi no jebkādiem administratīviem vai citiem ārpustiesas aizsardzības līdzekļiem visām skartajām fiziskajām vai juridiskajām personām ir tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz juridiski saistošiem lēmumiem, kas minēti 14. pantā un ko ir pieņēmušas datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentās iestādes, lai pārvaldītu, kontrolētu un īstenotu datu starpniecības pakalpojumu sniedzējiem paredzēto paziņošanas režīmu, un juridiski saistošiem lēmumiem, kas minēti 19. un 24. pantā un ko ir pieņēmušas datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetentās iestādes, lai uzraudzītu atzītas datu altruisma organizācijas.

2. Process, ievērojot šo pantu, tiek sākts tās datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentās iestādes vai datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetentās iestādes dalībvalsts tiesās, pret kuru tiesiskās aizsardzības līdzekli vērš kāda persona individuāli vai attiecīgā gadījumā kolektīvi vienas vai vairāku fizisku vai juridisku personu pārstāvji.

3. Ja datu starpniecības pakalpojumu jautājumos kompetentā iestāde vai datu altruisma organizāciju reģistrēšanā kompetentā iestāde saistībā ar sūdzību nerīkojas, visām skartajām fiziskajām un juridiskajām personām saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir vai nu tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, vai arī pieejama pārskatīšana, ko veic neatkarīga struktūra ar attiecīgajām specializētajām zināšanām.

VI NODAĻA

Eiropas Datu inovācijas kolēģija

37. pants

Pārejas noteikumi

Subjekti, kas 2022. gada 23. jūnijā sniedz 10. pantā minētos datu starpniecības pakalpojumus, III nodaļā noteiktos pienākumus izpilda līdz 2025. gada 24. septembrim.

whereas

keyboard_tab Digital Governance Act 2022/0868 LV

Digital Governance Act 2022/0868 LV