keyboard_tab Digital Governance Act 2022/0868 LV

1.   Publiskā sektora struktūras, kas atļauj 3. panta 1. punktā minēto datu kategoriju atkalizmantošanu, var iekasēt maksu par šādu datu atkalizmantošanas atļaušanu.

2.   Maksa, ko iekasē, ievērojot šā panta 1. punktu, ir pārredzama, nediskriminējoša, samērīga un objektīvi pamatota, un tā neierobežo konkurenci.

3.   Publiskā sektora struktūras nodrošina, ka maksu var samaksāt arī tiešsaistē, izmantojot plaši pieejamus pārrobežu maksāšanas pakalpojumus, bez diskriminācijas, kuras pamatā ir maksāšanas pakalpojuma sniedzēja iedibinājuma vieta, maksāšanas instrumenta izdošanas vieta vai maksājumu konta atrašanās vieta Savienībā.

4.   Ja publiskā sektora struktūras iekasē maksas, tās veic tādus pasākumus saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, ar kuriem tiek veicināta 3. panta 1. punktā minēto datu kategoriju atkalizmantošana nekomerciāliem nolūkiem, piemēram, zinātniskās pētniecības nolūkiem, un MVU un jaunuzņēmumos. Šajā ziņā publiskā sektora struktūras var arī darīt datus pieejamus par samazinātu maksu vai bez maksas, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī izglītības iestādēm. Šajā nolūkā publiskā sektora iestādes var izveidot to atkalizmantotāju kategoriju sarakstu, kuriem dati atkalizmantošanai tiek darīti pieejami par samazinātu maksu vai bez maksas. Minēto sarakstu kopā ar kritērijiem, kas izmantoti tā izveidei, publisko.

5.   Visas maksas aprēķina no izmaksām, kas saistītas ar procedūras veikšanu attiecībā uz 3. panta 1. punktā minēto datu kategoriju atkalizmantošanas pieprasījumiem un attiecas vienīgi uz nepieciešamajām izmaksām, kuras radušās saistībā ar:

a)	datu reproducēšanu, nodrošināšanu un izplatīšanu;

b)	izmantošanas tiesību iegūšanu;

c)	personas datu un konfidenciālu komercdatu anonimizēšanu vai cita veida apstrādi, kā paredzēts 5. panta 3. punktā;

d)	drošas apstrādes vides uzturēšanu;

e)	tiesību iegūšanu, lai trešām personām ārpus publiskā sektora atļautu atkalizmantošanu saskaņā ar šo nodaļu; un

f)	palīdzību tādiem atkalizmantotājiem, kas vēlas saņemt datu subjektu piekrišanu un atļauju no datu turētājiem, kuru tiesības un intereses varētu skart šāda atkalizmantošana.

6.   Maksu aprēķināšanas kritērijus un metodiku nosaka dalībvalstis, un tos publicē. Publiskā sektora struktūras publicē aprakstu par galvenajām izmaksu kategorijām un noteikumus, kas izmantoti izmaksu sadalē.

1.   Publiskā sektora struktūra, fiziskā vai juridiskā persona, kurai saskaņā ar II nodaļu ir piešķirtas datu atkalizmantošanas tiesības, datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs vai atzīta datu altruisma organizācija, veic visus pienācīgos tehniskos, juridiskos un organizatoriskos pasākumus, tostarp piemēro līguma noteikumus, lai nepieļautu Savienībā turētu nepersondatu tādu nosūtīšanu vai valdību piekļuvi, ko īsteno starptautiski, ja, neskarot 2. vai 3. punktu, šāda nosūtīšana vai piekļuve būtu pretrunā Savienības vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

2.   Jebkādu trešās valsts tiesas lēmumu vai spriedumu un jebkādu trešās valsts administratīvās iestādes lēmumu, ar kuru publiskā sektora struktūrai, fiziskai vai juridiskai personai, kam saskaņā ar II nodaļu piešķirtas datu atkalizmantošanas tiesības, datu starpniecības pakalpojumu sniedzējam vai atzītai datu altruisma organizācijai, pieprasa nosūtīt Savienībā turētus nepersondatus, kas ir šīs regulas darbības jomā, vai dot tiem piekļuvi, kaut kādā veidā atzīst vai izpilda tikai tad, ja to pamatā ir starptautisks nolīgums, piemēram, savstarpējas tiesiskās palīdzības līgums, kas ir spēkā starp pieprasījuma iesniedzēju trešo valsti un Savienību, vai jebkāds šāds nolīgums starp pieprasījuma iesniedzēju trešo valsti un kādu dalībvalsti.

3.   Gadījumā, kad starptautiska nolīguma, kā minēts šā panta 2. punktā, nav, taču publiskā sektora struktūra, fiziskā vai juridiskā persona, kurai saskaņā ar II nodaļu ir piešķirtas datu atkalizmantošanas tiesības, datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs vai atzīta datu altruisma organizācija ir tāda trešās valsts tiesas lēmuma vai sprieduma vai trešās valsts administratīvās iestādes lēmuma adresāts, ar kuru pieprasa nosūtīt Savienībā turētus nepersondatus, kas ir šīs regulas darbības jomā, vai dot piekļuvi tiem, un ja šāda lēmuma izpilde radītu risku, ka adresāts pārkāpj Savienības vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus, šādu datu nosūtīšanu minētajai trešās valsts iestādei vai trešās valsts iestādes piekļuvi tiem īsteno tikai tad, ja:

a)	trešās valsts sistēmā ir noteikts, ka šāds lēmums vai spriedums ir jāpamato un tam jābūt samērīgam un ka šādam tiesas lēmumam vai spriedumam jābūt pietiekami konkrētam, piemēram, izklāstot pietiekamu saikni ar konkrētām aizdomās turētām personām vai pārkāpumiem;

b)	adresāta pamatotais iebildums ir izskatāms trešās valsts kompetentā tiesā; un

c)

trešās valsts kompetentā tiesa, kas izdevusi lēmumu vai spriedumu vai pārskata administratīvas iestādes lēmumu, saskaņā ar minētās trešās valsts tiesību aktiem ir pilnvarota pienācīgi ņemt vērā to datu sniedzēja attiecīgās juridiskās intereses, kuri ir aizsargāti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

4.   Ja 2. vai 3. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, publiskā sektora struktūra, fiziskā vai juridiskā persona, kurai saskaņā ar II nodaļu ir piešķirtas datu atkalizmantošanas tiesības, datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs vai atzīta datu altruisma organizācija, atbildot uz pieprasījumu un balstoties uz pamatotu pieprasījuma interpretāciju, sniedz pieļaujamo datu minimumu.

5.   Publiskā sektora struktūra, fiziskā vai juridiskā persona, kurai saskaņā ar II nodaļu piešķirtas datu atkalizmantošanas tiesības, datu starpniecības pakalpojumu sniedzējs vai atzīta datu altruisma organizācija, pirms trešās valsts administratīvās iestādes pieprasījuma izpildes informē datu turētāju par minēto pieprasījumu piekļūt tā datiem, izņemot, kad pieprasījums ir saistīts ar tiesībaizsardzības mērķiem, un tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai saglabātu tiesībaizsardzības darbības efektivitāti.