keyboard_tab Cyber Resilience Act 2023/2841 LV
BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR GA HR HU IT LV LT MT NL PL PT RO SK SL SV print pdf
- 1 2. pants Darbības joma
- 1 6. pants Kiberdrošības riska pārvaldības, pārvaldes un kontroles satvars
- 1 13. pants
- 1 19. pants Rīkošanās ar informāciju
- 1 25. pants Pārskatīšana
- 26. pants Stāšanās spēkā
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
II NODAĻA
VIENĀDA AUGSTA KIBERDROŠĪBAS LĪMEŅA PANĀKŠANAS PASĀKUMI
III NODAĻA
IESTĀŽU KIBERDROŠĪBAS PADOME
IV NODAĻA
CERT-EU
V NODAĻA
SADARBĪBA UN ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI
VI NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
- savienības 47
- kiberdrošības 26
- cert-eu 23
- vienības 19
- šīs 13
- regulas 13
- līmeņa 11
- saskaņā 11
- vienībām 11
- īstenošanu 10
- informācijas 10
- arī 10
- tīklu 9
- informāciju 9
- cert-eu 8
- vienība 7
- attiecībā 7
- pakalpojumu 7
- vienību 7
- regulu 7
- uzdevumus 6
- incidentiem 6
- tās 6
- minēto 6
- pēc 6
- eiropas 6
- gadījumā 5
- satvaru 5
- pienākumus 5
- pamatojoties 5
- attiecīgās 5
- visaugstākā 5
- pants 5
- pakalpojumus 5
- rīkojas 5
- darbības 5
- pantu 5
- palīdzību 4
- neskarot 4
- iestāžu 4
- sekmē 4
- līdz 4
- attiecīgā 4
- pārvaldības 4
- sadarbībā 4
- sniegt 4
- gada 4
- tostarp 4
- vides 4
- riska 4
2. pants
Darbības joma
1. Šo regulu piemēro Savienības vienībām, Iestāžu kiberdrošības padomei, kas izveidota saskaņā ar 10. pantu, un CERT-EU.
2. Šo regulu piemēro, neskarot iestāžu autonomiju saskaņā ar Līgumiem.
3. Izņemot 13. panta 8. punktu, šo regulu nepiemēro tīklu un informācijas sistēmām, kuras rīkojas ar ES klasificēto informāciju (ESKI).
6. pants
Kiberdrošības riska pārvaldības, pārvaldes un kontroles satvars
1. Līdz 2025. gada 8. aprīlim katra Savienības vienība pēc sākotnējās kiberdrošības pārskatīšanas, piemēram, revīzijas, izveido iekšēju kiberdrošības riska pārvaldības, pārvaldes un kontroles satvaru (“satvars”). Satvara izveidi pārrauga un par to atbild Savienības vienības visaugstākā līmeņa vadība.
2. Satvars aptver visu attiecīgās Savienības vienības neklasificēto IKT vidi, tostarp jebkādu IKT vidi organizācijas telpās, darbības tehnoloģiju tīklu organizācijas telpās, ārpakalpojumu aktīvus un pakalpojumus mākoņdatošanas vidē vai trešās personas mitinātus aktīvus vai pakalpojumus, mobilās ierīces, korporatīvos tīklus, darbības tīklus, kas nav pievienoti internetam, un jebkādas minētajām vidēm (“IKT vide”) pievienotas ierīces. Satvara pamatā ir visu apdraudējumu pieeja.
3. Satvars nodrošina augstu kiberdrošības līmeni. Satvars nosaka iekšējās kiberdrošības rīcībpolitikas, tostarp mērķus un prioritātes, tīklu un informācijas sistēmu drošībai, kā arī to Savienības vienības darbinieku uzdevumus un pienākumus, kuriem uzticēts nodrošināt rezultatīvu šīs regulas īstenošanu. Satvarā iekļauj arī mehānismus īstenošanas rezultativitātes mērīšanai.
4. Mainīgo kiberdrošības risku kontekstā satvaru regulāri un vismaz ik četrus gadus pārskata. Attiecīgā gadījumā un pēc saskaņā ar 10. pantu izveidotās Iestāžu kiberdrošības padomes pieprasījuma Savienības vienība satvaru var atjaunināt, pamatojoties uz CERT-EU norādījumiem par konstatētajiem incidentiem vai iespējamiem trūkumiem, kas novēroti šīs regulas īstenošanā.
5. Katras Savienības vienības visaugstākā līmeņa vadība ir atbildīga par šīs regulas īstenošanu un pārrauga, kā tās organizācija pilda ar satvaru saistītos pienākumus.
6. Attiecīgā gadījumā un neskarot vienības atbildību par šīs regulas īstenošanu, katras Savienības vienības visaugstākā līmeņa vadība var šajā regulā noteiktos īpašos pienākumus deleģēt augstākā līmeņa ierēdņiem Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punkta izpratnē vai citiem līdzvērtīga līmeņa ierēdņiem attiecīgajā Savienības vienībā. Neatkarīgi no šādas deleģēšanas visaugstākā līmeņa vadību var saukt pie atbildības par šīs regulas pārkāpumiem, ko attiecīgā Savienības vienība izdarījusi.
7. Katra Savienības vienība ievieš iedarbīgus mehānismus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka pienācīga to IKT budžeta procentuālā daļa tiek tērēta kiberdrošības vajadzībām. Nosakot minēto procentuālo daļu, pienācīgi ņem vērā satvaru.
8. Katra Savienības vienība ieceļ vietējo kiberdrošības speciālistu vai līdzvērtīgu darbinieku, kas rīkojas kā tās vienotais kontaktpunkts visos kiberdrošības aspektos. Vietējais kiberdrošības speciālists veicina šīs regulas īstenošanu un regulāri tieši ziņo visaugstākā līmeņa vadībai par īstenošanas stāvokli. Neskarot to, ka vietējais kiberdrošības speciālists ir vienotais kontaktpunkts katrā Savienības vienībā, Savienības vienība konkrētus vietējā kiberdrošības speciālista uzdevumus attiecībā uz šīs regulas īstenošanu var deleģēt CERT-EU, pamatojoties uz pakalpojumu līmeņa vienošanos, kas noslēgta starp minēto Savienības vienību un CERT-EU, vai minētos uzdevumus var sadalīt pa vairākām Savienības vienībām. Ja minētos uzdevumus deleģē CERT-EU, saskaņā ar 10. pantu izveidotā Iestāžu kiberdrošības padome pieņem lēmumu, vai minētā pakalpojuma sniegšana ir daļa no CERT-EU pamatpakalpojumiem, ņemot vērā attiecīgās Savienības vienības cilvēkresursus un finanšu resursus. Katra Savienības vienība bez liekas kavēšanās paziņo CERT-EU par ieceltajiem vietējiem kiberdrošības speciālistiem un jebkādām turpmākām to maiņām.
CERT-EU izveido un atjaunina iecelto vietējo kiberdrošības speciālistu sarakstu.
9. Katras Savienības vienības augstākie ierēdņi Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punkta izpratnē vai citi līdzvērtīga līmeņa ierēdņi, kā arī visi relevantie darbinieki, kuriem uzdots īstenot kiberdrošības riska pārvaldības pasākumus un pildīt pienākumus, ko paredz šī regula, regulāri piedalās īpašās apmācībās, lai gūtu zināšanas un prasmes, kas ir pietiekamas, lai izprastu un novērtētu kiberdrošības riska un pārvaldības prakses, kā arī to ietekmi uz Savienības vienības darbību.
13. pants
1. CERT-EU misija ir dot ieguldījumu Savienības vienību neklasificētās IKT vides drošībā, sniedzot tām padomus par kiberdrošību, palīdzot novērst, atklāt, risināt, mitigēt incidentus, reaģēt uz tiem un atgūties no tiem, kā arī rīkojoties kā to kiberdrošības informācijas apmaiņas un reaģēšanas uz incidentiem koordinēšanas centram.
2. CERT-EU vāc, pārvalda, analizē un ar Savienības vienībām kopīgo informāciju par kiberdraudiem, ievainojamībām un incidentiem neklasificētā IKT infrastruktūrā. CERT-EU koordinē reaģēšanu uz incidentiem starpiestāžu un Savienības vienību līmenī, citstarp nodrošinot specializētu operacionālo palīdzību vai koordinējot tās nodrošināšanu.
3. Lai palīdzētu Savienības vienībām, CERT-EU veic šādus uzdevumus:
| a) | sniedz tām atbalstu šīs regulas īstenošanā un palīdz koordinēt tās īstenošanu, izmantojot 14. panta 1. punktā uzskaitītos pasākumus vai IKP pieprasītus ad hoc ziņojumus; |
| b) | piedāvā CSIRT standarta pakalpojumus Savienības vienībām ar tā pakalpojumu katalogā aprakstīto kiberdrošības pakalpojumu pakotni (pamatpakalpojumi); |
| c) | uztur partneru un kolēģu tīklu, lai sekmētu pakalpojumu sniegšanu, kā norādīts 17. un 18. pantā; |
| d) | vērš IKP uzmanību uz visām problēmām, kas saistītas ar šīs regulas īstenošanu un vadlīniju, ieteikumu un aicinājumu rīkoties īstenošanu; |
| e) | izmantojot 2. punktā minēto informāciju, ciešā sadarbībā ar ENISA sekmē Savienības kibersituācijas apzināšanos; |
| f) | koordinē lielu incidentu pārvaldību; |
| g) | attiecībā pret Savienības vienībām darbojas ekvivalenti koordinatoram, kas izraudzīts koordinētas ievainojamības izpaušanas nolūkā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 12. panta 1. punktu; |
| h) | pēc Savienības vienības pieprasījuma nodrošina minētās Savienības vienības publiski piekļūstamu tīklu un informācijas sistēmu proaktīvu neintruzīvu skenēšanu. |
Šā punkta pirmās daļas e) apakšpunktā minēto informāciju attiecīgos un piemērotos gadījumos un ievērojot pienācīgus konfidencialitātes nosacījumus, kopīgo ar IKP, CSIRT tīklu un Eiropas Savienības Izlūkošanas un situāciju centru (EU INTCEN).
4. CERT-EU var saskaņā ar attiecīgi 17. vai 18. pantu sadarboties ar relevantajām kiberdrošības kopienām Savienībā un tās dalībvalstīs, arī šādās jomās:
| a) | gatavība, incidentu risināšanas koordinēšana, informācijas apmaiņa un reaģēšana uz krīzi tehniskā līmenī ar Savienības vienībām saistītos gadījumos; |
| b) | operacionālā sadarbība CSIRT tīkla aspektā, arī attiecībā uz savstarpējo palīdzību; |
| c) | kiberdraudu izlūkdati, arī situācijas apzināšanās; |
| d) | jebkurš gadījums, kad vajadzīga CERT-EU tehniskā kiberdrošības lietpratība. |
5. CERT-EU savu kompetenču robežās iesaistās strukturētā sadarbībā ar ENISA attiecībā uz spēju veidošanu, operacionālo sadarbību un kiberdraudu ilgtermiņa stratēģisko analīzi saskaņā ar Regulu (ES) 2019/881. CERT-EU var sadarboties un apmainīties ar informāciju ar Eiropola Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centru.
6. CERT-EU var sniegt tālāk norādītos pakalpojumus, kas nav aprakstīti pakalpojumu katalogā (maksas pakalpojumi):
| a) | pakalpojumi, kas sekmē Savienības vienību IKT vides kiberdrošību un nav minēti 3. punktā, pamatojoties uz pakalpojumu līmeņa vienošanos un atkarībā no pieejamajiem resursiem, jo īpaši plaša spektra tīkla uzraudzība, tostarp nepārtrauktu uzraudzību zemākajā līmenī attiecībā uz īpaši bīstamiem kiberdraudiem; |
| b) | pakalpojumi, kas sekmē Savienības vienību kiberdrošības darbības vai projektus, izņemot pakalpojumus to IKT vides aizsardzībai, pamatojoties uz rakstiskiem līgumiem un ar iepriekšēju IKP apstiprinājumu; |
| c) | pēc pieprasījuma proaktīva attiecīgās Savienības vienības tīklu un informācijas sistēmu skenēšana nolūkā atklāt ievainojamības, kam var būt būtiska ietekme; |
| d) | pakalpojumi, kas sekmē IKT vides drošību organizācijās, kuras nav Savienības vienības, bet cieši sadarbojas ar Savienības vienībām, piemēram, pilda ar Savienības tiesību aktiem uzticētus uzdevumus vai pienākumus, pamatojoties uz rakstiskiem līgumiem un ar iepriekšēju IKP apstiprinājumu. |
Attiecībā uz pirmās daļas d) apakšpunktu CERT-EU var izņēmuma kārtā slēgt pakalpojumu līmeņa vienošanās ar vienībām, kas nav Savienības vienības, ja IKP tam iepriekš piekritusi.
7. CERT-EU organizē kiberdrošības mācības, var piedalīties tajās vai ieteikt piedalīties esošās mācībās attiecīgā gadījumā ciešā sadarbībā ar ENISA, lai pārbaudītu Savienības vienību kiberdrošības līmeni.
8. CERT-EU var sniegt palīdzību Savienības vienībām attiecībā uz incidentiem tīklu un informācijas sistēmās, kas rīkojas ar ESKI, ja to nepārprotami pieprasa attiecīgās Savienības vienības saskaņā ar savām attiecīgajām procedūrām. CERT-EU palīdzības sniegšana saskaņā ar šo punktu neskar piemērojamos noteikumus par klasificētas informācijas aizsardzību.
9. CERT-EU informē Savienības vienības par savām incidentu risināšanas procedūrām un procesiem.
10. CERT-EU, ievērojot augstu konfidencialitātes un uzticamības līmeni un izmantojot pienācīgos sadarbības mehānismus un ziņošanas kārtību, sniedz relevantu un anonimizētu informāciju par lieliem incidentiem un to, kā tie risināti. Minēto informāciju iekļauj 10. panta 14. punktā minētajā ziņojumā.
11. CERT-EU sadarbībā ar EDAU atbalsta attiecīgās Savienības vienības, kad tās risina incidentus, kuru rezultātā notiek personas datu aizsardzības pārkāpumi, neskarot kompetenci un uzdevumus, kas EDAU ir kā uzraudzības iestādei saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725.
12. Ja Savienības vienību rīcībpolitikas nodaļas to skaidri lūdz, CERT-EU var sniegt tehniskus padomus vai tehnisku ieguldījumu relevantos rīcībpolitiskos jautājumos.
19. pants
Rīkošanās ar informāciju
1. Savienības vienības un CERT-EU ievēro dienesta noslēpuma glabāšanas pienākumu saskaņā ar LESD 339. pantu vai līdzvērtīgu piemērojamu regulējumu.
2. Pieprasījumiem par publisku piekļuvi CERT-EU turējumā esošiem dokumentiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (10), tostarp minētajā regulā noteikto pienākumu apspriesties ar citām Savienības vienībām vai attiecīgā gadījumā dalībvalstīm, ja pieprasījums attiecas uz to dokumentiem.
3. Savienības vienības un CERT-EU ar informāciju rīkojas atbilstoši piemērojamajiem noteikumiem par informācijas drošību.
25. pants
Pārskatīšana
1. Līdz 2025. gada 8. janvārim un pēc tam ik gadu IKP ar CERT-EU palīdzību ziņo Komisijai par šīs regulas īstenošanu. IKP var arī sniegt Komisijai ieteikumus pārskatīt šo regulu.
2. Līdz 2027. gada 8. janvārim un pēc tam ik divus gadus Komisija novērtē šīs regulas īstenošanu un stratēģiskajā un operacionālajā līmenī gūto pieredzi un ziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei.
Šī punkta pirmajā daļā minētajā ziņojumā ietver 16. panta 1. punktā minēto pārskatīšanu par iespēju CERT-EU izveidot kā Savienības biroju.
3. Līdz 2029. gada 8. janvārim Komisija izvērtē šīs regulas darbību un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Komisija arī izvērtē, vai ir lietderīgi šīs regulas darbības jomā iekļaut tīklu un informācijas sistēmas, kuras rīkojas ar ESKI, ņemot vērā citus Savienības tiesību aktus, kas minētajām sistēmām piemērojami. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno leģislatīva akta priekšlikumu.
whereas