Cyber Resilience Act 2023/2841 LV

1. Līdz 2024. gada 8. septembrim saskaņā ar 10. pantu izveidotā Iestāžu kiberdrošības padome pēc apspriešanās ar Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru (ENISA) un pēc CERT-EU norādījumu saņemšanas izdod vadlīnijas Savienības vienībām nolūkā veikt sākotnējo kiberdrošības pārskatīšanu un izveidot iekšēju kiberdrošības riska pārvaldības, pārvaldes un kontroles satvaru saskaņā ar 6. pantu, veikt kiberdrošības gatavības novērtējumus saskaņā ar 7. pantu, veikt kiberdrošības riska pārvaldības pasākumus saskaņā ar 8. pantu un pieņemt kiberdrošības plānu saskaņā ar 9. pantu.

2. Īstenojot 6. līdz 9. pantu, Savienības vienības ņem vērā šā panta 1. punktā minētās vadlīnijas, kā arī relevantās vadlīnijas un ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 11. un 14. pantu.

8. pants

Kiberdrošības riska pārvaldības pasākumi

1. Bez liekas kavēšanās un katrā ziņā līdz 2025. gada 8. septembrim katra Savienības vienība savas visaugstākā līmeņa vadības uzraudzībā veic piemērotus un samērīgus tehniskos, operacionālos un organizatoriskos pasākumus, lai pārvaldītu kiberdrošības riskus, kas apzināti satvarā, un lai novērstu vai mazinātu incidentu ietekmi. Ņemot vērā jaunāko tehnikas līmeni un attiecīgā gadījumā relevantos Eiropas un starptautiskos standartus, minētie pasākumi nodrošina tīklu un informācijas sistēmu drošības līmeni visā IKT vidē, kas ir samērīgs ar kiberdrošības riskiem, ar kuriem saskaras. Novērtējot minēto pasākumu samērīgumu, pienācīgi ņem vērā to, cik lielā mērā Savienības vienība ir pakļauta kiberdrošības riskiem, tās lielumu un incidentu varbūtību un smagumu, tostarp sociālo, ekonomisko un starpinstitucionālo ietekmi.

2. Savienības vienības kiberdrošības riska pārvaldības pasākumu īstenošanā pievēršas vismaz šādām jomām:

a)	kiberdrošības rīcībpolitika, tostarp pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu 6. pantā un šā panta 3. punktā minētos mērķus un prioritātes;

b)	kiberdrošības riska analīzes un informācijas sistēmu drošības rīcībpolitikas;

c)	rīcībpolitiskie mērķi mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošanas ziņā;

d)	attiecīgā gadījumā kiberdrošības revīzija, kas var ietvert kiberdrošības riska, ievainojamību un kiberdraudu novērtējumu, un ielaušanās testēšana, ko regulāri veic uzticams privāts pakalpojumu sniedzējs;

e)	no d) apakšpunktā minētajām kiberdrošības revīzijām izrietošo ieteikumu īstenošana ar kiberdrošības un rīcībpolitikas atjauninājumiem;

f)	kiberdrošības organizācija, tostarp lomu un pienākumu noteikšana;

g)	aktīvu pārvaldība, tostarp IKT aktīvu inventarizācija un IKT tīkla kartogrāfija;

h)	cilvēkresursu drošība un piekļuves kontrole;

i)	darbības drošība;

j)	komunikāciju drošība;

k)	sistēmas iegāde, izstrāde un uzturēšana, tostarp ievainojamības risināšanas un izpaušanas rīcībpolitikas;

l)	ja iespējams, pirmkoda pārredzamības rīcībpolitikas;

m)	piegādes ķēdes drošība, tostarp ar drošību saistītus aspektus, kas attiecas uz attiecībām starp katru Savienības vienību un tās tiešajiem piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem;

n)	incidentu risināšana un sadarbība ar CERT-EU, piemēram, drošības uzraudzības un reģistrēšanas uzturēšana;

o)	darbības nepārtrauktības pārvaldība, piemēram, dublējuma pārvaldība un negadījuma seku novēršana, un krīžu pārvaldība; un

p)	kiberdrošības izglītības, prasmju, izpratnes veidošanas, mācību un apmācības programmu veicināšana un izstrāde.

Pirmās daļas m) apakšpunkta nolūkos Savienības vienības ņem vērā ievainojamības, kas raksturīgas katram tiešajam piegādātājam un pakalpojumu sniedzējam, un savu piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju produktu un kiberdrošības prakšu vispārējo kvalitāti, tostarp drošas izstrādes procedūras.

3. Savienības vienības veic vismaz šādus īpašus kiberdrošības riska pārvaldības pasākumus:

a)	tehniskie pasākumi, kas dara iespējamu un uztur tāldarbu;

b)	konkrēti pasākumi virzībā uz nulles uzticēšanās principiem;

c)	daudzfaktoru autentifikācijas izmantošana par normu tīklu un informācijas sistēmās;

d)	kriptogrāfijas un šifrēšanas, jo īpaši galšifrēšanas, kā arī droša digitālā paraksta izmantošana;

e)	attiecīgā gadījumā droši balss, video un teksta sakari un drošas ārkārtas situācijas sakaru sistēmas Savienības vienībā;

f)	proaktīvi pasākumi ļaunprogrammatūras un spiegprogrammatūras atklāšanai un izņemšanai;

g)	programmatūras piegādes ķēdes drošības izveide uz programmatūras drošas izstrādes un izvērtēšanas kritēriju pamata;

h)	tādu kiberdrošības mācību programmu izveide un pieņemšana, kas ir samērīgas ar Savienības vienības visaugstākā līmeņa vadībai un tehniskajiem un operatīvajiem darbiniekiem, kam uzdots nodrošināt rezultatīvu šīs regulas īstenošanu, noteiktajiem uzdevumiem un vēlamajām spējām;

i)	regulāra darbinieku apmācība kiberdrošības jomā;

j)	attiecīgā gadījumā dalība savstarpējās savienotības riska analīzē Savienības vienību starpā;

iepirkuma noteikumu uzlabošana nolūkā veicināt vienādu augstu kiberdrošības līmeni, kas darāms:

i)	likvidējot līgumiskos šķēršļus, kuri ierobežo to, kā IKT pakalpojumu sniedzēji var informēt CERT-EU par incidentiem, ievainojamībām un kiberdraudiem;

ii)	ievērojot līgumiskos pienākumus ziņot par incidentiem, ievainojamībām un kiberdraudiem, kā arī ieviest mehānismus pienācīgai reaģēšanai uz incidentiem un to uzraudzībai.

11. pants

IKP uzdevumi

Pildot savus pienākumus, IKP jo īpaši:

a)	sniedz norādes CERT-EU vadītājam;

b)	rezultatīvi uzrauga un pārrauga šīs regulas īstenošanu un atbalsta Savienības vienības to kiberdrošības stiprināšanā, attiecīgā gadījumā arī pieprasot Savienības vienībām un CERT-EU ad hoc ziņojumus;

c)	pēc stratēģiskām diskusijām pieņem daudzgadu stratēģiju kiberdrošības līmeņa paaugstināšanai Savienības vienībās un regulāri un vismaz ik piecus gadus novērtē to un vajadzības gadījumā to groza;

nosaka metodiku un organizatoriskos aspektus brīvprātīgai salīdzinošajai izvērtēšanai, ko veic Savienības vienības, lai mācītos no kopīgas pieredzes, stiprinātu savstarpējo uzticēšanos, panāktu vienādu augstu kiberdrošības līmeni, kā arī uzlabotu Savienības vienību kiberdrošības spējas, nodrošinot, ka šādu salīdzinošo izvērtēšanu veic kiberdrošības eksperti, kurus iecēlusi Savienības vienība, kas nav vērtējamā Savienības vienība, un ka metodika ir balstīta uz Direktīvas (ES) 2022/2555 19. pantu un attiecīgā gadījumā ir pielāgota Savienības vienībām;

e)	uz CERT-EU vadītāja priekšlikuma pamata apstiprina CERT-EU gada darba programmu un uzrauga tās īstenošanu;

f)	uz CERT-EU vadītāja priekšlikuma pamata apstiprina CERT-EU pakalpojumu katalogu un visus tā turpmākos atjauninājumus;

g)	uz CERT-EU vadītāja priekšlikuma pamata apstiprina CERT-EU darbību ieņēmumu un izdevumu gada finanšu plānu, kas ietver arī personāla sastāvu;

h)	uz CERT-EU vadītāja priekšlikuma pamata apstiprina pakalpojumu līmeņa vienošanos nosacījumus;

i)	izskata un apstiprina CERT-EU vadītāja sagatavoto gada pārskatu par CERT-EU darbībām un līdzekļu pārvaldību;

j)	apstiprina un uzrauga CERT-EU galvenos snieguma rādītājus (KPI), kas noteikti uz CERT-EU vadītāja priekšlikuma pamata;

k)	apstiprina sadarbības kārtību, pakalpojumu līmeņa vienošanās vai līgumus starp CERT-EU un citām vienībām atbilstoši 18. pantam;

l)	pieņem vadlīnijas un ieteikumus, balstoties uz CERT-EU priekšlikumu saskaņā ar 14. pantu, un uzdod CERT-EU izdot, atsaukt vai grozīt vadlīniju vai ieteikumu priekšlikumu vai aicinājumu rīkoties;

m)	veido tehniskās padomdevējas grupas ar konkrētiem uzdevumiem palīdzēt veikt IKP darbu, apstiprina to darba uzdevumus un ieceļ to attiecīgos priekšsēdētājus;

n)	saņem un novērtē dokumentus un ziņojumus, ko Savienības vienības iesniegušas saskaņā ar šo regulu, piemēram, kiberdrošības gatavības novērtējumus;

o)	veicina neformālas grupas izveidi, kurā ietilpst vienību vietējie kiberdrošības speciālisti, kuru atbalsta ENISA un kuras mērķis ir apmainīties ar paraugpraksēm un informāciju, kas saistīta ar šīs regulas īstenošanu;

p)	ņemot vērā CERT-EU sniegto informāciju par identificētajiem kiberdrošības riskiem un gūto pieredzi, uzrauga Savienības vienību IKT vižu savienotības pasākumu pietiekamību un konsultē par iespējamiem uzlabojumiem;

q)	izstrādā kiberkrīžu pārvaldības plānu, lai operacionālā līmenī atbalstītu tādu lielu incidentu koordinētu pārvaldību, kas ietekmē Savienības vienības, un veicinātu regulāru apmaiņu ar relevantu informāciju, jo īpaši par lielu incidentu ietekmi un smagumu un iespējamiem veidiem, kā mazināt to sekas;

r)	koordinē 9. panta 2. punktā minēto individuālo Savienības vienību kiberkrīžu pārvaldības plānu pieņemšanu;

ņemot vērā rezultātus, ko devuši Direktīvas (ES) 2022/2555 22. pantā minētie Savienības līmeņa koordinētie kritisko piegādes ķēžu riska novērtējumi, pieņem ieteikumus par 8. panta 2. punkta pirmās daļas m) apakšpunktā minēto piegādes ķēdes drošību, lai palīdzētu Savienības vienībām pieņemt rezultatīvus un samērīgus kiberdrošības riska pārvaldības pasākumus.

12. pants

Atbilstība

1. IKP saskaņā ar 10. panta 2. punktu un 11. pantu rezultatīvi uzrauga šīs regulas un pieņemto vadlīniju, ieteikumu un aicinājumu rīkoties īstenošanu Savienības vienībās. IKP var pieprasīt no Savienības vienībām šim nolūkam nepieciešamo informāciju vai dokumentāciju. Kas attiecas uz atbilstības nodrošināšanas pasākumu pieņemšanu saskaņā ar šo pantu, ja attiecīgā Savienības vienība ir tieši pārstāvēta IKP, minētajai Savienības vienībai nav balsstiesību.

2. Ja IKP konstatē, ka Savienības vienība nav rezultatīvi īstenojusi šo regulu vai vadlīnijas, ieteikumus vai aicinājumus rīkoties, kas izdoti saskaņā ar šo regulu, tā, neskarot attiecīgās Savienības vienības iekšējās procedūras un pēc tam, kad ir devusi iespēju attiecīgajai vienībai izteikt komentārus, var:

a)	sniegt attiecīgajai Savienības vienībai pamatotu atzinumu, kur norādītas konstatētās šīs regulas īstenošanas nepilnības;

b)	pēc apspriešanās ar CERT-EU izdot vadlīnijas attiecīgajai Savienības vienībai, kā noteiktā laikā nodrošināt, ka tās satvars, kiberdrošības riska pārvaldības pasākumi, kiberdrošības plāns un ziņošana atbilst šai regulai;

c)	izdot brīdinājumu noteiktā laikā risināt identificētos trūkumus, tostarp ieteikumus grozīt pasākumus, ko attiecīgā Savienības vienība pieņēmusi saskaņā ar šo regulu;

d)	sniegt attiecīgajai Savienības vienībai pamatotu paziņojumu, ja saskaņā ar c) apakšpunktu izdotajā brīdinājumā identificētie trūkumi noteiktajā laikā nav pietiekami novērsti;

izdot:

i)	ieteikumu veikt revīziju; vai

ii)	pieprasījumu par to, lai revīziju veiktu trešās puses revīzijas dienests;

f)	attiecīgā gadījumā par iespējamo neatbilstību informēt Revīzijas palātu tās pilnvaru ietvaros;

g)	izdot ieteikumu visām dalībvalstīm un Savienības vienībām uz laiku apturēt datu plūsmas uz attiecīgo Savienības vienību.

Pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos brīdinājuma saņēmēju loku pienācīgi ierobežo, ja tas nepieciešams kiberdrošības riska dēļ.

Saskaņā ar pirmo daļu izdotus brīdinājumus un ieteikumus adresē attiecīgās Savienības vienības visaugstākā līmeņa vadībai.

3. Ja IKP ir pieņēmusi pasākumus saskaņā ar 2. punkta pirmās daļas a)–g) apakšpunktu, attiecīgā Savienības vienība sniedz detalizētu pārskatu par pasākumiem un darbībām, kas veiktas, lai novērstu iespējamos trūkumus, kurus identificējusi IKP. Savienības vienība šo detalizēto pārskatu iesniedz saprātīgā termiņā, par ko vienojas ar IKP.

4. Ja IKP uzskata, ka Savienības vienība izdara pastāvīgu šīs regulas pārkāpumu, kas tieši izriet no Savienības ierēdņa vai cita darbinieka, tostarp augstākajā vadības līmenī, darbības vai bezdarbības, IKP pieprasa attiecīgajai Savienības vienībai veikt pienācīgus pasākumus, tostarp apsvērt disciplināra rakstura pasākumu veikšanu, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, ko paredz Civildienesta noteikumi un citi piemērojamie noteikumi un procedūras. Šajā nolūkā IKP nodod attiecīgajai Savienības vienībai vajadzīgo informāciju.

5. Ja Savienības vienības ziņo, ka tās nespēj ievērot 6. panta 1. punktā un 8. panta 1. punktā minētos termiņus, pienācīgi pamatotos gadījumos, ņemot vērā Savienības vienības lielumu, IKP var atļaut tos pagarināt.

IV NODAĻA

CERT-EU

13. pants

CERT-EU misija un uzdevumi

1. CERT-EU misija ir dot ieguldījumu Savienības vienību neklasificētās IKT vides drošībā, sniedzot tām padomus par kiberdrošību, palīdzot novērst, atklāt, risināt, mitigēt incidentus, reaģēt uz tiem un atgūties no tiem, kā arī rīkojoties kā to kiberdrošības informācijas apmaiņas un reaģēšanas uz incidentiem koordinēšanas centram.

2. CERT-EU vāc, pārvalda, analizē un ar Savienības vienībām kopīgo informāciju par kiberdraudiem, ievainojamībām un incidentiem neklasificētā IKT infrastruktūrā. CERT-EU koordinē reaģēšanu uz incidentiem starpiestāžu un Savienības vienību līmenī, citstarp nodrošinot specializētu operacionālo palīdzību vai koordinējot tās nodrošināšanu.

3. Lai palīdzētu Savienības vienībām, CERT-EU veic šādus uzdevumus:

a)	sniedz tām atbalstu šīs regulas īstenošanā un palīdz koordinēt tās īstenošanu, izmantojot 14. panta 1. punktā uzskaitītos pasākumus vai IKP pieprasītus ad hoc ziņojumus;

b)	piedāvā CSIRT standarta pakalpojumus Savienības vienībām ar tā pakalpojumu katalogā aprakstīto kiberdrošības pakalpojumu pakotni (pamatpakalpojumi);

c)	uztur partneru un kolēģu tīklu, lai sekmētu pakalpojumu sniegšanu, kā norādīts 17. un 18. pantā;

d)	vērš IKP uzmanību uz visām problēmām, kas saistītas ar šīs regulas īstenošanu un vadlīniju, ieteikumu un aicinājumu rīkoties īstenošanu;

e)	izmantojot 2. punktā minēto informāciju, ciešā sadarbībā ar ENISA sekmē Savienības kibersituācijas apzināšanos;

f)	koordinē lielu incidentu pārvaldību;

g)	attiecībā pret Savienības vienībām darbojas ekvivalenti koordinatoram, kas izraudzīts koordinētas ievainojamības izpaušanas nolūkā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 12. panta 1. punktu;

h)	pēc Savienības vienības pieprasījuma nodrošina minētās Savienības vienības publiski piekļūstamu tīklu un informācijas sistēmu proaktīvu neintruzīvu skenēšanu.

Šā punkta pirmās daļas e) apakšpunktā minēto informāciju attiecīgos un piemērotos gadījumos un ievērojot pienācīgus konfidencialitātes nosacījumus, kopīgo ar IKP, CSIRT tīklu un Eiropas Savienības Izlūkošanas un situāciju centru (EU INTCEN).

4. CERT-EU var saskaņā ar attiecīgi 17. vai 18. pantu sadarboties ar relevantajām kiberdrošības kopienām Savienībā un tās dalībvalstīs, arī šādās jomās:

a)	gatavība, incidentu risināšanas koordinēšana, informācijas apmaiņa un reaģēšana uz krīzi tehniskā līmenī ar Savienības vienībām saistītos gadījumos;

b)	operacionālā sadarbība CSIRT tīkla aspektā, arī attiecībā uz savstarpējo palīdzību;

c)	kiberdraudu izlūkdati, arī situācijas apzināšanās;

d)	jebkurš gadījums, kad vajadzīga CERT-EU tehniskā kiberdrošības lietpratība.

5. CERT-EU savu kompetenču robežās iesaistās strukturētā sadarbībā ar ENISA attiecībā uz spēju veidošanu, operacionālo sadarbību un kiberdraudu ilgtermiņa stratēģisko analīzi saskaņā ar Regulu (ES) 2019/881. CERT-EU var sadarboties un apmainīties ar informāciju ar Eiropola Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centru.

6. CERT-EU var sniegt tālāk norādītos pakalpojumus, kas nav aprakstīti pakalpojumu katalogā (maksas pakalpojumi):

pakalpojumi, kas sekmē Savienības vienību IKT vides kiberdrošību un nav minēti 3. punktā, pamatojoties uz pakalpojumu līmeņa vienošanos un atkarībā no pieejamajiem resursiem, jo īpaši plaša spektra tīkla uzraudzība, tostarp nepārtrauktu uzraudzību zemākajā līmenī attiecībā uz īpaši bīstamiem kiberdraudiem;

b)	pakalpojumi, kas sekmē Savienības vienību kiberdrošības darbības vai projektus, izņemot pakalpojumus to IKT vides aizsardzībai, pamatojoties uz rakstiskiem līgumiem un ar iepriekšēju IKP apstiprinājumu;

c)	pēc pieprasījuma proaktīva attiecīgās Savienības vienības tīklu un informācijas sistēmu skenēšana nolūkā atklāt ievainojamības, kam var būt būtiska ietekme;

d)	pakalpojumi, kas sekmē IKT vides drošību organizācijās, kuras nav Savienības vienības, bet cieši sadarbojas ar Savienības vienībām, piemēram, pilda ar Savienības tiesību aktiem uzticētus uzdevumus vai pienākumus, pamatojoties uz rakstiskiem līgumiem un ar iepriekšēju IKP apstiprinājumu.

Attiecībā uz pirmās daļas d) apakšpunktu CERT-EU var izņēmuma kārtā slēgt pakalpojumu līmeņa vienošanās ar vienībām, kas nav Savienības vienības, ja IKP tam iepriekš piekritusi.

7. CERT-EU organizē kiberdrošības mācības, var piedalīties tajās vai ieteikt piedalīties esošās mācībās attiecīgā gadījumā ciešā sadarbībā ar ENISA, lai pārbaudītu Savienības vienību kiberdrošības līmeni.

8. CERT-EU var sniegt palīdzību Savienības vienībām attiecībā uz incidentiem tīklu un informācijas sistēmās, kas rīkojas ar ESKI, ja to nepārprotami pieprasa attiecīgās Savienības vienības saskaņā ar savām attiecīgajām procedūrām. CERT-EU palīdzības sniegšana saskaņā ar šo punktu neskar piemērojamos noteikumus par klasificētas informācijas aizsardzību.

9. CERT-EU informē Savienības vienības par savām incidentu risināšanas procedūrām un procesiem.

10. CERT-EU, ievērojot augstu konfidencialitātes un uzticamības līmeni un izmantojot pienācīgos sadarbības mehānismus un ziņošanas kārtību, sniedz relevantu un anonimizētu informāciju par lieliem incidentiem un to, kā tie risināti. Minēto informāciju iekļauj 10. panta 14. punktā minētajā ziņojumā.

11. CERT-EU sadarbībā ar EDAU atbalsta attiecīgās Savienības vienības, kad tās risina incidentus, kuru rezultātā notiek personas datu aizsardzības pārkāpumi, neskarot kompetenci un uzdevumus, kas EDAU ir kā uzraudzības iestādei saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725.

12. Ja Savienības vienību rīcībpolitikas nodaļas to skaidri lūdz, CERT-EU var sniegt tehniskus padomus vai tehnisku ieguldījumu relevantos rīcībpolitiskos jautājumos.

15. pants

CERT-EU vadītājs

1. Komisija pēc divu trešdaļu IKP locekļu vairākuma apstiprinājuma saņemšanas ieceļ CERT-EU vadītāju. Visos iecelšanas procedūras posmos apspriežas ar IKP, jo īpaši attiecībā uz paziņojuma par vakanci sagatavošanu, pieteikumu izskatīšanu un atlases komitejas iecelšanu šai amata vietai. Atlases procedūra, tostarp galīgo to kandidātu saraksts, no kuru vidus jāieceļ CERT-EU vadītājs, nodrošina taisnīgu katra dzimuma pārstāvību, ņemot vērā iesniegtos pieteikumus.

2. CERT-EU vadītājs ir atbildīgs par pareizu CERT-EU darbību un IKP vadībā darbojas savas kompetences ietvaros. CERT-EU vadītājs regulāri ziņo IKP priekšsēdētājam un pēc IKP pieprasījuma iesniedz tai ad hoc ziņojumus.

3. CERT-EU vadītājs palīdz atbildīgajam deleģētajam kredītrīkotājam sagatavot gada darbības pārskatu, kas satur finanšu un vadības informāciju, tostarp kontroļu rezultātus, un ko izstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (9) 74. panta 9. punktu, un regulāri ziņo deleģētajam kredītrīkotājam par to pasākumu īstenošanu, attiecībā uz kuriem CERT-EU vadītājam pastarpināti deleģētas pilnvaras.

4. CERT-EU vadītājs ik gadu sagatavo savu darbību administratīvo ieņēmumu un izdevumu finanšu plānu, gada darba programmas priekšlikumu, CERT-EU pakalpojumu kataloga priekšlikumu un pārskatīto pakalpojumu kataloga redakciju priekšlikumus, priekšlikumus par pakalpojumu līmeņa vienošanos kārtību un priekšlikumus par CERT-EU KPI, kas IKP jāapstiprina saskaņā ar 11. pantu. Pārskatot CERT-EU pakalpojumu katalogā iekļauto pakalpojumu sarakstu, CERT-EU vadītājs ņem vērā CERT-EU piešķirtos resursus.

5. CERT-EU vadītājs vismaz ik gadu iesniedz IKP un IKP priekšsēdētājam ziņojumus par CERT-EU darbībām un sniegumu pārskata periodā, tostarp par budžeta izpildi, pakalpojumu līmeņa vienošanos un noslēgtajiem rakstiskajiem nolīgumiem, sadarbību ar partneriem un darbinieku komandējumiem, tostarp 11. pantā minētos ziņojumus. Minētajos ziņojumos iekļauj nākamā perioda darba programmu, ieņēmumu un izdevumu finanšu plānojumu, tostarp personāla sastāvu, CERT-EU pakalpojumu kataloga plānoto atjaunināšanu un novērtējumu par šādu atjauninājumu paredzamo ietekmi uz finanšu resursiem un cilvēkresursiem.

21. pants

Ziņošanas pienākumi

1. Incidentu uzskata par būtisku, ja:

a)	tas ir izraisījis vai spēj izraisīt smagus attiecīgās Savienības vienības funkcionēšanas traucējumus vai finansiālus zaudējumus;

b)	tas ir ietekmējis vai spēj ietekmēt citas fiziskas vai juridiskas personas, radot būtisku materiālu vai nemateriālu kaitējumu.

2. Savienības vienības iesniedz CERT-EU:

a)	bez liekas kavēšanās un katrā ziņā 24 stundu laikā no brīža, kad uzzinājušas par būtisko incidentu, – agrīnu brīdinājumu, kurā attiecīgā gadījumā norāda, ka būtisko incidentu ir izraisījusi, domājams, nelikumīga vai ļaunprātīga rīcība un vai tam varētu būt pārvienību vai pārrobežu ietekme;

bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā 72 stundu laikā pēc tam, kad uzzinājušas par būtisko incidentu, – paziņojumu par incidentu, kurā attiecīgā gadījumā atjaunina a) apakšpunktā minēto informāciju un norāda būtiskā incidenta sākotnējo novērtējumu, tostarp tā smagumu un ietekmi, kā arī, ja pieejami, aizskāruma rādītājus;

c)	pēc CERT-EU pieprasījuma – starpposma ziņojumu par relevantajiem statusa atjauninājumiem;

galīgu ziņojumu ne vēlāk kā mēnesi pēc b) apakšpunktā minētā paziņojuma par incidentu iesniegšanas, un tajā iekļauj:

i)	detalizētu incidenta aprakstu, arī par tā smagumu un ietekmi;

ii)	draudu veidu vai pamatcēloni, kas, ticamākais, izraisījis incidentu;

iii)	piemērotos un notiekošos mitigācijas pasākumus;

iv)	attiecīgā gadījumā incidenta pārrobežu vai pārvienību ietekmi;

e)	ja šā punkta d) apakšpunktā minētā galīgā ziņojuma iesniegšanas laikā incidents vēl notiek – progresa ziņojumu tajā laikā, savukārt viena mēneša laikā pēc rīkošanās incidenta sakarā –– galīgo ziņojumu.

3. Savienības vienība bez liekas kavēšanās un katrā ziņā 24 stundu laikā pēc tam, kad uzzinājusi par būtisku incidentu, informē visus relevantos 17. panta 1. punktā minētos partnerus dalībvalstī, kurā tā atrodas, par to, ka ir noticis būtisks incidents.

4. Savienības vienības cita starpā ziņo jebkādu informāciju, kas CERT-EU dod iespēju noteikt jebkādu būtiska incidenta pārvienību ietekmi, ietekmi uz uzņēmēju dalībvalsti vai pārrobežu ietekmi. Neskarot 12. pantu, paziņošana pati par sevi neuzliek Savienības vienībai lielāku atbildību.

5. Attiecīgā gadījumā Savienības vienības skarto tīklu un informācijas sistēmu vai citu IKT vides komponentu lietotājiem, kurus potenciāli var skart būtisks incidents vai būtisks kiberdrauds un kuriem attiecīga gadījumā jāveic mitigācijas pasākumi, bez liekas kavēšanās paziņo par jebkādiem pasākumiem vai korektīvajām darbībām, ko var veikt, reaģējot uz minēto incidentu vai draudu. Attiecīgā gadījumā Savienības vienības informē minētos lietotājus par pašu būtisko kiberdraudu.

6. Ja būtisks incidents vai būtisks kiberdrauds skar Savienības vienības tādas IKT vides tīklu un informācijas sistēmu vai komponentu, kas ir ar nolūku savienota ar citas Savienības vienības IKT vidi, CERT-EU izdod relevantu kiberdrošības brīdinājumu.

7. Savienības vienības pēc CERT-EU pieprasījuma un bez liekas kavēšanās sniedz tai digitālo informāciju, kas radusies attiecīgajos incidentos iesaistīto elektronisko ierīču izmantošanā. CERT-EU var sīkāk precizēt, kuri šādas informācijas veidi tai ir vajadzīgi situācijas apzināšanai un reaģēšanai uz incidentiem.

8. CERT-EU ik trīs mēnešus iesniedz IKP, ENISA, ES INTCEN un CSIRT tīklam kopsavilkuma ziņojumu, kas ietver anonimizētus un apkopotus datus par būtiskiem incidentiem, incidentiem, kiberdraudiem, gandrīz notikušiem notikumiem un ievainojamībām saskaņā ar 20. pantu un būtiskiem incidentiem, kas paziņoti saskaņā ar šā panta 2. punktu. Kopsavilkuma ziņojums ir ieguldījums divgadu ziņojumā par kiberdrošības stāvokli Savienībā, ko pieņem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 18. pantu.

9. Līdz 2024. gada 8. jūlijam IKP izdod vadlīnijas vai ieteikumus, kur sīkāk precizēta šajā pantā paredzētās ziņošanas kārtība, formāts un saturs. Sagatavojot šādas vadlīnijas vai ieteikumus, IKP ņem vērā visus īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 23. panta 11. punktu un nosaka informācijas veidu, formātu un paziņošanas procedūru. CERT-EU izplata attiecīgo tehnisko informāciju, lai Savienības vienības varētu preventīvi atklāt incidentus, reaģēt uz tiem vai veikt mitigācijas pasākumus.

10. Šajā pantā noteiktie ziņošanas pienākumi neattiecas uz:

ESKI;

b)	informāciju, kuras tālāka izplatīšana ir izslēgta ar redzamu marķējumu, ja vien tās kopīgošana ar CERT-EU nav skaidri atļauta.

22. pants

Reaģēšanas uz incidentu koordinēšana un sadarbība

1. Rīkojoties kā kiberdrošības informācijas apmaiņas un reaģēšanas uz incidentiem koordinēšanas centrs, CERT-EU atvieglo informācijas apmaiņu par incidentiem, kiberdraudiem, ievainojamībām un gandrīz notikušiem notikumiem:

a)	Savienības vienību vidū;

b)	regulas 17. un 18. pantā minēto partneru vidū.

2. CERT-EU attiecīgā gadījumā ciešā sadarbībā ar ENISA veicina koordināciju starp Savienības vienībām attiecībā uz reaģēšanu uz incidentiem, tostarp:

a)	ieguldījumu konsekventā ārējā komunikācijā;

b)	savstarpējo atbalstu, piemēram, Savienības vienībām relevantas informācijas kopīgošanu vai palīdzības sniegšanu, attiecīgā gadījumā tieši uz vietas;

c)	optimālu operacionālo resursu izmantošanu;

d)	koordinēšanu ar citiem krīzes reaģēšanas mehānismiem Savienības līmenī.

3. CERT-EU ciešā sadarbībā ar ENISA atbalsta Savienības vienības attiecībā uz situācijas apzināšanos tādos aspektos kā incidenti, kiberdraudi, ievainojamības un gandrīz notikuši notikumi, kā arī relevanto kiberdrošības jomas jaunumu kopīgošanu.

4. Līdz 2025. gada 8. janvārim IKP uz CERT-EU priekšlikuma pamata pieņem vadlīnijas vai ieteikumus par reaģēšanas uz incidentiem koordinēšanu un sadarbību būtisku incidentu gadījumā. Ja ir aizdomas par incidenta noziedzīgo raksturu, CERT-EU bez liekas kavēšanās sniedz padomus, kā par šo incidentu ziņot tiesībaizsardzības iestādēm.

5. Pēc īpaša dalībvalsts pieprasījuma un ar attiecīgo Savienības vienību piekrišanu CERT-EU var aicināt ekspertus no 23. panta 4. punktā minētā saraksta palīdzēt reaģēt uz lielu incidentu, kam ir ietekme minētajā dalībvalstī, vai plašapmēra kiberdrošības incidentu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 15. panta 3. punkta g) apakšpunktu. Konkrētus noteikumus par piekļuvi Savienības vienību tehniskajiem ekspertiem un viņu izmantošanu uz CERT-EU priekšlikuma pamata apstiprina IKP.

25. pants

Pārskatīšana

1. Līdz 2025. gada 8. janvārim un pēc tam ik gadu IKP ar CERT-EU palīdzību ziņo Komisijai par šīs regulas īstenošanu. IKP var arī sniegt Komisijai ieteikumus pārskatīt šo regulu.

2. Līdz 2027. gada 8. janvārim un pēc tam ik divus gadus Komisija novērtē šīs regulas īstenošanu un stratēģiskajā un operacionālajā līmenī gūto pieredzi un ziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei.

Šī punkta pirmajā daļā minētajā ziņojumā ietver 16. panta 1. punktā minēto pārskatīšanu par iespēju CERT-EU izveidot kā Savienības biroju.

3. Līdz 2029. gada 8. janvārim Komisija izvērtē šīs regulas darbību un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Komisija arī izvērtē, vai ir lietderīgi šīs regulas darbības jomā iekļaut tīklu un informācijas sistēmas, kuras rīkojas ar ESKI, ņemot vērā citus Savienības tiesību aktus, kas minētajām sistēmām piemērojami. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno leģislatīva akta priekšlikumu.

whereas

keyboard_tab Cyber Resilience Act 2023/2841 LV

Cyber Resilience Act 2023/2841 LV