keyboard_tab Cyber Resilience Act 2023/2841 LV

1.   Līdz 2024. gada 8. septembrim saskaņā ar 10. pantu izveidotā iestāžu kiberdrošības padome pēc apspriešanās ar Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru (ENISA) un pēc CERT-EU norādījumu saņemšanas izdod vadlīnijas Savienības vienībām nolūkā veikt sākotnējo kiberdrošības pārskatīšanu un izveidot iekšēju kiberdrošības riska pārvaldības, pārvaldes un kontroles satvaru saskaņā ar 6. pantu, veikt kiberdrošības gatavības novērtējumus saskaņā ar 7. pantu, veikt kiberdrošības riska pārvaldības pasākumus saskaņā ar 8. pantu un pieņemt kiberdrošības plānu saskaņā ar 9. pantu.

2.   Īstenojot 6. līdz 9. pantu, Savienības vienības ņem vērā šā panta 1. punktā minētās vadlīnijas, kā arī relevantās vadlīnijas un ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 11. un 14. pantu.

1.   Līdz 2025. gada 8. aprīlim katra Savienības vienība pēc sākotnējās kiberdrošības pārskatīšanas, piemēram, revīzijas, izveido iekšēju kiberdrošības riska pārvaldības, pārvaldes un kontroles satvaru (“satvars”). Satvara izveidi pārrauga un par to atbild Savienības vienības visaugstākā līmeņa vadība.

2.   Satvars aptver visu attiecīgās Savienības vienības neklasificēto IKT vidi, tostarp jebkādu IKT vidi organizācijas telpās, darbības tehnoloģiju tīklu organizācijas telpās, ārpakalpojumu aktīvus un pakalpojumus mākoņdatošanas vidē vai trešās personas mitinātus aktīvus vai pakalpojumus, mobilās ierīces, korporatīvos tīklus, darbības tīklus, kas nav pievienoti internetam, un jebkādas minētajām vidēm (“IKT vide”) pievienotas ierīces. Satvara pamatā ir visu apdraudējumu pieeja.

3.   Satvars nodrošina augstu kiberdrošības līmeni. Satvars nosaka iekšējās kiberdrošības rīcībpolitikas, tostarp mērķus un prioritātes, tīklu un informācijas sistēmu drošībai, kā arī to Savienības vienības darbinieku uzdevumus un pienākumus, kuriem uzticēts nodrošināt rezultatīvu šīs regulas īstenošanu. Satvarā iekļauj arī mehānismus īstenošanas rezultativitātes mērīšanai.

4.   Mainīgo kiberdrošības risku kontekstā satvaru regulāri un vismaz ik četrus gadus pārskata. Attiecīgā gadījumā un pēc saskaņā ar 10. pantu izveidotās iestāžu kiberdrošības padomes pieprasījuma Savienības vienība satvaru var atjaunināt, pamatojoties uz CERT-EU norādījumiem par konstatētajiem incidentiem vai iespējamiem trūkumiem, kas novēroti šīs regulas īstenošanā.

5.   Katras Savienības vienības visaugstākā līmeņa vadība ir atbildīga par šīs regulas īstenošanu un pārrauga, kā tās organizācija pilda ar satvaru saistītos pienākumus.

6.   Attiecīgā gadījumā un neskarot vienības atbildību par šīs regulas īstenošanu, katras Savienības vienības visaugstākā līmeņa vadība var šajā regulā noteiktos īpašos pienākumus deleģēt augstākā līmeņa ierēdņiem Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punkta izpratnē vai citiem līdzvērtīga līmeņa ierēdņiem attiecīgajā Savienības vienībā. Neatkarīgi no šādas deleģēšanas visaugstākā līmeņa vadību var saukt pie atbildības par šīs regulas pārkāpumiem, ko attiecīgā Savienības vienība izdarījusi.

7.   Katra Savienības vienība ievieš iedarbīgus mehānismus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka pienācīga to IKT budžeta procentuālā daļa tiek tērēta kiberdrošības vajadzībām. Nosakot minēto procentuālo daļu, pienācīgi ņem vērā satvaru.

8.   Katra Savienības vienība ieceļ vietējo kiberdrošības speciālistu vai līdzvērtīgu darbinieku, kas rīkojas kā tās vienotais kontaktpunkts visos kiberdrošības aspektos. Vietējais kiberdrošības speciālists veicina šīs regulas īstenošanu un regulāri tieši ziņo visaugstākā līmeņa vadībai par īstenošanas stāvokli. Neskarot to, ka vietējais kiberdrošības speciālists ir vienotais kontaktpunkts katrā Savienības vienībā, Savienības vienība konkrētus vietējā kiberdrošības speciālista uzdevumus attiecībā uz šīs regulas īstenošanu var deleģēt CERT-EU, pamatojoties uz pakalpojumu līmeņa vienošanos, kas noslēgta starp minēto Savienības vienību un CERT-EU, vai minētos uzdevumus var sadalīt pa vairākām Savienības vienībām. Ja minētos uzdevumus deleģē CERT-EU, saskaņā ar 10. pantu izveidotā iestāžu kiberdrošības padome pieņem lēmumu, vai minētā pakalpojuma sniegšana ir daļa no CERT-EU pamatpakalpojumiem, ņemot vērā attiecīgās Savienības vienības cilvēkresursus un finanšu resursus. Katra Savienības vienība bez liekas kavēšanās paziņo CERT-EU par ieceltajiem vietējiem kiberdrošības speciālistiem un jebkādām turpmākām to maiņām.

CERT-EU izveido un atjaunina iecelto vietējo kiberdrošības speciālistu sarakstu.

9.   Katras Savienības vienības augstākie ierēdņi Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punkta izpratnē vai citi līdzvērtīga līmeņa ierēdņi, kā arī visi relevantie darbinieki, kuriem uzdots īstenot kiberdrošības riska pārvaldības pasākumus un pildīt pienākumus, ko paredz šī regula, regulāri piedalās īpašās apmācībās, lai gūtu zināšanas un prasmes, kas ir pietiekamas, lai izprastu un novērtētu kiberdrošības riska un pārvaldības prakses, kā arī to ietekmi uz Savienības vienības darbību.

1.   Līdz 2025. gada 8. jūlijam un pēc tam vismaz ik divus gadus katra Savienības vienība veic kiberdrošības gatavības novērtējumu, kas aptver visus tās IKT vides elementus.

2.   Kiberdrošības gatavības novērtējumus attiecīgā gadījumā veic ar specializētas trešās puses palīdzību.

3.   Savienības vienības ar līdzīgu struktūru var sadarboties savu attiecīgo vienību kiberdrošības gatavības novērtēšanā.

4.   Pēc saskaņā ar 10. pantu izveidotās iestāžu kiberdrošības padomes pieprasījuma un ar skaidru attiecīgās Savienības vienības piekrišanu kiberdrošības gatavības novērtējuma rezultātus var apspriest minētajā padomē vai neformālajā vietējo kiberdrošības speciālistu grupā, lai mācītos no pieredzes un dalītos paraugpraksēs.

1.   Pēc saskaņā ar 7. pantu veiktā kiberdrošības gatavības novērtējuma pabeigšanas un ņemot vērā aktīvus un kiberdrošības riskus, kas konstatēti satvarā, kā arī kiberdrošības riska pārvaldības pasākumos, kuri veikti saskaņā ar 8. pantu, katras Savienības vienības visaugstākā līmeņa vadība bez liekas kavēšanās un katrā ziņā līdz 2026. gada 8. janvārim apstiprina kiberdrošības plānu. Kiberdrošības plāna mērķis ir palielināt Savienības vienības vispārējo kiberdrošību, un tādējādi tas sekmē vienāda augsta kiberdrošības līmeņa uzlabošanu Savienības vienībās. Kiberdrošības plānā iekļauj vismaz kiberdrošības riska pārvaldības pasākumus, kas veikti saskaņā ar 8. pantu. Kiberdrošības plānu pārskata ik divus gadus vai vajadzības gadījumā biežāk pēc kiberdrošības gatavības novērtējumiem, ko veic saskaņā ar 7. pantu, vai katras būtiskas satvara pārskatīšanas.

2.   Kiberdrošības plānā iekļauj Savienības vienības kiberkrīžu pārvaldības plānu lieliem incidentiem.

3.   Savienības vienība savu pabeigto kiberdrošības plānu iesniedz saskaņā ar 10. pantu izveidotajai iestāžu kiberdrošības padomei.

1.   Ar šo tiek izveidota iestāžu kiberdrošības padome (IKP).

2.   IKP ziņā ir:

3.   IKP sastāvā ir:

IKP pārstāvētās Savienības vienības tiecas iecelto pārstāvju vidū nodrošināt dzimumu līdzsvaru.

4.   IKP locekļiem var palīdzēt aizvietotājs. Citus 3. punktā minēto Savienības vienību vai citu Savienības vienību pārstāvjus priekšsēdētājs var uzaicināt piedalīties IKP sanāksmēs bez balsošanas tiesībām.

5.   CERT-EU vadītājs un saskaņā ar attiecīgi Direktīvas (ES) 2022/2555 14., 15. un 16. pantu izveidotās sadarbības grupas, CSIRT tīkla un EU-CyCLONe priekšsēdētāji vai to aizstājēji var piedalīties IKP sanāksmēs kā novērotāji. Ārkārtas gadījumos IKP saskaņā ar savu iekšējo reglamentu var nolemt citādi.

6.   IKP pieņem iekšējo reglamentu.

7.   Saskaņā ar iekšējo reglamentu IKP no visu locekļu vidus uz trim gadiem ieceļ priekšsēdētāju. Priekšsēdētāja aizvietotājs kļūst par pilntiesīgu IKP locekli uz tādu pašu laika periodu.

8.   IKP tiekas vismaz trīs reizes gadā pēc tās priekšsēdētāja iniciatīvas, pēc CERT-EU pieprasījuma vai pēc kāda tās locekļa lūguma.

9.   Katram IKP loceklim ir viena balss. IKP lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot gadījumos, kad šajā regulā paredzēts citādi. IKP priekšsēdētājs nebalso, ja vien nav vienāds balsu sadalījums – tādā gadījumā priekšsēdētāja balss ir izšķirošā.

10.   IKP var izmantot vienkāršotu rakstisku procedūru, ko sāk saskaņā ar tās iekšējo reglamentu. Minētajā procedūrā relevantais lēmums tiek uzskatīts par apstiprinātu priekšsēdētāja noteiktajā periodā, ja vien kāds loceklis nav iebildis.

11.   IKP sekretariātu nodrošina Komisija, un tas atskaitās IKP priekšsēdētājam.

12.   ESAT izvirzītie pārstāvji par IKP lēmumiem informē ESAT locekļus. Ikvienam ESAT loceklim ir tiesības informēt minētos pārstāvjus vai IKP priekšsēdētāju par jebkuru jautājumu, ko tas uzskata par tādu, kas būtu jādara zināms IKP.

13.   IKP var izveidot izpildkomiteju, kas tai palīdz veikt tās darbu, kā arī deleģēt izpildkomitejai dažus savus uzdevumus un pilnvaras. IKP pieņem izpildkomitejas reglamentu, kas nosaka tās uzdevumus un pilnvaras, kā arī locekļu pilnvaru laiku.

14.   Līdz 2025. gada 8. janvārim un pēc tam ik gadu IKP iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā sīki izklāstīts progress, kas panākts šīs regulas īstenošanā, un jo īpaši norādīts, cik lielā mērā CERT-EU sadarbojas ar saviem partneriem katrā dalībvalstī. Minētais ziņojums ir ieguldījums divgadu ziņojumā par kiberdrošības stāvokli Savienībā, ko pieņem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 18. pantu.

1.   CERT-EU misija ir dot ieguldījumu Savienības vienību neklasificētās IKT vides drošībā, sniedzot tām padomus par kiberdrošību, palīdzot novērst, atklāt, risināt, mitigēt incidentus, reaģēt uz tiem un atgūties no tiem, kā arī rīkojoties kā to kiberdrošības informācijas apmaiņas un reaģēšanas uz incidentiem koordinēšanas centram.

2.   CERT-EU vāc, pārvalda, analizē un ar Savienības vienībām kopīgo informāciju par kiberdraudiem, ievainojamībām un incidentiem neklasificētā IKT infrastruktūrā. CERT-EU koordinē reaģēšanu uz incidentiem starpiestāžu un Savienības vienību līmenī, citstarp nodrošinot specializētu operacionālo palīdzību vai koordinējot tās nodrošināšanu.

3.   Lai palīdzētu Savienības vienībām, CERT-EU veic šādus uzdevumus:

Šā punkta pirmās daļas e) apakšpunktā minēto informāciju attiecīgos un piemērotos gadījumos un ievērojot pienācīgus konfidencialitātes nosacījumus, kopīgo ar IKP, CSIRT tīklu un Eiropas Savienības Izlūkošanas un situāciju centru (EU INTCEN).

4.    CERT-EU var saskaņā ar attiecīgi 17. vai 18. pantu sadarboties ar relevantajām kiberdrošības kopienām Savienībā un tās dalībvalstīs, arī šādās jomās:

5.   CERT-EU savu kompetenču robežās iesaistās strukturētā sadarbībā ar ENISA attiecībā uz spēju veidošanu, operacionālo sadarbību un kiberdraudu ilgtermiņa stratēģisko analīzi saskaņā ar Regulu (ES) 2019/881. CERT-EU var sadarboties un apmainīties ar informāciju ar Eiropola Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centru.

6.    CERT-EU var sniegt tālāk norādītos pakalpojumus, kas nav aprakstīti pakalpojumu katalogā (maksas pakalpojumi):

Attiecībā uz pirmās daļas d) apakšpunktu CERT-EU var izņēmuma kārtā slēgt pakalpojumu līmeņa vienošanās ar vienībām, kas nav Savienības vienības, ja IKP tam iepriekš piekritusi.

7.   CERT-EU organizē kiberdrošības mācības, var piedalīties tajās vai ieteikt piedalīties esošās mācībās attiecīgā gadījumā ciešā sadarbībā ar ENISA, lai pārbaudītu Savienības vienību kiberdrošības līmeni.

8.   CERT-EU var sniegt palīdzību Savienības vienībām attiecībā uz incidentiem tīklu un informācijas sistēmās, kas rīkojas ar ESKI, ja to nepārprotami pieprasa attiecīgās Savienības vienības saskaņā ar savām attiecīgajām procedūrām. CERT-EU palīdzības sniegšana saskaņā ar šo punktu neskar piemērojamos noteikumus par klasificētas informācijas aizsardzību.

9.   CERT-EU informē Savienības vienības par savām incidentu risināšanas procedūrām un procesiem.

10.   CERT-EU, ievērojot augstu konfidencialitātes un uzticamības līmeni un izmantojot pienācīgos sadarbības mehānismus un ziņošanas kārtību, sniedz relevantu un anonimizētu informāciju par lieliem incidentiem un to, kā tie risināti. Minēto informāciju iekļauj 10. panta 14. punktā minētajā ziņojumā.

11.   CERT-EU sadarbībā ar EDAU atbalsta attiecīgās Savienības vienības, kad tās risina incidentus, kuru rezultātā notiek personas datu aizsardzības pārkāpumi, neskarot kompetenci un uzdevumus, kas EDAU ir kā uzraudzības iestādei saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725.

12.   Ja Savienības vienību rīcībpolitikas nodaļas to skaidri lūdz, CERT-EU var sniegt tehniskus padomus vai tehnisku ieguldījumu relevantos rīcībpolitiskos jautājumos.

1.   CERT-EU integrē Komisijas ģenerāldirektorāta administratīvajā struktūrā, lai gūtu labumu no Komisijas administratīvās, finanšu pārvaldības un grāmatvedības atbalsta struktūrām, vienlaikus CERT-EU joprojām paliekot autonomam starpiestāžu pakalpojumu sniedzējam visām Savienības vienībām. Komisija informē IKP par CERT-EU administratīvo izvietojumu un par jebkādām tā izmaiņām. Komisija regulāri un katrā ziņā pirms ikvienas daudzgadu finanšu shēmas izveides saskaņā ar LESD 312. pantu pārskata ar CERT-EU saistītos administratīvos pasākumus, lai varētu attiecīgi rīkoties. Pārskatīšanā izskata iespēju pārveidot CERT-EU par Savienības biroju.

2.   Administratīvo un finanšu procedūru piemērošanā CERT-EU vadītājs darbojas Komisijas pakļautībā un IKP uzraudzībā.

3.   CERT-EU uzdevumus un darbības, tostarp pakalpojumus, ko CERT-EU atbilstoši 13. panta 3., 4., 5. un 7. punktam un 14. panta 1. punktam sniedz Savienības vienībām, kuras finansē no daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas, kas paredzēta Eiropas publiskajai pārvaldei, finansē no īpašas Komisijas budžeta pozīcijas. CERT-EU paredzētās amata vietas norāda Komisijas štatu saraksta zemsvītras piezīmē.

4.   Savienības vienības, kas nav minētas šā panta 3. punktā, veic ikgadēju finansiālu iemaksu CERT-EU, lai apmaksātu atbilstoši minētajam punktam sniegtos CERT-EU pakalpojumus. Iemaksas balstās uz IKP orientējošo informāciju, un CERT-EU par tām vienojas ar katru Savienības vienību, izmantojot pakalpojumu līmeņa vienošanos. Iemaksas ir taisnīga un samērīga daļa no kopējām sniegto pakalpojumu izmaksām. Tās saņem šā panta 3. punktā minētā atsevišķā budžeta pozīcija kā iekšējus piešķirtos ieņēmumus, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

5.   Regulas 13. panta 6. punktā paredzēto pakalpojumu izmaksas atgūst no Savienības vienībām, kas saņem CERT-EU pakalpojumus. Ieņēmumus novirza uz budžeta izmaksu pozīcijām.