search

keyboard_tab Cyber Resilience Act 2023/2841 LV

 BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR GA HR HU IT LV LT MT NL PL PT RO SK SL SV print pdf

2023/2841 LV cercato: 'amata' . Output generated live by software developed by IusOnDemand srl


expand index amata:


whereas amata:


definitions:


cloud tag: and the number of total unique words without stopwords is: 736

 

8. pants

Kiberdrošības riska pārvaldības pasākumi

1.   Bez liekas kavēšanās un katrā ziņā līdz 2025. gada 8. septembrim katra Savienības vienība savas visaugstākā līmeņa vadības uzraudzībā veic piemērotus un samērīgus tehniskos, operacionālos un organizatoriskos pasākumus, lai pārvaldītu kiberdrošības riskus, kas apzināti satvarā, un lai novērstu vai mazinātu incidentu ietekmi. Ņemot vērā jaunāko tehnikas līmeni un attiecīgā gadījumā relevantos Eiropas un starptautiskos standartus, minētie pasākumi nodrošina tīklu un informācijas sistēmu drošības līmeni visā IKT vidē, kas ir samērīgs ar kiberdrošības riskiem, ar kuriem saskaras. Novērtējot minēto pasākumu samērīgumu, pienācīgi ņem vērā to, cik lielā mērā Savienības vienība ir pakļauta kiberdrošības riskiem, tās lielumu un incidentu varbūtību un smagumu, tostarp sociālo, ekonomisko un starpinstitucionālo ietekmi.

2.   Savienības vienības kiberdrošības riska pārvaldības pasākumu īstenošanā pievēršas vismaz šādām jomām:

a)

kiberdrošības rīcībpolitika, tostarp pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu 6. pantā un šā panta 3. punktā minētos mērķus un prioritātes;

b)

kiberdrošības riska analīzes un informācijas sistēmu drošības rīcībpolitikas;

c)

rīcībpolitiskie mērķi mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošanas ziņā;

d)

attiecīgā gadījumā kiberdrošības revīzija, kas var ietvert kiberdrošības riska, ievainojamību un kiberdraudu novērtējumu, un ielaušanās testēšana, ko regulāri veic uzticams privāts pakalpojumu sniedzējs;

e)

no d) apakšpunktā minētajām kiberdrošības revīzijām izrietošo ieteikumu īstenošana ar kiberdrošības un rīcībpolitikas atjauninājumiem;

f)

kiberdrošības organizācija, tostarp lomu un pienākumu noteikšana;

g)

aktīvu pārvaldība, tostarp IKT aktīvu inventarizācija un IKT tīkla kartogrāfija;

h)

cilvēkresursu drošība un piekļuves kontrole;

i)

darbības drošība;

j)

komunikāciju drošība;

k)

sistēmas iegāde, izstrāde un uzturēšana, tostarp ievainojamības risināšanas un izpaušanas rīcībpolitikas;

l)

ja iespējams, pirmkoda pārredzamības rīcībpolitikas;

m)

piegādes ķēdes drošība, tostarp ar drošību saistītus aspektus, kas attiecas uz attiecībām starp katru Savienības vienību un tās tiešajiem piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem;

n)

incidentu risināšana un sadarbība ar CERT-EU, piemēram, drošības uzraudzības un reģistrēšanas uzturēšana;

o)

darbības nepārtrauktības pārvaldība, piemēram, dublējuma pārvaldība un negadījuma seku novēršana, un krīžu pārvaldība; un

p)

kiberdrošības izglītības, prasmju, izpratnes veidošanas, mācību un apmācības programmu veicināšana un izstrāde.

Pirmās daļas m) apakšpunkta nolūkos Savienības vienības ņem vērā ievainojamības, kas raksturīgas katram tiešajam piegādātājam un pakalpojumu sniedzējam, un savu piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju produktu un kiberdrošības prakšu vispārējo kvalitāti, tostarp drošas izstrādes procedūras.

3.   Savienības vienības veic vismaz šādus īpašus kiberdrošības riska pārvaldības pasākumus:

a)

tehniskie pasākumi, kas dara iespējamu un uztur tāldarbu;

b)

konkrēti pasākumi virzībā uz nulles uzticēšanās principiem;

c)

daudzfaktoru autentifikācijas izmantošana par normu tīklu un informācijas sistēmās;

d)

kriptogrāfijas un šifrēšanas, jo īpaši galšifrēšanas, kā arī droša digitālā paraksta izmantošana;

e)

attiecīgā gadījumā droši balss, video un teksta sakari un drošas ārkārtas situācijas sakaru sistēmas Savienības vienībā;

f)

proaktīvi pasākumi ļaunprogrammatūras un spiegprogrammatūras atklāšanai un izņemšanai;

g)

programmatūras piegādes ķēdes drošības izveide uz programmatūras drošas izstrādes un izvērtēšanas kritēriju pamata;

h)

tādu kiberdrošības mācību programmu izveide un pieņemšana, kas ir samērīgas ar Savienības vienības visaugstākā līmeņa vadībai un tehniskajiem un operatīvajiem darbiniekiem, kam uzdots nodrošināt rezultatīvu šīs regulas īstenošanu, noteiktajiem uzdevumiem un vēlamajām spējām;

i)

regulāra darbinieku apmācība kiberdrošības jomā;

j)

attiecīgā gadījumā dalība savstarpējās savienotības riska analīzē Savienības vienību starpā;

k)

iepirkuma noteikumu uzlabošana nolūkā veicināt vienādu augstu kiberdrošības līmeni, kas darāms:

i)

likvidējot līgumiskos šķēršļus, kuri ierobežo to, kā IKT pakalpojumu sniedzēji var informēt CERT-EU par incidentiem, ievainojamībām un kiberdraudiem;

ii)

ievērojot līgumiskos pienākumus ziņot par incidentiem, ievainojamībām un kiberdraudiem, kā arī ieviest mehānismus pienācīgai reaģēšanai uz incidentiem un to uzraudzībai.

11. pants

IKP uzdevumi

Pildot savus pienākumus, IKP jo īpaši:

a)

sniedz norādes CERT-EU vadītājam;

b)

rezultatīvi uzrauga un pārrauga šīs regulas īstenošanu un atbalsta Savienības vienības to kiberdrošības stiprināšanā, attiecīgā gadījumā arī pieprasot Savienības vienībām un CERT-EU ad hoc ziņojumus;

c)

pēc stratēģiskām diskusijām pieņem daudzgadu stratēģiju kiberdrošības līmeņa paaugstināšanai Savienības vienībās un regulāri un vismaz ik piecus gadus novērtē to un vajadzības gadījumā to groza;

d)

nosaka metodiku un organizatoriskos aspektus brīvprātīgai salīdzinošajai izvērtēšanai, ko veic Savienības vienības, lai mācītos no kopīgas pieredzes, stiprinātu savstarpējo uzticēšanos, panāktu vienādu augstu kiberdrošības līmeni, kā arī uzlabotu Savienības vienību kiberdrošības spējas, nodrošinot, ka šādu salīdzinošo izvērtēšanu veic kiberdrošības eksperti, kurus iecēlusi Savienības vienība, kas nav vērtējamā Savienības vienība, un ka metodika ir balstīta uz Direktīvas (ES) 2022/2555 19. pantu un attiecīgā gadījumā ir pielāgota Savienības vienībām;

e)

uz CERT-EU vadītāja priekšlikuma pamata apstiprina CERT-EU gada darba programmu un uzrauga tās īstenošanu;

f)

uz CERT-EU vadītāja priekšlikuma pamata apstiprina CERT-EU pakalpojumu katalogu un visus tā turpmākos atjauninājumus;

g)

uz CERT-EU vadītāja priekšlikuma pamata apstiprina CERT-EU darbību ieņēmumu un izdevumu gada finanšu plānu, kas ietver arī personāla sastāvu;

h)

uz CERT-EU vadītāja priekšlikuma pamata apstiprina pakalpojumu līmeņa vienošanos nosacījumus;

i)

izskata un apstiprina CERT-EU vadītāja sagatavoto gada pārskatu par CERT-EU darbībām un līdzekļu pārvaldību;

j)

apstiprina un uzrauga CERT-EU galvenos snieguma rādītājus (KPI), kas noteikti uz CERT-EU vadītāja priekšlikuma pamata;

k)

apstiprina sadarbības kārtību, pakalpojumu līmeņa vienošanās vai līgumus starp CERT-EU un citām vienībām atbilstoši 18. pantam;

l)

pieņem vadlīnijas un ieteikumus, balstoties uz CERT-EU priekšlikumu saskaņā ar 14. pantu, un uzdod CERT-EU izdot, atsaukt vai grozīt vadlīniju vai ieteikumu priekšlikumu vai aicinājumu rīkoties;

m)

veido tehniskās padomdevējas grupas ar konkrētiem uzdevumiem palīdzēt veikt IKP darbu, apstiprina to darba uzdevumus un ieceļ to attiecīgos priekšsēdētājus;

n)

saņem un novērtē dokumentus un ziņojumus, ko Savienības vienības iesniegušas saskaņā ar šo regulu, piemēram, kiberdrošības gatavības novērtējumus;

o)

veicina neformālas grupas izveidi, kurā ietilpst vienību vietējie kiberdrošības speciālisti, kuru atbalsta ENISA un kuras mērķis ir apmainīties ar paraugpraksēm un informāciju, kas saistīta ar šīs regulas īstenošanu;

p)

ņemot vērā CERT-EU sniegto informāciju par identificētajiem kiberdrošības riskiem un gūto pieredzi, uzrauga Savienības vienību IKT vižu savienotības pasākumu pietiekamību un konsultē par iespējamiem uzlabojumiem;

q)

izstrādā kiberkrīžu pārvaldības plānu, lai operacionālā līmenī atbalstītu tādu lielu incidentu koordinētu pārvaldību, kas ietekmē Savienības vienības, un veicinātu regulāru apmaiņu ar relevantu informāciju, jo īpaši par lielu incidentu ietekmi un smagumu un iespējamiem veidiem, kā mazināt to sekas;

r)

koordinē 9. panta 2. punktā minēto individuālo Savienības vienību kiberkrīžu pārvaldības plānu pieņemšanu;

s)

ņemot vērā rezultātus, ko devuši Direktīvas (ES) 2022/2555 22. pantā minētie Savienības līmeņa koordinētie kritisko piegādes ķēžu riska novērtējumi, pieņem ieteikumus par 8. panta 2. punkta pirmās daļas m) apakšpunktā minēto piegādes ķēdes drošību, lai palīdzētu Savienības vienībām pieņemt rezultatīvus un samērīgus kiberdrošības riska pārvaldības pasākumus.

15. pants

CERT-EU vadītājs

1.   Komisija pēc divu trešdaļu IKP locekļu vairākuma apstiprinājuma saņemšanas ieceļ CERT-EU vadītāju. Visos iecelšanas procedūras posmos apspriežas ar IKP, jo īpaši attiecībā uz paziņojuma par vakanci sagatavošanu, pieteikumu izskatīšanu un atlases komitejas iecelšanu šai amata vietai. Atlases procedūra, tostarp galīgo to kandidātu saraksts, no kuru vidus jāieceļ CERT-EU vadītājs, nodrošina taisnīgu katra dzimuma pārstāvību, ņemot vērā iesniegtos pieteikumus.

2.   CERT-EU vadītājs ir atbildīgs par pareizu CERT-EU darbību un IKP vadībā darbojas savas kompetences ietvaros. CERT-EU vadītājs regulāri ziņo IKP priekšsēdētājam un pēc IKP pieprasījuma iesniedz tai ad hoc ziņojumus.

3.   CERT-EU vadītājs palīdz atbildīgajam deleģētajam kredītrīkotājam sagatavot gada darbības pārskatu, kas satur finanšu un vadības informāciju, tostarp kontroļu rezultātus, un ko izstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (9) 74. panta 9. punktu, un regulāri ziņo deleģētajam kredītrīkotājam par to pasākumu īstenošanu, attiecībā uz kuriem CERT-EU vadītājam pastarpināti deleģētas pilnvaras.

4.   CERT-EU vadītājs ik gadu sagatavo savu darbību administratīvo ieņēmumu un izdevumu finanšu plānu, gada darba programmas priekšlikumu, CERT-EU pakalpojumu kataloga priekšlikumu un pārskatīto pakalpojumu kataloga redakciju priekšlikumus, priekšlikumus par pakalpojumu līmeņa vienošanos kārtību un priekšlikumus par CERT-EU KPI, kas IKP jāapstiprina saskaņā ar 11. pantu. Pārskatot CERT-EU pakalpojumu katalogā iekļauto pakalpojumu sarakstu, CERT-EU vadītājs ņem vērā CERT-EU piešķirtos resursus.

5.   CERT-EU vadītājs vismaz ik gadu iesniedz IKP un IKP priekšsēdētājam ziņojumus par CERT-EU darbībām un sniegumu pārskata periodā, tostarp par budžeta izpildi, pakalpojumu līmeņa vienošanos un noslēgtajiem rakstiskajiem nolīgumiem, sadarbību ar partneriem un darbinieku komandējumiem, tostarp 11. pantā minētos ziņojumus. Minētajos ziņojumos iekļauj nākamā perioda darba programmu, ieņēmumu un izdevumu finanšu plānojumu, tostarp personāla sastāvu, CERT-EU pakalpojumu kataloga plānoto atjaunināšanu un novērtējumu par šādu atjauninājumu paredzamo ietekmi uz finanšu resursiem un cilvēkresursiem.

16. pants

Finanšu un personāla jautājumi

1.   CERT-EU integrē Komisijas ģenerāldirektorāta administratīvajā struktūrā, lai gūtu labumu no Komisijas administratīvās, finanšu pārvaldības un grāmatvedības atbalsta struktūrām, vienlaikus CERT-EU joprojām paliekot autonomam starpiestāžu pakalpojumu sniedzējam visām Savienības vienībām. Komisija informē IKP par CERT-EU administratīvo izvietojumu un par jebkādām tā izmaiņām. Komisija regulāri un katrā ziņā pirms ikvienas daudzgadu finanšu shēmas izveides saskaņā ar LESD 312. pantu pārskata ar CERT-EU saistītos administratīvos pasākumus, lai varētu attiecīgi rīkoties. Pārskatīšanā izskata iespēju pārveidot CERT-EU par Savienības biroju.

2.   Administratīvo un finanšu procedūru piemērošanā CERT-EU vadītājs darbojas Komisijas pakļautībā un IKP uzraudzībā.

3.   CERT-EU uzdevumus un darbības, tostarp pakalpojumus, ko CERT-EU atbilstoši 13. panta 3., 4., 5. un 7. punktam un 14. panta 1. punktam sniedz Savienības vienībām, kuras finansē no daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas, kas paredzēta Eiropas publiskajai pārvaldei, finansē no īpašas Komisijas budžeta pozīcijas. CERT-EU paredzētās amata vietas norāda Komisijas štatu saraksta zemsvītras piezīmē.

4.   Savienības vienības, kas nav minētas šā panta 3. punktā, veic ikgadēju finansiālu iemaksu CERT-EU, lai apmaksātu atbilstoši minētajam punktam sniegtos CERT-EU pakalpojumus. Iemaksas balstās uz IKP orientējošo informāciju, un CERT-EU par tām vienojas ar katru Savienības vienību, izmantojot pakalpojumu līmeņa vienošanos. Iemaksas ir taisnīga un samērīga daļa no kopējām sniegto pakalpojumu izmaksām. Tās saņem šā panta 3. punktā minētā atsevišķā budžeta pozīcija kā iekšējus piešķirtos ieņēmumus, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

5.   Regulas 13. panta 6. punktā paredzēto pakalpojumu izmaksas atgūst no Savienības vienībām, kas saņem CERT-EU pakalpojumus. Ieņēmumus novirza uz budžeta izmaksu pozīcijām.

22. pants

Reaģēšanas uz incidentu koordinēšana un sadarbība

1.   Rīkojoties kā kiberdrošības informācijas apmaiņas un reaģēšanas uz incidentiem koordinēšanas centrs, CERT-EU atvieglo informācijas apmaiņu par incidentiem, kiberdraudiem, ievainojamībām un gandrīz notikušiem notikumiem:

a)

Savienības vienību vidū;

b)

regulas 17. un 18. pantā minēto partneru vidū.

2.    CERT-EU attiecīgā gadījumā ciešā sadarbībā ar ENISA veicina koordināciju starp Savienības vienībām attiecībā uz reaģēšanu uz incidentiem, tostarp:

a)

ieguldījumu konsekventā ārējā komunikācijā;

b)

savstarpējo atbalstu, piemēram, Savienības vienībām relevantas informācijas kopīgošanu vai palīdzības sniegšanu, attiecīgā gadījumā tieši uz vietas;

c)

optimālu operacionālo resursu izmantošanu;

d)

koordinēšanu ar citiem krīzes reaģēšanas mehānismiem Savienības līmenī.

3.   CERT-EU ciešā sadarbībā ar ENISA atbalsta Savienības vienības attiecībā uz situācijas apzināšanos tādos aspektos kā incidenti, kiberdraudi, ievainojamības un gandrīz notikuši notikumi, kā arī relevanto kiberdrošības jomas jaunumu kopīgošanu.

4.   Līdz 2025. gada 8. janvārim IKP uz CERT-EU priekšlikuma pamata pieņem vadlīnijas vai ieteikumus par reaģēšanas uz incidentiem koordinēšanu un sadarbību būtisku incidentu gadījumā. Ja ir aizdomas par incidenta noziedzīgo raksturu, CERT-EU bez liekas kavēšanās sniedz padomus, kā par šo incidentu ziņot tiesībaizsardzības iestādēm.

5.   Pēc īpaša dalībvalsts pieprasījuma un ar attiecīgo Savienības vienību piekrišanu CERT-EU var aicināt ekspertus no 23. panta 4. punktā minētā saraksta palīdzēt reaģēt uz lielu incidentu, kam ir ietekme minētajā dalībvalstī, vai plašapmēra kiberdrošības incidentu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2555 15. panta 3. punkta g) apakšpunktu. Konkrētus noteikumus par piekļuvi Savienības vienību tehniskajiem ekspertiem un viņu izmantošanu uz CERT-EU priekšlikuma pamata apstiprina IKP.


whereas
keyboard_arrow_down